Valsts kase diplomātiski atzīst: Repše melo par notikumiem pirms "Liepājas metalurga" galvojuma parakstīšanas
L. Lapsa16.02.2014.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Bijušais finanšu ministrs Einars Repše tiešām melo par notikumiem pirms sava paraksta likšanas valsts galvojumam 2009. gada 30. decembrī, lai uzņēmums Liepājas metalurgs varētu saņemt Itālijas bankas UniCredit aizdevumu, - to diplomātiski, bet skaidri oficiālā vēstulē atzinis Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
"Telefonsarunu ar Valsts kases pārvaldnieku nevaram apstiprināt," - šādi Āboliņš oficiālā Valsts kases vēstulē atbildējis uz aicinājumu apstiprināt Repšes neseno izteikumu par to, ka, lai pārliecinātos, ka "Valsts kase AS Liepājas metalurgs bija pārbaudījusi arī pēc stresa scenārija un atbilstoši tam nolēmusi, ka projekts ir dzīvotspējīgs", viņš esot zvanījis Āboliņam un saņēmis viņa apstiprinājumu.
"Lai par to pārliecinātos, zvanīju Valsts kases pārvaldniekam Kasparam Āboliņam un lūdzu tam apstiprinājumu, ko Āboliņš arī sniedza," šādi aģentūrai LETA bija izteicies Repše.
Valsts kases pārvaldnieks norāda, ka patiesībā Valsts kases atzinumā pirms valsts galvojuma izsniegšanas "tika minēts, ka, ņemot vērā konstatēto prognozēto armatūras realizācijas, tērauda sagataves un metāllūžņu iepirkumu cenu 2009. gada 3. ceturkšņa beigās būtisku atšķirību no to biznesa plānā minētajām prognozēm 2010. un 2011. gadā, Valsts kase bija pārbaudījusi projekta dzīvotspēju pēc stresa scenārija un secināja, ka, AS Liepājas metalurgs saimnieciskās darbības izmaksām pēc projekta realizācijas ilgstoši saglabājoties 2009. gada izmaksu līmenī, varētu tikt apdraudēta uzņēmuma dzīvotspēja".
Valsts kases oficiālajā vēstulē minēts, ka 2009. gada 30. decembrī - galvojuma parakstīšanas dienā - Repše esot zvanījis vienīgi Valsts kases Finanšu risku vadības departamenta direktoram, taču tas "savukārt apstiprināja vienīgi to, kas bija aprakstīts sagatavotajā Valsts kases atzinumā vai konstatēts projekta kredītriska izvērtēšanas gaitā".
Topošajā grāmatā par Liepājas metalurga krahu un tā vaininiekiem Liepājas metalurgs: kam jāsēž, kam jālido būs pilnā apmērā publicēts gan minētais Valsts kases atzinums Repšem pirms valsts galvojuma izsniegšanas, gan Repšes un Sergeja Zaharjina un Iļjas Segala parakstītie komercķīlas līgumi, kas ļāva Liepājas metalurga saimniekiem paglābt savu personisko mantu uzņēmuma neveiksmes gadījumā, gan virkne citu dokumentu, kas sniegs pilnu informāciju par 85 miljonus eiro lielā valsts galvojuma sniegšanu.
Kā jau ziņots, gaidāms, ka grāmata nāks klajā aprīļa beigās. Fragmentu par Repšes meliem saistībā ar galvojuma izsniegšanu Pietiek jau publicēja aizvadītajā nedēļā, taču jaunajā grāmatā detalizēti būs minētas gan tās personas, kas "izsita" balsojumu par galvojumu Saeimā, gan tās, kas pēc tam nelikās ne zinis par uzņēmuma darbību un pakāpenisko grimšanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
