Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nila Ušakova vadītā Rīgas pašvaldība ir pieļāvusi situāciju, ka tai piederošās Aivara Tauriņa (attēlā) vadītās SIA Rīgas meži darbība pamatā ir vērsta nevis uz plānveidīgu pašvaldības meža platību apsaimniekošanu, bet gan uz uzņēmuma ekonomisko interešu īstenošanu - vēlmi gūt iespējami lielākus ieņēmumus no savas saimnieciskās darbības, taču vienīgais, kas no tā sanācis – Rīgas meži, iesaistoties komercdarbībā kokrūpniecības jomā, mūsuprāt, rada konkurences kropļošanu. Pietiek šodien publicē pilnu Valsts kontroles atzinumu, kurā izteikti arī šie secinājumi.

Neraugoties uz Latvijas Krājbankā zaudētajiem 1,2 miljoniem eiro un gada laikā seškārt sarukušu peļņu, ar Biķernieku mežā sarīkoto iespaidīgo izzāģēšanas postažu slavenā Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas meži valdība pērn tikusi pie iespaidīga atalgojuma pieauguma, - tā rāda uzņēmuma gada pārskats Lursoftdatu bāzē. Algu pieaugumam nav traucējis arī fakts, ka uzņēmuma jaunās kokzāģētavas darbības apjomi joprojām nav sasniegusi Tauriņa pirms pieciem gadiem solīto līmeni.

Kā rāda Lursoft dati, SIA Rīgas meži valdes locekļu atalgojums palielinājies no 214,3 tūkstošiem eiro 2015. gadā līdz 247,1 tūkstotim eiro pērn. 594 tūkstoši eiro 2015. gadā un jau 727 tūkstoši eiro pērn, - tik iespaidīgi ir palielinājušās uzņēmuma administrācijas algas.

Šādu atalgojuma pieaugumu uzņēmuma vienīgā akcionāre – Rīgas pašvaldība – ir noteikusi, neņemot vērā ne SIA Rīgas meži pērn strauji – aptuveni sešarpus reizes sarukušo peļņu (līdz 227 tūkstošiem eiro), ne līdz šim publiski neatklāto faktu, ka Rīgas mežu vadība pamanījusies bankrotējušajā Latvijas Krājbankā pazaudēt 1,205 miljonus eiro.

Uzņēmuma gada pārskatā minēta arī iespaidīga komercķīla, un Rīgas mežu ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumi no AS SEB banka ir bijuši nepilni 2,5 miljoni eiro. 2012. gadā šī kredītiestāde izrādījās vienīgā, kas bija gatava aizdot Rīgas mežiem 4,5 miljonus latu kokzāģētavas ražošanas kompleksa projektēšanai un būvdarbiem. Arī šīs zāģētavas „darbs” plaši analizēts Valsts kontroles slēdzienā.

„Pirmais darbības gads būs "iesildīšanās" gads, kad zāģētava strādās ar 50% jaudu, un šajā gadā apgrozījums plānots 1,7 miljonu latu apmērā. Vēlāk zāģētavas apgrozījumu paredzēts palielināt līdz 3,1 miljonam latu (4,4 miljoniem eiro)," – tā 2012. gadā apgalvoja Rīgas mežu valdes priekšsēdētājs Tauriņš. Viņš toreiz arī paziņoja, ka kopumā investīcijas kokzāģētavā saskaņā ar biznesa plānu esot paredzēts atpelnīt trīs gadu laikā.

Taču pat vēl tagad, piecus gadus vēlāk Tauriņa solītie kokzāģētavas Norupe apgrozījuma apjomi joprojām nav sasniegti. Kā rāda Rīgas mežu gada pārskats, uzņēmuma „realizācijas daļa veikusi Sabiedrības kokzāģētavas Norupe saražotās produkcijas (zāģmateriāli, skaida, šķelda, brāķētā koksne, miza, koksnes gabalatliekas, utt.) pārdošanu par EUR 3 894 010”.

Līdz ar to galvenais Rīgas pašvaldības uzņēmuma bizness ir koku zāģēšana un apaļkoku pārdošana: saskaņā ar gada pārskatu pērn tas veicis „apaļkoku pārdošanu ar piegādi pasūtītājam 75 253,97 m3 apjomā par EUR 4 039 431, apaļkoku pārdošanu pie ceļa 57 525,79 m3 apjomā par EUR 2 261 224, ka arī apaļkoku pārdošanu cirsmā 148 m3 par EUR 847”.

Pietiek jau informēja par citiem Rīgas mežu vadības saimniekošanas rezultātiem: neraugoties uz iespaidīgo izzāģēto mežu apjoma pieaugumu, pērn Rīgas meži ir strādājuši ar neto apgrozījumu EUR 14 950 372 apjomā un tikai EUR 227 704 lielu peļņu. Publiski gan Rīgas meži mēģina norādīt tikai uz to, ka tie nodarbojoties ar mežu kopšanu un teritoriju labiekārtošanu.

Kopējā SIA Rīgas meži apsaimniekotā platība ir 63 373 ha, no kuriem meža zemes aizņem 59 602 ha. Sabiedrības statūtkapitālā ir iekļauti 53 386 ha (no kuriem meža zemes - 51 781 ha). Pārējo platību veido Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošie meži un meža zemes Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā un meži īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

21

Ticība varai

Foto1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmēja arī Baltijas valstis. 14. jūnijā ASV prezidents parakstīja Baltijas brīvības dienas proklamāciju, kurā nosodīja Padomju Savienības nelegālo un varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Tas nozīmēja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievērot cilvēktiesības, bet otra – atzīt Eiropas robežu neaizskaramību.
Lasīt visu...

21

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

FotoAtkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā lietotiem jēdzieniem. Daudzu indivīdu veselības stāvoklis ir ļoti kritisks.
Lasīt visu...

6

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

Foto14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam komunistiskā genocīda upurus.
Lasīt visu...

21

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

FotoViļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi un tos vadošie afēristi. Tās tagadējā vadītāja ir ilgstoša politiskā neveiksminiece un nodokļu nemaksātāja.
Lasīt visu...

21

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

FotoSabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas pēc teritoriālas ekspansijas. Patiesībā tā nav. Bieži lielā mērā tā nav. Protams, eksistē valsts veidolā noformētas politekonomiskās sistēmas, kurām ekspansija ir ne tikai dzīvesveids, bet izdzīvošanas līdzeklis.
Lasīt visu...