Vējoņa kanceleja spiesta tiesai atklāt, kā vērtēti tās darbinieki, lai saņemtu milzīgās piemaksas
PIETIEK09.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja, kas līdz šim nevēlējās sabiedrībai atklāt, pēc kādiem kritērijiem un kādas sistēmas ietvaros tiek vismaz formāli izvērtēti kancelejas darbinieki pirms iespaidīgo piemaksu noteikšanas, nu ir bijusi spiesta šos izvērtēšanas kritērijus atklāt administratīvajai tiesai.
Kā zināms, saistībā ar dažādas, lielākoties ar nodokļu maksātāju līdzekļu tēriņu pamatotību saistības informācijas slēgšanu Vējoņa kanceleja pašlaik ir tiesā zaudējusi jau astoņās administratīvajās lietās, bet vēl aptuveni desmit tiek izskatītas.
Uzskatot šādus datus par savu darbinieku „privātās dzīves” sastāvdaļu, Vējoņa kanceleja ir izmēģinājusi dažādus veidus, kā savu patiesību aizstāvēt arī tiesā. Piemēram, divās lietās Vējoņa kancelejas paskaidrojumu blāķi tiesai sver 1,579 un 1,679 kilogramus – kopā tātad vairāk nekā 3,25 kilogramus.
Taču pagaidām tas labus rezultātus nav devis, un pašlaik jau pirms tiesas sprieduma vienā no vēl izskatāmajām lietām Vējoņa kanceleja ir bijusi spiesta atklāt to, pēc kādiem kritērijiem un kādas sistēmas ietvaros tiek vismaz formāli izvērtēti kancelejas darbinieki pirms iespaidīgo piemaksu noteikšanas. Savukārt pats spriedums šajā lietā vēl ir gaidāms.
Valsts prezidenta kanceleja, kas 2016. un 2017. gadā saviem darbiniekiem dāsni dalījusi regulāras piemaksas un pat vairāk nekā divarpus tūkstošus eiro lielas prēmijas nevis par konkrētu veikumu, bet vienkārši „atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”, pēc šo datu nonākšanas atklātībā pagājušā gada vasaras beigās nolēma turpmāk ziņas par treknajām piemaksām, prēmijām un naudas balvām vairs neatklāt.
Vairākas lappuses garā oficiālā pamatojumā Valsts prezidenta kanceleja, kuru vada 2016. gada aprīlī Latvijas Pasta vadītāja amatu zaudējušais Arnis Salnājs, bija minējusi virkni iemeslu, kā dēļ tās darbinieku saņemto piemaksu, prēmiju, naudas balvu un konkrēta atalgojuma turpmāka atklāšana neesot pieļaujama.
Norādot uz to, ka „kancelejas nodarbināto personas datu izsniegšana ir vērtējama no sabiedrības tiesiskās intereses viedokļa”, Salnājs minēja, ka pieprasījumi publiskot informāciju par piemaksām, prēmijām, naudas balvām un konkrēto atalgojumu Vējoņa kancelejas vadības ieskatā esot tikai „zinātkāre”.
Līdz tam publiskotās ziņas atklāja, ka Valsts prezidenta kancelejas vadība acīmredzami nav īpaši centusies katru mēnesi piemeklēt kādu jaunu pamatojumu šo regulāro piemaksu nodrošināšanai.
Tā, piemēram, kancelejas vadītāja vietniecei Egitai Kazekai ar mēnesi pēc mēneša identisku pamatojumu –„par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, plānojot un koordinējot kultūras un sabiedriskus valstiska un starptautiska mēroga projektus”, 2017. gada janvārī, februārī, martā un aprīlī bija noteikta identiska lieluma piemaksa – 1052,92 eiro ik mēnesi.
Savulaik no amata atlaistajam Latvijas Radio vadītājam Jānim Siksnim, kurš nu jau ir šķīries arī no Valsts prezidenta preses padomnieka amata, ar identisku pamatojumu – „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta sabiedrisko attiecību veidošanu” pagājušā gada janvārī bija noteikta 512,28 eiro piemaksa, februārī - 486,67 eiro, martā un aprīlī – pa 512,28 eiro. Šāds uzskaitījums būtu turpināms vēl ilgi.
Šo piemaksu oficiālais pamatojums bija Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta 12. daļa. Tā noteic, ka „valsts un pašvaldību institūciju vadītāji nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu motivēšanu un, ņemot vērā konkrētās amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā, var šai amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti”.
Taču Vējoņa kancelejā šis likuma pants, kā rāda publiskotā informācija, tika izmantots, lai vienkārši nodrošinātu „vajadzīgākajiem” darbiniekiem regulārus papildu ienākumus. Uz to norādīja arī fakts, ka kancelejas vadība vairāku mēnešu laikā tā arī nespēja sniegt skaidrojumus par konkrēto darbinieku veikumu, kas attiecīgajā mēnesī it kā bijis par pamatu piemaksas aprēķināšanai.
Tā, piemēram, kancelejas vadība nespēja paskaidrot, kādi tieši ir bijuši tie „kultūras un sabiedriski valstiska un starptautiska mēroga projekti”, kurus ar īpašu darba intensitāti esot plānojusi un koordinējusi kancelejas vadītāja vietniece Kazeka, un kā tieši Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Linda Puķīte 2016. gadā katru mēnesi ir „nodrošinājusi tiesisko pamatojumu” mēbeļu izgatavošanai un iegādei.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
