Iesaki rakstu:

Valsts prezidenta Raimonda VÄ“joņa kanceleja cietusi jau septÄ«to sakāvi administratÄ«vajā tiesā, - kā rāda Pietiek šodien publiskotais tiesas spriedums, tā uzdevusi VÄ“joņa kancelejai sniegt pieprasÄ«tās ziņas par informācijas apriti laikā, kad pÄ“rn atklājās, ka prezidents „piemirsis” deklarÄ“t daļu no saviem gada ienākumiem. Pašlaik administratÄ«vajā tiesā tiek izskatÄ«tas vÄ“l vairāk nekā desmit administratÄ«vās lietas saistÄ«bā ar VÄ“joņa kancelejas nevÄ“lÄ“šanos atklāt ziņas par nodokļu maksātāju naudas tÄ“rÄ“šanu un lÄ«dzÄ«giem jautājumiem, savukārt

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VÄ€RDÄ€

Rīgā 2018.gada 3.aprīlī

AdministratÄ«vā rajona tiesa šÄdā sastāvā: tiesnese M.Romanova,

rakstveida procesā izskatÄ«ja administratÄ«vo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt 2017.gada 21.aprīļa iesniegumā pieprasÄ«to informāciju, atbildÄ“t uz iesniegumu, atzÄ«t faktisko rÄ«cÄ«bu, kas izpaudusies kā informācijas nepienācÄ«ga sniegšana, par prettiesisku un nemantiskā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu.

AprakstošÄ daļa

[1] 2017.gada 20.aprÄ«lÄ« Valsts prezidenta kancelejas (turpmāk - kanceleja) Preses dienesta elektroniskā pasta adresÄ“ tika saņemti divi pieteicÄ“ja Lato Lapsas iesniegumi (lietas 17.-18.lapa). Iesniegumos tika pieprasÄ«ts tajā pašÄ dienā sniegt skaidrojumu par pieteicÄ“ja secinājumiem, ko viņš izdarÄ«jis, iepazÄ«stoties ar Valsts prezidenta ikgadÄ“jo amatpersonas deklarāciju. PieteicÄ“js arÄ« informÄ“ja, ka atbildes nesaņemšanas gadÄ«jumā uz to tiks norādÄ«ts publikācijā. 2017.gada 20.aprÄ«lÄ« minÄ“tie elektroniskie iesniegumi tika iereÄ£istrÄ“ti kancelejas lietvedÄ«bas sistÄ“mā. Savukārt 2017.gada 21.aprÄ«lÄ« pieteicÄ“js laikrakstā „Latvijas avÄ«ze” publicÄ“ja rakstu „Prezidents VÄ“jonis pārticis ar 283 eiro mÄ“nesÄ«?”.

Atsaucoties uz 2017.gada 21.aprīļa minÄ“to publikāciju laikrakstā „Latvijas avÄ«ze”, pieteicÄ“js 2017.gada 21.aprÄ«lÄ« sagatavoja iesniegumu (atbildÄ“tājas reÄ£.Nr.1582) (lietas 19.- 20.lapa), kas kancelejā tika saņemts 2017.gada 24.aprÄ«lÄ«. Šajā iesniegumā pieteicÄ“js uzdeva jautājumus par Valsts prezidenta amatpersonas deklarāciju 2015. un 2016.gadā, Valsts prezidenta uzkrājumiem un ienākumiem. PieteicÄ“ja 2017.gada 21.aprīļa iesnieguma jautājumi izvÄ“rstākā formā atkārtoja pieteicÄ“ja 2017.gada 20.aprīļa elektronisko iesniegumu jautājumus.

Atbildi uz minÄ“tajiem iesniegumiem no kancelejas Preses dienesta 20.aprÄ«lÄ« pieteicÄ“js nesaņēma. 2017.gada 21.aprÄ«lÄ« pieteicÄ“js vÄ“rsās kancelejā ar iesniegumu (lietas 7.lapa), kurā norādÄ«ja, ka 2017.gada 20.aprÄ«lÄ« uz kancelejas elektroniskā pasta adresi nosÅ«tÄ«ja jautājumus saistÄ«bā ar datiem, ko valsts amatpersona - Valsts prezidents R.VÄ“jonis - uzrādÄ«jusi savā valsts amatpersonas deklarācijā par 2016.gadu, un ka atbildi uz šiem jautājumiem 20.aprÄ«lÄ« viņš nesaņēma. Tāpat pieteicÄ“js lÅ«dza sniegt viņam sekojošo informāciju: 1) pulksten cikos 20. aprÄ«lÄ« kancelejas Preses dienests saņēma pieteicÄ“ja uzdotos jautājumus; 2) kurš kancelejas Preses dienesta darbinieks 20.aprÄ«lÄ« saņēma uzdotos jautājumus; 3) kura (vai kuras) kancelejas amatpersona pieņēma lÄ“mumu 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautājumiem; 4) kādu iemeslu dēļ tika pieņemts lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautājumiem; 5) vai lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautājumiem tika saskaņots ar Valsts prezidentu; 6) vai šÄds lÄ“mums atbilst labas pārvaldÄ«bas principiem.

[2] Kanceleja, 2017.gada 2.maija vÄ“stulÄ“ Nr.749, atbildot uz pieteicÄ“ja 2017.gada 21. aprÄ«lÄ« sagatavoto un 2017.gada 24.aprÄ«lÄ« kancelejā saņemto pieteicÄ“ja iesniegumu (lietas 21.-22.lapa), paskaidroja, ka saskaņā ar likuma „Par valsts budžetu 2016.gadam” 36.pantu kancelejas programmas 04.00.00 „Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošināšana” ietvaros izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mÄ“nesÄ« nepārsniedz 4561 euro un reprezentācijas izdevumi mÄ“nesÄ« nepārsniedz 912 euro; identisks regulÄ“jums ir noteikts likuma „Par valsts budžetu 2017.gadam” 35.pantā. Ä«stenojot likuma „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā” 25.panta sestajā daļā noteiktās tiesÄ«bas, Valsts prezidents valsts amatpersonas deklarāciju precizÄ“ja, lai novÄ“rstu nepilnÄ«bas, kas bija radušÄs, jo Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarÄ“šanās sistÄ“mā valsts informācijas reÄ£istros esošÄ informācija uzrādÄ«ja tikai no Valsts prezidenta kancelejas algā saņemtos ienākumus. Valsts prezidentam 2016.gadā papildus algai reprezentācijas izdevumos un komandÄ“jumu dienas naudā izmaksāti 12 666,40 euro un šÄ« informācija ir norādÄ«ta valsts amatpersonas deklarācijā pie kompensācijām 2016.gadā.

