Iesaki rakstu: 
Nonākot grāmatnīcu plauktos, jaunais romāns „Vara” (Bailes 2) jau pirmajā nedēļā ir kļuvis par pieprasītāko grāmatu Jāņa Rozes un Valtera un Rapas grāmatnīcu tīklos. Lasītāju interese par jauno romānu ir bijusi tik liela, ka tas apsteidzis pat pēdējo nedēļu līderi – grāmatu „Čekisti un komunisti. I daļa”.
„"Ui!!" - īss un aptverošs @JanisRoze pārdevējas vērtējums, kad vaicāju vai @bailes2018 labi pērk. Pa divām ņemot... pajaucu statistiku, ņemot tikai vienu...” – šādi savus vērojumus J. Rozes grāmatnīcā sociālajā tīklā „Twitter” apraksta „Rīgas Apriņķa Avīzes” galvenais redaktors Dzintris Kolāts.
Iespējams, interesi par jauno grāmatu ir vairojuši arī notikumi ap „Varas” reklāmas video. Tas bija ievietots sociālajā tīklā YouTube, taču pēc nepilnas diennakts no tā pazuda – pēc izdevēju rīcībā esošām ziņām, par to pasūdzējušies Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš un advokāts, bijušais Maksātnespējas administrācijas vadītājs Aldis Gobzems vai ar viņiem saistītas personas.
Taču sūdzmaņu laime bija īsa, - no romāna autora Indriķa Latvieša sociālā tīkla Facebok lapas video izņemt tā arī neizdevās, turklāt pašlaik YouTube jau ir atgriezies gan Indriķa Latvieša kanāls, gan arī „Varas” reklāmas video garā versija, kas skatāma šeit: https://www.youtube.com/watch?v=Jb7MbpdNA3M&t=6s.
Romānā „Vara” ir daudz vairāk galveno „varoņu” nekā iecerētās triloģijas pirmajā daļā „Bailes”, kurā vislielāko lasītāju vērību piesaistīja romāna personāžs Aivars Embergs.
„Varā” Aivars Embergs faktiski nav manāms, toties viņa vietā nākuši Vaira Vīģe-Treiberga, Baiba Bubesa, Aleksandrs Miklass, Arturs Laimiņš, Nellija Jarve, Raimonds Vājonis, Jānis Mīzītis, Juta Sviķe, Ingus Vērziņš, Sanita Āboliņa, Nils Kušakovs, Edgars Pinkēvičs un vēl daudzi citi.
„Divpadsmit cilvēku no dažādiem varas, naudas un ietekmes gaiteņiem nonākuši grūtā situācijā. Katram tā ir sava,” par „Varas” galvenajiem personāžiem teikts grāmatas ievadtekstā, vienlaikus norādot:
„Paši savas labsajūtas vārdā lasītāji tiek laipni aicināti uzskatīt, ka arī šīs grāmatas – tāpat kā triloģijas pirmās daļas “Bailes” – pamatā nekādā gadījumā nav patiesi notikumi un ka tās varoņi ir izdomāti no A līdz Z, jo Latvijas valstī nekas tāds notikt joprojām nevar. Pirmās “Bailes” daži nodēvēja par pasaku grāmatu. Zelta vārdi!”
Visi romāna „Vara” personāži darbojas varas teātrī, un visi viņi iedomājas, ka ir patstāvīgi un ļoti svarīgi. Taču izrādās, ka ikviena dzīvi un darbības nosaka ne tikai pagātnes noslēpumi, tagadnes vājības un nākotnes cerības, bet arī gandrīz visvareni režisori un scenāristi.
“Kam pieder pagātne, tas valda pār nākotni,” Orvelu savulaik citēja traģiski bojāgājušais akadēmiķis Indulis Kronis, un šīs grāmatas varoņi par to pārliecinās. Latvijas valsts pastāvēšana ir tikai dažus soļus no bezdibeņa, bet vieni no viņiem ir apņēmības pilni spert lielu soli uz priekšu, kamēr citiem var vienkārši nākties to darīt. Ne visi no viņiem izdzīvo līdz jaunā romāna „Vara” pēdējām lappusēm...
Tā nebija sagadīšanās, ka „Vara” grāmatnīcās nonāca tieši 6. augustā – divus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām: šī noteikti ir viena no priekšvēlēšanu „rokasgrāmatām”.
Iecerēta ir arī triloģijas trešā daļa „Nauda”, taču par tās iznākšanas laiku vēl runāt ir pāragri. Šogad tas nebūs noteikti, nākamgad – ja nu vienīgi uz gada beigām.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
