Valsts prezidenta uzruna militārajā parādē par godu Lāčplēša dienai pie Brīvības pieminekļa
Raimonds Vējonis11.11.2017.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Šodien ir Latvijas varoņu diena. Šeit un tagad es noliecu galvu mūsu varoņu priekšā.
To priekšā, kuri pirmie pulcējās zem Latvijas karogiem pirms vairāk nekā simts gadiem. To drosmīgo sievu un vīru un priekšā, kuri ir gatavi atdot savu dzīvību par dārgāko, kas mums tagad ir - par Latviju.
Mēs šodien atceramies 1919. gada novembri, kad tūkstošiem brīvprātīgo pieteicās palīgā Rīgas aizstāvjiem. Viņus toreiz iedvesmoja drosme un ticība jaunās Latvijas armijai un tās pirmajiem panākumiem, soli pa solim atkarojot jauno valsti no svešajām armijām.
Uz degošiem tiltiem un tranšeju dubļos izauga tā leģendārā varoņu cilts, kas ar savu spītu un bezbailību spēja pieveikt jebkuru pārspēku. Tikai viņu dēļ mēs nākamgad varēsim svinēt jau simts gadus, kopš mums pašiem ir sava valsts.
Divdesmit pirmajā gadsimtā uz mūsu zemes karš nav plosījies. Mūsdienās Latvijas karavīri stāv sardzē ne tikai savas tautas brīvībai, bet arī aizstāv mūsu valsts ideālus, mūsu pamatvērtības citviet pasaulē. Tādēļ mēs šodien pieminam arī starptautiskajās misijās kritušos. Viņi ir aizgājuši, lai mēs šeit dzīvotu droši.
Tāpat kā pirms gadsimta Latvijas brīvību palīdzēja izcīnīt gan igauņu un poļu karavīri, gan angļu un franču karakuģi, tā arī šodien uzticamu sabiedroto atbalsts ir neatsverams.
Tiešām - militārā ziņā mēs nekad vēl neesam bijuši tik stipri un droši. Šogad mūsu Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem līdzās ir stājušies vēl arī NATO daudznacionālā bataljona karavīri.
Tāda palīdzība nav pašsaprotama. Tikai tad varam aicināt citus iestāties par mums, ja paši esam gatavi nosargāt savu brīvību ar visiem spēkiem. Karavīrs ir profesija. Cīnīties par savu valsti – tas ir aicinājums. Vienalga, ar darbiem, ar vārdiem, ar klusējošu ticību vai vienkārši skaidru un gudru skatu uz dzīvi. To var katrs, un mūsdienu nemierīgajos laikos es katru no jums aicinu – iestājieties par Latviju.
Tādēļ šodien vēlos īpaši pateikties tiem, kas ir stājušies pirmajās rindās: Latvijas karavīriem un Latvijas zemessargiem. Policistiem un robežsargiem. Ugunsdzēsējiem un glābējiem.
Aiz jums ir visa Latvija!
Drošība ir neatkarības pamats. Kritušo varoņu priekšā mūsu pienākums ir ne tikai nosargāt viņu izcīnīto, bet arī kopt nosargāto. Apliecināt, ka Latvija ir cīņas vērta. Jo mums ir brīvība – augt un veidot savu valsti vēl labāku, un nākotni vēl spožāku.
Dievs, svētī Latviju!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