Uz pieteicÄ“ja 2017.gada 21.aprīļa iesniegumu par viņa 2017.gada 20.aprÄ«lÄ« iesniegto iesniegumu virzÄ«bu pieteicÄ“js saņēma kancelejas 2017.gada 22.maija vÄ“stuli Nr.850 (lietas 8,- 9.lapa), kurā norādÄ«ts, ka privātpersonu iesniegumu izskatÄ«šana kancelejā notiek atbilstoši Iesniegumu likumā noteiktajai kārtÄ«bai. Elektroniskā veidā saņemtie iesniegumi, kas normatÄ«vajos aktos noteiktajā kārtÄ«bā nav parakstÄ«ti ar elektronisko parakstu, kancelejā tiek reÄ£istrÄ“ti un uz tiem tiek sagatavotas atbildes vispārÄ“jā kārtÄ«bā. Izskatot kancelejā saņemtos iesniegumus, kanceleja ņem vÄ“rā iesniegumos minÄ“to jautājumu risināšanas steidzamÄ«bu un iesniedzÄ“ju vienlÄ«dzÄ«gas tiesÄ«bas saziņā ar kanceleju. Kanceleja sniedz atbildes visiem iesniedzÄ“jiem, ievÄ“rojot likumā noteikto kārtÄ«bu un labas pārvaldÄ«bas principu. No labas pārvaldÄ«bas principa neizriet privātpersonas tiesÄ«bas pieprasÄ«t no iestādes atbildes sniegšanu nekavÄ“joties vai iesnieguma iesniegšanas dienā.

[3] PieteicÄ“js tiesā iesniegtajā pieteikumā (lietas 4.-5.lapa) norādÄ«ja, ka 2017.gada 22. maija vÄ“stulÄ“ Nr.850 sniegta vispārÄ«ga informācija par kancelejas darbu, bet nav sniegtas atbildes uz viņa 2017.gada 21.aprīļa iesniegumā par viņa 2017.gada 20.aprÄ«lÄ« iesniegto iesniegumu virzÄ«bu uzdotajiem jautājumiem. Tāpat pieteikumā viņš norādÄ«ja, ka atbilde uz 2017.gada 21.aprÄ«lÄ« sagatavoto iesniegumu, kas kancelejā tika saņemts 2017.gada 24.aprÄ«lÄ« un kas izvÄ“rstākā formā atkārtoja pieteicÄ“ja 2017.gada 20.aprīļa elektronisko iesniegumu jautājumus, netika sniegta tajā pašÄ dienā. SecÄ«gi kanceleja ir pārkāpusi Iesnieguma likuma normas.

[4] Kanceleja paskaidrojumā tiesai (lietas 12.-16.lapa) norādÄ«ja, ka pieteikumu neatzÄ«st un lÅ«dz to noraidÄ«t. Kanceleja norādÄ«ja, ka pieteicÄ“jam tika sniegtas atbildes pÄ“c bÅ«tÄ«bas uz viņu interesÄ“jošiem jautājumiem. IevÄ“rojot minÄ“to, 2017.gada 13.maija kancelejas atbildÄ“ (lietas 23.lapa) pieteicÄ“js tika informÄ“ts, ka uz 2017.gada 20.aprīļa elektroniskajos iesniegumos pieprasÄ«to informāciju atbildes ir sniegtas 2017.gada 2.maija vÄ“stulÄ“. Uz pieteicÄ“ja 2017.gada 21.aprīļa iesniegumu kanceleja atbildi sniedza 2017.gada 22.maija vÄ“stulÄ“ Iesniegumu likuma noteiktajā kārtÄ«bā, sniedzot skaidrojumu par privātpersonu iesniegumu izskatÄ«šanas kārtÄ«bu kancelejā. Papildus kanceleja norādÄ«ja, ka pieteicÄ“js vÄ“las uzzināt, kā notikusi viņa elektronisko iesniegumu izskatÄ«šana un virzÄ«ba to iesniegšanas dienā. ŠÄds iesniegums ir izskatāms Iesniegumu likumā noteiktā kārtÄ«bā. Ja persona ir vÄ“rsusies iestādÄ“ ar sevi interesÄ“jošu jautājumu un prasa no iestādes motivÄ“tu atbildi - konkrÄ“tajā gadÄ«jumā sniegt skaidrojumu par sava iesniegtā iesnieguma izskatÄ«šanas kārtÄ«bu kancelejā, ir piemÄ“rojams Iesniegumu likums. Savukārt Informācijas atklātÄ«bas likums piemÄ“rojams gadÄ«jumā, kad persona, Ä«stenojot savas tiesÄ«bas uz informāciju, vÄ“ršas iestādÄ“ nolÅ«kā iegÅ«t kādus sev interesÄ“jošus datus vai ziņas, kurām jau ir jābÅ«t iestādes rÄ«cÄ«bā. Atbilstoši Iesniegumu likuma 5.panta trešajā daļā noteiktajam iestāde atbildi pÄ“c bÅ«tÄ«bas sniedz saprātÄ«gā termiņā, ņemot vÄ“rā iesniegumā minÄ“tā jautājuma risināšanas steidzamÄ«bu, bet ne vÄ“lāk kā viena mÄ“neša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi. Saskaņā ar Iesniegumu likuma 2.panta ceturtajā daļā noteikto, ja elektroniskā veidā saņemtais iesniegums nav normatÄ«vajos aktos noteiktajā kārtÄ«bā parakstÄ«ts ar elektronisko parakstu, iestādes vadÄ«tājs nosaka kārtÄ«bu, kādā sniedzama atbilde uz iesniegumu.

[5] Saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likuma 112.1 panta pirmo daļu administratÄ«vās lietas izskatÄ«šana notiek rakstveida procesā bez tiesas sÄ“des, ja likumā nav noteikts citādi.

PārbaudÄ«jusi lietas materiālus, tiesa konstatÄ“, ka pieteicÄ“js nav lÅ«dzis lietas izskatÄ«šanu mutvārdu procesā. Tāpat lietā ir savākti lietas dalÄ«bnieku paskaidrojumi un citi pierādÄ«jumi, un nepastāv citi šÄ·Ä“ršÄ¼i lietas izskatÄ«šanai rakstveida procesā, tādÄ“jādi tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

 [5] Tiesa, izvÄ“rtÄ“jot lietas apstākļus un lieta esošos lietas dalÄ«bnieku paskaidrojumus un pārÄ“jos pierādÄ«jumus, secina, ka pieteikums ir apmierināms daļā.

