Vējonis amatpersonas deklarācijā apgalvo, ka pērn esot pārticis no 283 eiro mēnesī
Lato Lapsa21.04.2017.
Komentāri (70)
Iesaki rakstu: 
283 eiro pēc nodokļu nomaksas, - ja ticēt oficiālajiem datiem, kas minēti Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē atrodamajā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa amatpersonas deklarācijā, ar šādu summu pērn ik mēnesi spējis pārtikt Latvijas valsts galva.
Kā rāda R. Vējoņa amatpersonas deklarācija, 2015. gadu viņš beidzis ar kopējiem deklarētajiem iekrājumiem 127 720 eiro apmērā, savukārt pagājušā gada beigās Valsts prezidenta oficiālie uzkrājumi palielinājušies līdz 163 939 eiro. Tas nozīmē, ka gada laikā valsts galva spējis papildus iekrāt ievērojamu summu – 36 219 eiro.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem pērn vienīgais oficiālais ienākumu avots, ja neskaita 78 eiro procentus no Citadele bankas, R. Vējonim ir bijusi prezidenta alga – Valsts prezidenta kancelejā algā saņemtus viņš deklarējis 57 381 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Ja pieņem, ka Valsts prezidentam nav neviena uzturamā (abi dēli jau ir pieauguši), Virtuālā grāmatvežu kluba (www.vgk.lv) algu kalkulators rāda, ka summa, kas no šīs summas paliek pēc nodokļu nomaksas, ir 39 544 eiro.
Līdz ar to izriet, ka kopējie oficiāli deklarētie Valsts prezidenta pagājušā gada ienākumi „uz rokas” ir bijusi šī summa un jau pieminētie 78 eiro lielie procenti – kopā tātad 39 622 eiro.
No šīs summas atskaitot oficiālo uzkrājumu palielinājumu, pāri paliek 3403 eiro, un tas nozīmē, ka, ja ticēt šiem deklarētajiem datiem, R. Vējonis pērn mēnesī spējis iztikt ar vidēji 283 eiro.
Publiski pieejamā informācija neliecina, ka Valsts prezidentu finansiāli pabalstītu viņa dzīvesbiedre. Neilgi pēc stāšanās amatā R. Vējonis pavēstīja, ka kādreizējā skolotāja Iveta Vējone tagad esot „mājsaimniece un konsultante”, savukārt pēdējā gada laikā oficiāli ir ziņots, ka I. Vējone nodarbojoties ar sociālo un izglītības projektu patronāžu.
Arī Valsts prezidenta institūcijas interneta mājas lapā un I. Vējones sociālo tīklu profilos nekas nav minēts par to, ka viņa strādātu kādu algotu darbu, tieši pretēji – rodas priekšstats, ka arī viņa kopā ar dzīvesbiedru spēj pārtikt no šiem oficiāli deklarētajiem 283 eiro mēnesī vai arī ir abu pieaugušo dēlu daļējā materiālā apgādībā.
Valsts prezidenta kanceleja ne ceturtdien, ne piektdien neatbildēja uz tai uzdotajiem jautājumiem saistībā ar R. Vējoņa amatpersonas deklarācijā uzrādītajiem datiem un spēju pārtikt ar 283 eiro mēnesī.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
