Valsts drošības dienestam gandrīz, gandrīz izdevies noķert „krievu spiegu”, taču...
PIETIEK09.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts drošības dienests (bijusī Drošības policija) kautrīgi klusē par to, kā tam nesen gandrīz, gandrīz izdevies notvert „krievu spiegu”. Notveršana tomēr īsti lāga nav beigusies, - par to Pietiek nelielā intervijā stāsta pats „spiegs” Mārtiņš V. (Pietiek ir zināma šī cilvēka identitāte).
- Staigāju pa Ērgļu ielu, izvilku mobilo telefonu un nofotografēju LVRTC [Latvijas valsts radio un televīzijas centra] torni. Pēc brīža pie manis pienāca kāds vīrietis un prasa, ko jūs te darāt. Es ne pārāk veiksmīgi atjokoju – spiegoju Krievijas labā. Uzreiz mani savāca un aizveda uz pratināšanu.
- Stādījās priekšā?
- Nē. Es joprojām nezinu, kas tie tādi bija, bet nu aizveda Valsts drošības dienesta telpās. Mani filmēja. Izprašņāja kādi 4-5 cilvēki. Labā roka nezināja, ko kreisā dara. Prasīja, vai pats izslēdzu telefonu vai man lika. Skaidrs, ka lika izslēgt. Katrs no prašņātājiem no jauna vaicāja par sejas traumu. Katru reizi no jauna skaidroju, ka nozvēlos no velo. Man vēl aizturēšanas brīdī garām gāja mana dzīvokļa biedrene, viņu arī savāca.
- Kā viņi zināja, ka tā ir jūsu dzīvokļa biedrene?
- Mēs sasveicinājāmies.
- Kas ar viņu notika?
- Viņu arī pratināja un kaut kur aizveda. Kaut ko par bērnu saskarsmes tiesībām prasīja.
- Un ko jums jautāja?
- Visu ko. Kur mācījos, kāpēc pārgāju no vienas skolas uz otru. Izpētīja telefonu, atrada, ka tur kontaktos [Edgara] Jaunupa telefons. Es esmu Attīstībai biedrs. Prasa, no kurienes telefona numurs. Tad atrada Lato Lapsas telefonu. Tad [Aigara] Kalvīša. Es kādreiz biju Tautas partijas biedrs. Protams, ka esmu zvanījis Kalvītim. Tad bija iegūglējuši mani un atraduši, ka es TV24 esmu bijis. Saka, mēs jūs TV24 redzējām. Bija viens raidījums. Kārtības rullis. Es tur uzdevu jautājumus [Ilgai] Kreitusei un [Ivaram] Ījabam. Neko citu par mani nebija atraduši. Tad atrada telefonā foto, kur mēs iepriekšējā vakarā ar draugiem uztaisījām mākslas foto – sasmalcinātu tableti ar simts eiro banknoti. Tad mani nodeva Valsts policijai ekspertīzes veikšanai.
- Nonācāt Valsts policijas rokās?
- Jā, mani veda uz Tvaika ielu. Prasīju, vai ierosināts kāds process, teica, ka ne. Ja būšot pozitīvas analīzes, tad. Tā arī man analīžu rezultātus nepaziņoja. Policijā izturējās korekti; Valsts drošības dienestā radās iespaids, ka viņi paši raksta sev likumus. Neiepazīstina ne ar tiesībām, ne pienākumiem. Varbūt paši strādā pēc krievu metodēm. Teicu, ka vēlos advokātu. Drošības dienestā pateica, ka nekāda advokāta nebūs.
- Kad šis starpgadījums notika?
- Aprīļa beigās. Mani interesē, cik viņiem izmaksāja šī manis pratināšana divas stundas. Cik daudz valsts naudas viņi iztērēja. Es aizrakstīšu viņiem ierakstītu vēstuli un pajautāšu.
- Valsts drošības dienests ierosināja kādu procesu?
- Man neko nelika parakstīt. Tikai piedraudēja, ja vēlreiz šādi pajokošu, tad mani uz pusgadu ieslodzīs psihenē. Es viņiem prasu – cik krievu spiegus esat noķēruši. Viņi saka, ka to var redzēt atskaitē. Zinu, ka Igaunijā ir kaut ko noķēruši, bet mūsējie jau tikai kā tādi klauni...
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