[6] Vispirms tiesa precizÄ“ prasÄ«juma priekšmetu.

[6.1] Saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 15.panta pirmo daļu iestādes faktisko rÄ«cÄ«bu, kas izpaudusies kā informācijas nepienācÄ«ga sniegšana, var apstrÄ«dÄ“t un pārsÅ«dzÄ“t AdministratÄ«vā procesa likumā noteiktajā kārtÄ«bā.

[6.2] KonkrÄ“tajā lietā sākotnÄ“ji 2017.gada 20.aprÄ«lÄ« ar elektroniskā pasta starpniecÄ«bu iesniegtajā, kā arÄ« 2017.gada 21.aprÄ«lÄ« parakstÄ«tajā un kancelejā 2017.gada 24.aprÄ«lÄ« saņemtajā iesniegumā pieteicÄ“js vÄ“lÄ“jās saņemt informāciju Informācijas atklātÄ«bas likuma ietvaros, jo likumdevÄ“js Informācijas atklātÄ«bas likuma 2.panta pirmajā daļā kā šÄ likuma mÄ“rÄ·i ir izvirzÄ«jis nepieciešamÄ«bu nodrošināt, lai sabiedrÄ«bai bÅ«tu pieejama informācija, kura ir iestādes rÄ«cÄ«bā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radÄ«t. No lietas materiāliem izriet un par to nav strÄ«da, ka kanceleja sniedza pieteicÄ“jam informāciju par Valsts prezidenta ienākumiem 2017.gada 2.maijā vÄ“stulÄ“ Nr.749. TomÄ“r pieteicÄ“js uzskata, ka informācija sniegta, neievÄ“rojot termiņu un pārkāpjot labas pārvaldÄ«bas principu.

Tāpat pieteicÄ“js vÄ“lās panākt, lai kanceleja sniegtu atbildes uz jautājumiem, kas ir norādÄ«ti viņa 2017.gada 21.aprīļa iesniegumā par viņa 2017.gada 20.aprÄ«lÄ« iesniegto iesniegumu virzÄ«bu, jo kancelejas 2017.gada 22.maija vÄ“stule Nr.850 nesatur atbildes uz viņa uzdotajiem jautājumiem. Turklāt viens pieteicÄ“ja uzdotais jautājums, proti, vai kancelejas lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautājumiem atbilst labas pārvaldÄ«bas principiem, ir jautājums par kancelejas viedokļa noskaidrošanu.

[6.3] SecÄ«gi pieteikuma priekšmets ir: 1) pienākuma uzlikšana kancelejai sniegt pieteicÄ“ja 2017.gada 21.aprīļa iesniegumā pieprasÄ«to informāciju: pulksten cikos 20.aprÄ«lÄ« kancelejas Preses dienests saņēma pieteicÄ“ja uzdotos jautājumus; kurš kancelejas Preses dienesta darbinieks 20.aprÄ«lÄ« saņēma uzdotos jautājumus; kura (vai kuras) kancelejas amatpersona pieņēma lÄ“mumu 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautājumiem; kādu iemeslu dēļ tika pieņemts lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautājumiem; vai lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautājumiem tika saskaņots ar Valsts prezidentu; 2) atbildes sniegšana uz iesniegumu; 3) informācijas sniegšanas uz pieteicÄ“ja 2017.gada 21.aprÄ«lÄ« sagatavoto iesniegumu, kas kancelejā tika saņemts 2017.gada 24.aprÄ«lÄ« un kas izvÄ“rstākā formā atkārtoja pieteicÄ“ja 2017.gada 20.aprīļa elektronisko iesniegumu jautājumus, atzÄ«šana par nepienācÄ«gu, jo ir nokavÄ“ts termiņš; 4) nemantiskā kaitÄ“juma atlÄ«dzināšana.

[7] Gan kanceleja, gan pieteicÄ“js atsaucas uz Iesniegumu likumu. TādÄ“jādi tiesai, skatot šo lietu, jākonstatÄ“, kurš likums bÅ«tu piemÄ“rojams, nošÄ·irot iesniegumu lietas no citām lietu kategorijām.

[7.1] Iesniegumu likuma 10.panta otrā daļa noteic, ka pieteikumu par šajā likumā paredzÄ“to administratÄ«vo aktu vai faktisko rÄ«cÄ«bu var iesniegt AdministratÄ«vajā rajona tiesā, kuras spriedums nav pārsÅ«dzams. Iesniegumu likums konkretizÄ“ Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 104.pantā paredzÄ“tās tiesÄ«bas likumā paredzÄ“tajā veidā vÄ“rsties valsts un pašvaldÄ«bu iestādÄ“s ar iesniegumiem un saņemt atbildi pÄ“c bÅ«tÄ«bas. Iesniegumu likums nosaka minÄ“to tiesÄ«bu Ä«stenošanas kārtÄ«bu.

[7.2] Iesniegumu lietas jānošÄ·ir no lietām, kurās persona Ä«steno citas savas subjektÄ«vās tiesÄ«bas. Šis ir parastais gadÄ«jums, kurā noskaidrojams, vai persona vÄ“las saņemt atbildi uz iesniegumu, lai Ä«stenotu Satversmes 104.pantā un Iesniegumu likumā paredzÄ“tās tiesÄ«bas saņemt atbildi, vai arÄ« personas iesniegums iesniegts ar mÄ“rÄ·i panākt tiesiskā stāvokļa izmaiņas. Ja persona vÄ“ršas iestādÄ“, lai attiecÄ«bā uz to tiku izdots administratÄ«vais akts un faktiskā rÄ«cÄ«ba, šÄda lieta skatāma atbilstoši tiesÄ«bu normām, kas regulÄ“ attiecÄ«gā administratÄ«vā akta izdošanu vai faktiskās rÄ«cÄ«bas veikšanu (par pensijas piešÄ·iršanu, bÅ«vatļaujas izdošanu u.c.), nevis Iesniegumu likumā noteiktajā kārtÄ«bā.

