Vējoni saimnieciski nodrošinās īslaicīgais „Pasažieru vilciena” padomes priekšsēdētājs Auškāps
PIETIEK01.01.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izrādās, „stratēģiskās attīstības jautājumu” padomnieks Zigurds Zaķis nav vienīgā impozantā persona, kas pēdējos mēnešos pieņemta darbā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejā, - par Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāju tajā kļuvis pēdējos desmit gados vairākus „politiskas aizmugures” nodrošinātus amatus, tostarp AS Pasažieru vilciens padomes priekšsēdētāja posteni īslaicīgi ieņēmušais Ģirts Auškāps.
Par Auškāpa pieņemšanu darbā Vējoņa kancelejā tās vadība publiski nebija ziņojusi, taču viņa vārds, apliecinot šī posteņa nozīmīgumu prezidenta acīs, bija minēts uz pagājušā gada 18. novembra oficiālo svētku pasākumu ielūgto viesu sarakstā, ko kanceleja bija spiesta atklāt pēc oficiāla informācijas pieprasījuma.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta publiskā datu bāze rāda, ka Auškāps darbā Vējoņa kancelejā pieņemts jau pagājušā gada 21. martā. Jaunā saimnieciskā nodrošinātāja uzrādītie dati gan neliecina par panākumiem uzņēmējdarbībā: Auškāpam neesot ne īpašumu, ne kapitāldaļu, ne uzkrājumu bankās. Skaidrā naudā viņš esot sakrājis 3500 dolāru un 3200 eiro, toties viņa parādsaistības esot 78 000 eiro apmērā.
Pirms desmit gadiem Auškāps bija cieši saistīts ar tagadējās Nacionālās apvienības pārstāvjiem un 2006. gadā ieņēma Rīgas domes Kultūras departamenta direktora vietnieka, bet gadu vēlāk - pilsētas izpilddirektora vietnieka amatu. 2008. gadā viņš vienlaikus skaitījās arī Konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietnieks Rīgas pašvaldības aģentūrā Rīgas kultūras aģentūra un „Rīgas pilsētas pašvaldības atbildīgais darbinieks” AS Rīgas Centrāltirgus.
2009. gadā Auškāps, kurš bija caurkritis Rīgas domes vēlēšanās, ar tagadējās Nacionālās apvienības svētību tika iekārtots par valdes locekli valsts akciju sabiedrībā Latvijas Jūras administrācija (kaut arī iepriekš ar kuģiem viņam nekāda sakara nebija bijis) un arī par padomes priekšsēdētāju akciju sabiedrībā Pasažieru vilciens. Tiesa, šajā amatā viņam sanāca pabūt tikai divus mēnešus, jo netika saņemta atļauja amatu apvienošanai.
Toreiz Auškāps nedaudz izbrīnītajiem medijiem skaidroja, ka viņa iegūtā politologa izglītība esot Jūras administrācijas amatam piemērota, jo viņš esot strādājis privātā sektora uzņēmumos, kas saistīti ar naftas pārkraušanu, tā ka viņam tāpat kā Satiksmes ministrijas toreizējam vadītājam Kasparam Gerhardam (TB/LNNK) par piemērotību amatam šaubu neesot. Tomēr 2010. gada beigās Auškāpam nācās šķirties arī no pēdējā „politiskās aizmugures” amata Latvijas Jūras administrācijā.
Interesanti, ka, zaudējot „nacionāļu” nodrošinātos amatus, mainījās arī Auškāpa politiskā pārliecība: 2014. gada oktobra Saeimas vēlēšanās Auškāps mēģināja iegūt deputāta mandātu jau no partijas Latvijas attīstībai saraksta, taču jau atkal nesekmīgi. Tagad beidzot viņš ir nonācis jaunā valsts amatā.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
