Iesaki rakstu: 
Katru dienu dzirdam jaunas veiksmes formulas, kā pareizi apkrāpt pensionārus, lai atrastu līdzekļus bankrotējušu miljonāru glābšanai un, iespējams, vēl kādiem nevienam nezināmiem mērķiem.
Nevienu vairs sen neizbrīna, ka valstij nav naudas, lai nodrošinātu nepieciešamo iztikas minimumu trūcīgajiem, tāpēc valsts ir noteikusi savu slieksni personas atzīšanai par trūcīgu - 57 eiro mēnesī.
Skolēnu grāmatām valdība nespēja atrast nieka 10 miljonus vēl mūsu mīļajos latos, bet prieks, ka atrada 900 000 eiro dārzkopības reklamēšanai.
Vēl nesavtīgākas ir bijušas Valda Dombrovska valdības rūpes par pensionāriem, lai tie neieaugtu liekajos taukos un līdzdarbotos veiksmes stāsta tapšanā.
Valdības pārstāvji paši gan nav centušies pārspēt pensionārus nesavtīgā mīlestībā pret valsti, samazinot savas algas par 24%.
Kā liecina aprēķini, no negatīvo kapitāla indeksu piemērošanas tiešā veidā ir cietuši cilvēki, kas pensionējušies 2010., 2011. un 2012.gadā, proti 68 019 cilvēki, tāpat tas negatīvi ietekmējis 15 953 pagājušajā gadā pensionējušos cilvēku pensijas.
Tomēr valdošās partijas runātīgā deputāte Lolita Čigāne (Vienotība, attēlā) apgalvo, ka 83 972 pensionāru tāds nieks vien esot. Partijas vadība šos izteikumus nav apstrīdējusi, laikam jau ir vienisprātis ar savas kolēģes viedokli.
Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) un tiesībsargs Juris Jansons vienojās izstrādāt kompensācijas mehānismu tiem pensionāriem, kuru pensiju apmēru ietekmējis negatīvais kapitāla indekss jeb apdrošināšanas iemaksu algu indekss, bet Finanšu ministrija gan saka, ka oficiāla komunikācija par šo jautājumu ministru līmenī nav notikusi un diez vai atradīsies līdzekļi, lai atlīdzinātu pensionāriem nodarīto kaitējumu.
Tiesībsargs ir devis Saeimai pusgadu, lai veiktu grozījumus likumā "Par valsts pensijām", nosakot, ka pensijas aprēķināšanai nepiemēro negatīvu indeksu, un, ja tas ir negatīvs, tiek piemērots indekss "1". Savukārt Ministru kabinetam doti seši mēneši, lai izstrādātu kompensācijas mehānismu.
Kāpēc grozījumu Likumā "Par valsts pensijām" izdarīšanai Saeimai ir nepieciešami seši mēneši? Kāds varbūt zina, cik ilgs laiks bija vajadzīgs lai pieņemtu šo likumu, kur kapitāla indeksa piemērošanas kārtība pensijas apmēra aprēķināšanai pārkāpj piecus Satversmes pantus?
Ko lai saka? Tā neko, niecīga pensionāru daļa, kurai, pašai nezinot, piespiedu kārtā uzlikts pienākums glābt valsti. Ņemot vērā vidējo pensionāru mūža ilgumu, diez vai visi šie valsts patrioti saņems atlīdzību par savu ieguldījumu valsts glābšanā.
Kā sauc deputātus, kuri nobalsoja par pensionāru aplaupīšanu? Manuprāt, tie ir laupītāji.
Vai šie deputāti ir nolikuši savus mandātus pēc 83 972 pensionāru aplaupīšanas?
Vai mēs pieļausim, ka šie paši laupītāji turpinās savu postošo darbību Saeimā un daži pat stūrē uz Briseli?
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