Tāpat Iesniegumu likuma 2.panta otrā daļa nosaka, ka šis likums neattiecas uz informācijas pieprasÄ«jumiem, kas izskatāmi saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likumu. Tātad abu lietu kategoriju izskatÄ«šanā piemÄ“rojami dažādi likumi. Turklāt katrs no šiem likumiem konkretizÄ“ citu pamattiesÄ«bu. Ja Iesniegumu likums konkretizÄ“ Satversmes 104.pantā paredzÄ“to tiesÄ«bu, tad Informācijas atklātÄ«bas likums - Satversmes 100.pantā paredzÄ“tās tiesÄ«bas uz vārda brÄ«vÄ«bu, kas ietver tiesÄ«bas brÄ«vi iegÅ«t, paturÄ“t un izplatÄ«t informāciju. Turklāt spriedums lietā par informācijas sniegšanu ir pārsÅ«dzams kasācijas kārtÄ«bā (Informācijas atklātÄ«bas likuma 15.panta otrā daļa), bet spriedums iesniegumu lietā, kā jau minÄ“ts, nav pārsÅ«dzams.

Iesniegumu lietas no informācijas sniegšanas lietām nošÄ·ir, vadoties no iesnieguma satura un mÄ“rÄ·a. Saskaņā ar Iesniegumu likuma 2.panta pirmo daļu likums nosaka kārtÄ«bu, kādā privātpersona iesniedz un iestāde izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencÄ“ esošs lÅ«gums, sÅ«dzÄ«ba, priekšlikums vai jautājums, un atbild uz to. Savukārt atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma 2.panta otrajai un trešajai daļai minÄ“tā likuma mÄ“rÄ·is ir nodrošināt, lai sabiedrÄ«bai bÅ«tu pieejama dokumentÄ“ta informācija, kura ir iestādes rÄ«cÄ«bā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radÄ«t. Citiem vārdiem, iesnieguma mÄ“rÄ·is ir lÄ«dzdarboties valsts pārvaldÄ“ un panākt atgriezenisko saiti. Savukārt informācijas pieprasÄ«juma mÄ“rÄ·is ir uzzināt kaut ko.

[7.3] SākotnÄ“ji pieteicÄ“js vÄ“lÄ“jās saņemt informāciju par Valsts prezidenta ienākumiem un, kā jau tiesa minÄ“ja iepriekš, pieteicÄ“jam šÄ« informācija tika sniegta, taču ne iesniegumu iesniegšanas dienā, bet vÄ“lāk. Informācijas sniegšanai par Valsts prezidenta ienākumiem bija piemÄ“rojams Informācijas atklātÄ«bas likums. LÄ«dz ar to, vÄ“rtÄ“jot, vai informācija tika sniegta pienācÄ«gi, ir jāpiemÄ“ro Informācijas atklātÄ«bas likums.

[7.4] Tāpat konkrÄ“tajā lietā ar konkrÄ“tajiem jautājumiem prasÄ«ta informācija par noteiktiem faktiem: pulksten cikos 20.aprÄ«lÄ« kancelejas Preses dienests saņēma pieteicÄ“ja uzdotos jautājumus; kurš darbinieks tos saņēma; kura (vai kuras) kancelejas amatpersona pieņēma lÄ“mumu 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautājumiem; kādu iemeslu dēļ tika pieņemts lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautājumiem; vai lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautājumiem tika saskaņots ar Valsts prezidentu.

No lietas materiāliem izriet, ka, uzdodot šos jautājumus, pieteicÄ“js vÄ“lÄ“jās, nevis lÄ«dzdarboties valsts pārvaldÄ“ un panākt atgriezenisko saiti vai saņemt detalizÄ“tāku informāciju par Valsts prezidenta ienākumiem, bet uzzināt konkrÄ“tus faktus. SecÄ«gi šie jautājumi ir atzÄ«stami par informācijas pieprasÄ«jumu Informācijas atklātÄ«bas likuma izpratnÄ“. TādÄ“jādi, konkrÄ“tajā lietā kopumā ir piemÄ“rojams Informācijas atklātÄ«bas likums.

[7.5] Iesnieguma likums ir piemÄ“rojams konkrÄ“tajā lietā tikai attiecÄ«bā uz vienu pieteicÄ“ja uzdoto jautājumu, proti, vai kancelejas lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautājumiem atbilst labas pārvaldÄ«bas principiem, jo jautājums attiecas uz kancelejas viedokļa noskaidrošanu.

[8] Vispirms tiesa vÄ“rtÄ“s, vai kancelejas faktiskā rÄ«cÄ«ba, nesniedzot pieteicÄ“jam informāciju tās pieprasÄ«šanas dienā, ir nepienācÄ«ga.

[8.1] Saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 14.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu iestāde, kas saņēmusi informācijas pieprasÄ«jumu, veic vienu no šÄdām darbÄ«bām: 15 dienu laikā atbild iesniedzÄ“jam, ja informācijai nav nepieciešama papildu apstrāde; 30 dienu laikā atbild iesniedzÄ“jam, ja informācijai nepieciešama papildu apstrāde, un ne vÄ“lāk kā 15 dienu laikā paziņo par to iesniedzÄ“jam.

PieteicÄ“js pieprasÄ«ja kancelejai informāciju un kanceleja saņēma pieteicÄ“ja informācijas pieprasÄ«jumus 2017.gada 20.aprÄ«lÄ« elektroniski un 2017.gada 24.aprÄ«lÄ« papÄ«ra formātā. SecÄ«gi pieprasÄ«tā informācija kancelejai bija jāsniedz pieteicÄ“jam 2017.gada 5.maijā un 2017.gada 9.maijā. No lietas materiāliem izriet, ka kanceleja sniedza pieteicÄ“jam pieprasÄ«to informāciju 2017.gada 2.maijā. LÄ«dz ar to informācija pieteicÄ“jam tika sniegta likumā noteiktajā termiņā un pieteicÄ“ja prasÄ«jums par faktiskās rÄ«cÄ«bas, sniedzot šo informāciju, atzÄ«šanu par prettiesisku, ir nepamatots.

[8.2] PieteicÄ“js norādÄ«ja, ka informācijas nesniegšana 2017.gada 20.aprÄ«lÄ«, t.i., pieprasÄ«juma iesniegšanas dienā, ir nepienācÄ«ga, jo tas ir pretrunā ar labas pārvaldÄ«bas principu.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantu valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesÄ«bām. Tā darbojas normatÄ«vajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jÄ“gai un mÄ“rÄ·im. Valsts pārvalde savā darbÄ«bā ievÄ“ro cilvÄ“ktiesÄ«bas. Valsts pārvalde darbojas sabiedrÄ«bas interesÄ“s. Pie sabiedrÄ«bas interesÄ“m pieder arÄ« samÄ“rÄ«ga privātpersonas tiesÄ«bu un tiesisko interešu ievÄ“rošana. Valsts pārvaldei, atsevišÄ·ai iestādei vai amatpersonai, Ä«stenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu. Valsts pārvalde savā darbÄ«bā ievÄ“ro labas pārvaldÄ«bas principu. Tas ietver atklātÄ«bu pret privātpersonu un sabiedrÄ«bu, datu aizsardzÄ«bu, taisnÄ«gu procedÅ«ru Ä«stenošanu saprātÄ«gā laikā un citus noteikumus, kuru mÄ“rÄ·is ir panākt, lai valsts pārvalde ievÄ“rotu privātpersonas tiesÄ«bas un tiesiskās intereses. Valsts pārvalde savā darbÄ«bā pastāvÄ«gi pārbauda un uzlabo sabiedrÄ«bai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tās pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedÅ«ras privātpersonas labā. Valsts pārvaldes pienākums ir informÄ“t sabiedrÄ«bu par savu darbÄ«bu. Tas attiecas it Ä«paši uz to sabiedrÄ«bas daļu un tām privātpersonām, kuru tiesÄ«bas vai tiesiskās intereses Ä«stenotā vai plānotā darbÄ«ba skar vai var skart. Valsts pārvaldi organizÄ“ pÄ“c iespÄ“jas Ä“rti un pieejami privātpersonai. Ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lÄ“muma pieņemšanai, kas regulÄ“ publiski tiesiskās attiecÄ«bas ar privātpersonu, ir citas institÅ«cijas rÄ«cÄ«bā, iestāde to iegÅ«st pati, nevis pieprasa no privātpersonas. Valsts pārvaldi organizÄ“, ievÄ“rojot subsidiaritātes principu. Valsts pārvaldi organizÄ“ pÄ“c iespÄ“jas efektÄ«vi.

Valsts pārvaldes institucionālo sistÄ“mu pastāvÄ«gi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido, izvÄ“rtÄ“jot arÄ« funkciju apjomu, nepieciešamÄ«bu un koncentrācijas pakāpi, normatÄ«vā regulÄ“juma apjomu un detalizāciju un apsverot deleģēšanas iespÄ“jas vai ārpakalpojuma izmantošanu. Valsts pārvalde savā darbÄ«bā ievÄ“ro arÄ« šajā pantā neminÄ“tus tiesÄ«bu principus, kuri atklāti, atvasināti un attÄ«stÄ«ti iestāžu vai tiesu praksÄ“, kā arÄ« tiesÄ«bu zinātnÄ“.

Labas pārvaldÄ«bas princips ir tiesÄ«bu vispārÄ“jo principu kopums. Labas pārvaldÄ«bas principā vispārÄ“jie tiesÄ«bu principi ietverti ar vienotu mÄ“rÄ·i realizÄ“t personu tiesÄ«bu vai tiesisko interešu aizsardzÄ«bu publiskās varas un ikvienas privātpersonas publiski tiesiskajās attiecÄ«bās. Labas pārvaldÄ«bas principa realizācija ir nozÄ«mÄ«ga, lai valsts ikvienam garantÄ“tu iespÄ“ju realizÄ“t tiesÄ«bas un tiesiskās intereses attiecÄ«bās ar valsts institÅ«ciju: 1) ierobežojot valsts pārvaldes patvaļu un ļaunprātÄ«gu varas izmantošanu, 2) nodrošinot sabiedrÄ«bas aizsardzÄ«bu pret valsts varas neierobežotu izpausmi, 3) reglamentÄ“jot privātpersonas un valsts pārvaldes tiesisko attiecÄ«bu un faktiskās rÄ«cÄ«bas izpausmju robežas.

Labas pārvaldÄ«bas princips cita starpā prasa pretimnākošu un cieņpilnu valsts vai pašvaldÄ«bas iestādes attieksmi pret privātpersonu, kas ietver ne vien iestādes pienākumu rÄ«koties atbilstoši normatÄ«vajos aktos noteiktajam, bet arÄ« pastāvÄ«gi uzlabot personai sniegto pakalpojumu kvalitāti, ievÄ“rojot, ka valsts pārvalde kalpo iedzÄ«votājiem. Labas pārvaldÄ«bas princips piemÄ“rojams tiesÄ«bu normu iztulkošanai, likuma „robu” aizpildÄ«šanai, tiesÄ«bu normas labošanai. TomÄ“r labas pārvaldÄ«bas principa piemÄ“rošana nenozÄ«mÄ“, ka persona var prasÄ«t no valsts pārvaldes iestādes prettiesisku rÄ«cÄ«bu. Atbilstoši valsts darbÄ«bas mÄ“rÄ·im - tautas vispārÄ“jai labklājÄ«bai, valsts pārvalde darbojas valsts iedzÄ«votāju interesÄ“s, un demokrātiskā un tiesiskā valstÄ« tauta ir suverÄ“ns. TādÄ“jādi labas pārvaldÄ«bas principa realizācija ir komplekss demokrātiskas, tiesiskas un sociāli atbildÄ«gas valsts pienākums un uzdevums (skat. http://www.tiesibsargs.lv/lv/pages/cilvektiesibas/laba-parvaldiba).

Labas pārvaldÄ«bas princips attiecÄ«bā uz informācijas sniegšanu tika konkretizÄ“ts Informācijas atklātÄ«bas likumā. Informācijas atklātÄ«bas likums nosaka termiņus, kādos ir jāsniedz informācija. LikumdevÄ“ja noteikto termiņu ievÄ“rošana nav atzÄ«stama par labas pārvaldÄ«bas principa pārkāpumu. Turklāt, kaut arÄ« likums neliedz sniegt informāciju tās pieprasÄ«šanas dienā, informācija pieteicÄ“jam tika sniegta pat agrāk, nekā to paredz likums.

[9] Tālāk tiesa vÄ“rtÄ“s, vai ir pamats uzlikt kancelejai pienākumu sniegt informāciju: pulksten cikos 20.aprÄ«lÄ« kancelejas Preses dienests saņēma pieteicÄ“ja uzdotos jautājumus; kurš darbinieks tos saņēma; kura (vai kuras) kancelejas amatpersona pieņēma lÄ“mumu 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautājumiem; kādu iemeslu dēļ tika pieņemts lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautājumiem; vai lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautājumiem tika saskaņots ar Valsts prezidentu.

[9.1] Saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 3.pantu, informāciju, uz kuru attiecas šis likums, iedala vispārpieejamā informācijā un ierobežotas pieejamÄ«bas informācijā. Saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta pirmo daļu un otrās daļas 1. un 4.punktu ierobežotas pieejamÄ«bas informācija ir tāda informācija, kura ir paredzÄ“ta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudÄ“šana šÄ«s informācijas rakstura un satura dēļ apgrÅ«tina vai var apgrÅ«tināt iestādes darbÄ«bu, nodara vai var nodarÄ«t kaitÄ“jumu personu likumiskajām interesÄ“m. Par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju uzskatāma informācija, kurai šÄds statuss noteikts ar likumu, par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju uzskatāma informācija par fiziskās personas privāto dzÄ«vi. Savukārt minÄ“tā likuma 4.pants nosaka, ka vispārpieejamā informācija ir tāda informācija, kas nav klasificÄ“ta kā ierobežotas pieejamÄ«bas informācija. Informācijas atklātÄ«bas likuma 8.pantā noteikts, ka informācija par fiziskās personas privāto dzÄ«vi tiek aizsargāta ar likumu.

Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 1.pantu šÄ likuma mÄ“rÄ·is ir aizsargāt fizisko personu pamattiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas, it Ä«paši privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu, attiecÄ«bā uz fiziskās personas datu (turpmāk — personas dati) apstrādi. Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma izpratnÄ“ saskaņā ar šÄ likuma 2.panta 3.punktu fiziskas personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificÄ“tu vai identificÄ“jamu fizisko personu.

Personas vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs attiecas uz identificÄ“tu fizisko personu, proti, ļauj identificÄ“t personu. Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 6.pants noteic, ka ikvienai fiziskajai personai ir tiesÄ«bas uz savu personas datu aizsardzÄ«bu. Personas datu aizsardzÄ«ba tostarp izriet no Satversmes 96.panta, kas noteic, ka ikvienam ir tiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves, mājokļa un korespondences neaizskaramÄ«bu. Personas datu apstrāde, tostarp izņēmuma kārtā bez datu subjekta piekrišanas, ir stingri noteikta Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 7.pantā.

KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā pieteicÄ“js ir pieprasÄ«jis informāciju tajā skaitā par citām personām, tādēļ šÄda informācija saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta pirmo daļu un otrās daļas 4.punktu ir atzÄ«stama par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju un šÄdas informācijas apstrāde ir pieļaujama, ievÄ“rojot Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likumā noteikto regulÄ“jumu.

TomÄ“r šis secinājums nav pats par sevi pamats informācijas nesniegšanai.

[9.2] Demokrātiska sabiedrÄ«ba ir ieinteresÄ“ta gan informācijas atklātÄ«bā, kas ietver piekļuvi dažādiem datiem, gan indivÄ«du privātās dzÄ«ves aizsardzÄ«bas un neaizskaramÄ«bas nodrošināšanā. Gan piekļuve publiskiem dokumentiem, gan privātās dzÄ«ves aizsardzÄ«ba ir atzÄ«tas par pamattiesÄ«bām. ŠÄ«s tiesÄ«bas nostiprinātas ne vien Satversmes 96.pantā (noteic privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu) un 100.pantā (citstarp noteic tiesÄ«bas iegÅ«t informāciju), bet saistÄ«tas arÄ« ar tiesÄ«bām piedalÄ«ties valsts un pašvaldÄ«bas darbÄ«bā (Satversmes 101.pants) un tiesÄ«bām vÄ“rsties ar iesniegumu un saņemt atbildi (Satversmes 104.pants).

Īstenojot iepriekš minÄ“tās tiesÄ«bas, nereti gadās situācijas, kā tas ir konkrÄ“tajā gadÄ«jumā, kurās saskaras dažādu personu pretÄ“jas tiesÄ«bas. Nepārprotami, ka šÄdās situācijās kādas no tiesÄ«bām nākas ierobežot, izvÄ“rtÄ“jot tiesÄ«bu nozÄ«mÄ«gumu, ierobežojuma nepieciešamÄ«bu un samÄ“rÄ«bu (skat. Augstākās tiesas 2012.gada 10.septembra sprieduma lietā Nr. SKA-606/2012 9.punktu).

TiesÄ«bas uz informāciju nav absolÅ«tas un tām ir ar likumu noteikti izņēmumi. Taču izņēmumi no šÄ«m tiesÄ«bām ir interpretÄ“jami un piemÄ“rojami šauri, lai netiktu radÄ«ti šÄ·Ä“ršÄ¼i vispārÄ“jā principa piemÄ“rošanai. Ar to vien, ka dokuments ir saistÄ«ts ar interesÄ“m, kuras aizsargā izņēmums, nepietiek, lai attaisnotu šÄ« izņēmuma piemÄ“rošanu. ŠÄdu piemÄ“rošanu principā var pamatot tikai tad, ja iestāde ir iepriekš novÄ“rtÄ“jusi, pirmkārt, vai iespÄ“ja iepazÄ«ties ar dokumentu var konkrÄ“ti un faktiski apdraudÄ“t aizsargātas intereses, un, otrkārt, vai nepastāv primāras sabiedrÄ«bas intereses, kas pamato konkrÄ“tā dokumenta izpaušanu. Turklāt riskam, ka tiks apdraudÄ“tas aizsargātās intereses, ir jābÅ«t saprātÄ«gi paredzamam, nevis tikai hipotÄ“tiskam. Iestādei, lai piemÄ“rotu izņēmumu, ir jāveic konkrÄ“ta pārbaude un tā ir jāatspoguļo lÄ“muma pamatojumā (sal. Eiropas SavienÄ«bas VispārÄ“jās tiesas 2010.gada 9.jÅ«nija sprieduma lietā T-237/05 41.punktu).

[9.3] KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā pieteicÄ“ja pieprasÄ«tie dati ietver arÄ« datus par konkrÄ“tām fiziskajām personām. PieprasÄ«tie dati neattiecas uz sensitÄ«vu vai citādu izteikti personisku informāciju par fiziskās personas privāto dzÄ«vo. Šiem datiem ir maz kas kopÄ«gs ar personas datiem kā tādiem.

Tiesa nesaskata un kancelejas argumenti par to nav ietverti tās paskaidrojumos, kā pieprasÄ«to datu izpaušana pieteicÄ“jam varÄ“tu nodarÄ«t reālu kaitÄ“jumu fizisko personu cieņai vai privātajai dzÄ«vei. Iejaukšanās fiziskās personas privātajā dzÄ«vÄ“ ar datu izpaušanu šÄdā gadÄ«jumā, pat ja bÅ«tu, bÅ«tu atzÄ«stama par gaužām minimālu.

Turklāt Augstākā tiesa jau iepriekš, 2010.gada 1.jÅ«lija spriedumā lietā Nr.SKA- 347/2010 ir norādÄ«jusi, ka par valsts lÄ«dzekļiem nodarbinātas personas datu, kas ir sabiedrÄ«bas leÄ£itÄ«mas intereses lokā, aizsardzÄ«ba ir mazāka, nekā tā ir privāti nodarbinātai personai. Savukārt, ja dokumentos, kas satur pieprasÄ«to informāciju, ietverti arÄ« tādi dati par fizisko personu, kas nav saistāmi ar mÄ“rÄ·i kontrolÄ“t izdevumu izlietojumu (piemÄ“ram, privātās personas bankas konts, tālruņa numurs u.tml.), sniedzot pieprasÄ«to informāciju, šie dati nav jāizpauž.

[9.4] Attiecībā uz pieteicēja leģitīmo interesi saņemt pieprasīto informāciju, tiesa norāda turpmāk minēto.

Satversmes 116.pants paredz, ka personas tiesÄ«bas uz privāto dzÄ«vi var ierobežot likumā paredzÄ“tajos gadÄ«jumos, lai aizsargātu citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrÄ«bas drošÄ«bu, labklājÄ«bu un tikumÄ«bu.

Informācijas atklātÄ«bas likuma 11.panta ceturtā daļa nosaka, ka ierobežotas pieejamÄ«bas informācija var tikt izsniegta, ja tās sniegšana ir pieprasÄ«ta rakstveidā un informācijas pieprasÄ«tājs norāda mÄ“rÄ·i, kādam tā tiks izmantota, tādÄ“jādi Informācijas atklātÄ«bas likums paredz iespÄ“ju izsniegt ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju.

No pieteicÄ“ja rakstveida informācijas pieprasÄ«jumā izriet, ka viņš vÄ“las iegÅ«t šo informāciju, lai izprastu kancelejas darbinieku darbu intensitāti, par ko viņi, saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, saņēma prÄ“mijas un naudas balvas.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, šajā lietā pieteicÄ“ja interese iegÅ«t ziņas nav raksturojama kā tikai personiska interese, bet gan leÄ£itÄ«ma interese pārliecināties, kā valsts efektÄ«vi, godÄ«gi un taisnÄ«gi saskaņā ar likumiem izlieto valsts budžeta lÄ«dzekļus.

TādÄ“jādi konkrÄ“tajā lietā tiesa konstatÄ“ pieteicÄ“ja leÄ£itÄ«mu interesi un lÄ«dz ar to arÄ« tiesÄ«bas saņemt pieprasÄ«to informāciju no kancelejas. Å…emot vÄ“rā to, ka kancelejā savā 2017.gada 22.maija vÄ“stulÄ“ Nr.850 nesniedza pieteicÄ“jam informāciju: pulksten cikos 20.aprÄ«lÄ« kancelejas Preses dienests saņēma pieteicÄ“ja uzdotos jautājumus; kurš darbinieks tos saņēma; kura (vai kuras) Valsts prezidenta kancelejas amatpersona pieņēma lÄ“mumu 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautājumiem; kādu iemeslu dēļ tika pieņemts lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautājumiem; vai lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautājumiem tika saskaņots ar Valsts prezidentu, tiesa konstatÄ“ pamatu pienākumā uzlikšanai sniegt minÄ“to informāciju.

[10] AttiecÄ«bā uz kancelejas viedokļa noskaidrošanu par to, vai kancelejas lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautājumiem atbilst labas pārvaldÄ«bas principiem, tiesa norāda turpmāk minÄ“to.

Satversmes 104.pants noteic tiesÄ«bas uz atbildi uz iesniegumu pÄ“c bÅ«tÄ«bas, taču vienlaikus ietver norādi, ka persona var vÄ“rsties valsts un pašvaldÄ«bu iestādÄ“s ar iesniegumu likumā paredzÄ“tajā veidā. Proti, Satversme norāda uz to, ka tas, kā tiesÄ«bas uz atbildi ir Ä«stenojamas, ir regulÄ“jams ar zemāku normatÄ«vo aktu - likumu.

NozÄ«mÄ«gākie likumi, kas regulÄ“ tiesÄ«bas vÄ“rties ar iesniegumiem un saņemt atbildi, ir AdministratÄ«vā procesa likums, Iesniegumu likums, Informācijas atklātÄ«bas likums, attiecÄ«bā uz žurnālistiem arÄ« likums „Par presi un citiem masu informācijas lÄ«dzekļiem”. MinÄ“tie likumi noteic indivÄ«da tiesÄ«bas uz administratÄ«vo aktu, uzziņu par tiesÄ«bām, informāciju, kas ir iestādes rÄ«cÄ«bā, formālu atbildi par veiktajiem pasākumiem, bet ne viedokli, tas ir, indivÄ«dam likums nepiešÄ·ir tiesÄ«bas ar tiesas starpniecÄ«bu panākt, ka amatpersona pauž savu subjektÄ«vo attieksmi vai nostāju kādā jautājumā. ŠÄdas tiesÄ«bas neparedz arÄ« citi likumi. Pat likums „Par presi un citiem masu informācijas lÄ«dzekļiem” neparedz pienākumu sniegt plašsaziņas lÄ«dzekļiem vai žurnālistiem viedokli, bet tikai informāciju. Ja žurnālists, piemÄ“ram, televÄ«zijas intervijā uzdotu jautājumu valsts amatpersonai un amatpersona atteiktos atbildÄ“t, žurnālistam nebÅ«tu tiesÄ«bu prasÄ«t atbildi tiesas ceļā.

Viedokļa izteikšanas pārbaude neietilpst tiesas kontroles kompetencÄ“. Tiesa nevar ne uzlikt pienākumu sniegt viedokli, ne pārbaudÄ«t, vai amatpersonai vispār ir viedoklis, kā arÄ«, vai sniegtais viedoklis ir pareizs vai patiess (sk. Augstākās tiesas 2011.gada 22.decembra sprieduma lietā Nr. SKA-976/2011 9.punktu).

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, tiesa nevar uzlikt par pienākumu kancelejai sniegt viedokli par to, vai kancelejas lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautājumiem atbilst labas pārvaldÄ«bas principiem, un pieteikums šajā daļā ir noraidāms.

[11] Pieteicējs lūdzis atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu un uzlikt par pienākumu kancelejai atvainoties pieteicējam.

Saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likuma 92.pantu ikviens ir tiesÄ«gs prasÄ«t atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu par mantiskajiem zaudÄ“jumiem vai personisko kaitÄ“jumu, arÄ« morālo kaitÄ“jumu, kas viņam nodarÄ«ts ar administratÄ«vo aktu vai iestādes faktisko rÄ«cÄ«bu. Valsts pārvaldes iestāžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likuma (turpmāk - AtlÄ«dzināšanas likuma) 4.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde zaudÄ“jumus var nodarÄ«t ar prettiesisku administratÄ«vo aktu vai prettiesisku faktisko rÄ«cÄ«bu. AdministratÄ«vā procesa likuma 94.panta ceturtā daļa noteic, ka atlÄ«dzināšanas pienākumu attiecÄ«gais publisko tiesÄ«bu subjekts var izpildÄ«t, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvÄ“ja pirms zaudÄ“juma vai kaitÄ“juma nodarÄ«šanas, vai, ja tas nav vai nav pilnÄ«bā iespÄ“jams, vai nav adekvāti, samaksājot atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu naudā.

Tātad no tiesÄ«bu normas izriet, ka atlÄ«dzināšanas pienākums var tikt izpildÄ«ts kā iepriekšÄ“jā stāvokļa atjaunošana, un tikai gadÄ«jumā, ja atjaunošana nav iespÄ“jama vai nav adekvāta, piešÄ·irams atlÄ«dzinājums naudā vai nosakāma rakstveida vai publiska atvainošanās, kā to paredz AtlÄ«dzināšanas likuma 14.panta trešÄ daļa, proti, ja iestāde vai tiesa, izvÄ“rtÄ“jot konkrÄ“tā gadÄ«juma apstākļus, konstatÄ“, ka privātpersonas tiesÄ«bu vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, personiskā kaitÄ“juma, tai skaitā morālā kaitÄ“juma, patstāvÄ«gs vai papildu atlÄ«dzinājums var bÅ«t iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās.

Ar informācijas nesniegšanu ir aizskartas pieteicÄ“ja ar likumu aizsargātās tiesÄ«bas uz informācijas saņemšanu, kas noteiktas Satversmes 100. un 104.pantā un uzskatāmas par nozÄ«mÄ«gām personas pamattiesÄ«bām. Vienlaikus konstatÄ“jams, ka pieteicÄ“js nav norādÄ«jis uz viņam nodarÄ«tā aizskāruma smagumu vai citiem ar morālo kaitÄ“jumu saistÄ«tiem apsvÄ“rumiem.

LÄ«dz ar to tiesa secina, ka pieteicÄ“jam nav nodarÄ«ts smags aizskārums. PieteicÄ“js arÄ« nav norādÄ«jis uz citiem ar morālo kaitÄ“jumu saistÄ«tiem apsvÄ“rumiem, kas bÅ«tu pamats izvÄ“rtÄ“t informācijas nesniegšanas ietekmi uz citām ar likumu aizsargātām tiesÄ«bām. IzvÄ“rtÄ“jot lietas apstākļus, tiesa atzÄ«st, ka izskatāmajā lietā tiesas noteiktais pienākums kancelejai sniegt pieteicÄ“ja pieprasÄ«to informāciju ir uzskatāms par atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu, bet pieteicÄ“ja prasÄ«jums par atvainošanos kā morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu ir noraidāms.

[12] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

PieteicÄ“js par pieteikuma iesniegšanu tiesā ir samaksājis valsts nodevu 30 euro apmÄ“rā (lietas 6.lapa). Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „KārtÄ«ba, kādā administratÄ«vajā lietā iemaksā, atmaksā un atlÄ«dzina valsts nodevu, un iemaksā un atmaksā drošÄ«bas naudu” 13.punktu valsts nodevu atlÄ«dzina mÄ“neša laikā pÄ“c pieteicÄ“ja iesnieguma saņemšanas iestādÄ“ AdministratÄ«vā procesa likuma 126.pantā minÄ“tajos gadÄ«jumos no tās iestādes budžeta lÄ«dzekļiem, kura attiecÄ«gajā administratÄ«vajā lietā bijusi pieaicināta atbildÄ“tāja pusÄ“.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 329.panta pirmo daļu un Informācijas atklātības likuma 15.panta otro daļu, Iesniegumu likuma 10.panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda daļēji apmierināt Lato Lapsas pieteikumu.

Uzdot Valsts prezidenta kancelejai viena mÄ“neša laikā no sprieduma stāšanās spÄ“kā sniegt Lato Lapsam informāciju: 1) pulksten cikos 20.aprÄ«lÄ« Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests saņēma Lato Lapsas 2017.gada 20.aprÄ«lÄ« elektroniski uzdotos jautājumus; 2) kurš Valsts prezidenta kancelejas Preses dienesta darbinieks 20.aprÄ«lÄ« saņēma uzdotos jautājumus; 3) kura (vai kuras) Valsts prezidenta kancelejas amatpersona pieņēma lÄ“mumu 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautājumiem; 4) kādu iemeslu dēļ tika pieņemts lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautājumiem; 5) vai lÄ“mums 20.aprÄ«lÄ« nesniegt atbildi uz uzdotajiem jautājumiem tika saskaņots ar Valsts prezidentu.

Noraidīt pieteikumu pārējā daļā.

Piespriest no Valsts prezidenta kancelejas par labu Lato Lapsam (personas kods 160569-13068) viņa samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā.

Spriedums daļā par atbildes pÄ“c bÅ«tÄ«bas nesniegšanu nav pārsÅ«dzams.

Spriedumu pārÄ“jā daļā var pārsÅ«dzÄ“t Augstākās tiesas AdministratÄ«vo lietu departamentā viena mÄ“neša laikā no tā sastādÄ«šanas dienas, iesniedzot kasācijas sÅ«dzÄ«bu AdministratÄ«vās rajona tiesas RÄ«gas tiesu namā.