Pietiek :: Vēl 150 miljonu apēšana veselības aprūpē nesagādās problēmas, visi ir gatavi
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar zināmu interesi sabiedrība gaidīja jauno valdības nodokļu reformas piedāvājumu, kas nu tapis pieejams visiem. Tiesa, gan tikai prezentācijas formā bez pieejamiem aprēķiniem, nākotnes prognozēm, situācijas modelēšanas.

Preses konferencē pēc nodokļu plāna prezentācijas visvairāk jautājumu bija par skaļi pieteikto veselības aprūpes finansējumu, kur no iespējamiem finanšu avotiem tika apspriesta tikai 1% novirzīšana veselības aprūpei no sociālā budžeta, kas dotu 176 mlj eiro. Kā papildinošas iespējas - pacienta līdzmaksājuma palielināšana sociālā nodokļa nemaksātājiem un PVN pieaugums līdz 22%, kur 1% jeb 80 miljoni eiro tiktu novirzīti veselības aprūpei. Kaut, kā piebilst finanšu ministre Reizniece-Ozola, diskusijas vēl priekšā un iznākums šobrīd nav paredzams.

Diemžēl nav pieejami Veselības ministrijas aprēķini, cik precīzi nepieciešama nauda un kur, kādās pozīcijās to novirzīs. No veselības ministres Andas Čakšas teiktā var saprast, ka šobrīd gaidītos 150 miljonus eiro novirzīs mediķu algām. Rodas loģisks jautājums - kāpēc man jāmaksā nodokļi, lai kāds cits to saņemtu algā, turklāt sistēmā, kur vienas slimnīcas ietvaros gada laikā, pēc Čakšas vārdiem, izšķērdēti 3,7 miljoni eiro?

Vai tā ir pamatota motivācija maksāt sociālo nodokli? Jau pašreizējā situācijā pēc Čakšas vārdiem veselības aprūpe nav pieejama 70% iedzīvotāju, kaut naudas apjoms ar katru gadu palielinās un iedzīvotāju skaits samazinās (tai skaitā emigrējušie tautieši ar ģimenēm).

Nesaprotu, kādēļ tiek runāts par morāli un sirdsapziņu, lai maksātu sociālo nodokli, ja faktiskais pieaugums būs tikai veselības sektorā strādājošajiem, turklāt lielā skaitā - ne medicīnas personālam, kuri darbojas veselības aprūpes iestādēs un, cik var noprast, saņem lielākas algas par mediķiem.

Dīvains ir piedāvājums, ka nauda sekos pacientam. Tas būtu uzskatāms par skaidri redzamu privātā sektora lobiju, kurš šo situāciju aktīvi ir izmantojis grūtnieču aprūpē, kur nauda seko grūtniecei. Vājais publiskā sektora menedžments jau šobrīd nav spējis vai varbūt pat apzināti nav gribējis attīstīt savu ambulatoro sektoru. Privātās poliklīnikas jau šobrīd darbojas kā ūdens dzirnavas, kur galvenais motoriņš ir ģimenes ārsti, kas sūta uz izmeklējumiem pie speciālistiem, kuri arī sūta uz izmeklējumiem.

Šī absurdā situācija ir skaidri parādīta Valsts kontroles atzinumā. Ne velti privātās struktūras veic dažādus manevrus, lai piesaistītu sev laukos praktizējošos ģimenes ārstus, lai tie savus pacientus varētu nosūtīt uz konkrētām veselības iestādēm. Tagad rekrutēšana būs vēl aktīvāka.

Čakšai ir izdevies celt neapmierinātību mediķu vidū par atalgojumu. Taču sabiedrības atbalsta šīm aktivitātēm nav, jo lielākajai daļai ir negatīva pieredze saskarsmē ar veselības aprūpi tieši attieksmes, neadekvātās dārdzības un zemās kvalitātes dēļ.

Mediķu neapmierinātība ir pieņēmusi lielākus apmērus, nekā Veselības ministrija gribētu, un tagad tiek meklēti visi iespējamie veidi, lai to slāpētu - liekot paklausīgus un lojālus slimnīcu vadītājus, apzināti vājinot pakļautības iestādes, lai patiesie dati nenonāktu nepareizajās rokās (un nebūtu publiski pieejami), jo nevienam nav skaidrs, kur paliek veselības aprūpei dotie miljoni, ko par to pretī saņem valsts.

Visas veselības aprūpes iestādes strādā ar peļņu, privātās pat 10-25% robežās no apgrozījuma, kas ir vērā ņemams rādītājs. Nevienai iestādei nav maksātnespējas pazīmes. Medicīna ir šaura, reglamentēta profesija ar ierobežotu darbavietu skaitu. Tāpēc visiem esošajiem šajā tirgū ir ļoti svarīgi saņemt valsts finansējumu (Nacionālā veselības dienesta pakalpojumu pasūtījuma veidā), tādēļ arī vadības līmenī tiek darīts viss, lai nekontrolēto dumpi apspiestu un nosargātu Čakšu ministres krēslā.

Ne vienmēr publiski redzamās personas ir noteicošās lēmumu pieņemšanā, arī no Veselības ministrijas sāk līst āra āža kājas jeb padomnieces Alīdas Vānes patiesā ietekme lēmumu pieņemšanā. Vislielākā interese, protams, ir nosargāt savu privāto slimnīcu Gulbenē un neļaut par reģionālo slimnīcu kļūt Alūksnes slimnīcai, kas nozīmētu Gulbenes-Balvu slimnīcas likvidēšanos.

Kaut arī Vānei ir KNAB atzinums, ka pārņemšana notikusi likumīgi, pēdējais laiks būtu līdzīpašniekiem - pašvaldībām pieprasīt atzīta auditora slēdzienu, vai privātie "investori" pilda uzņemtās saistības – vai ir veikuši privātās investīcijas apsolīto miljonu apmērā, kur ir izlietojuši aizņemto kapitālu no it kā bankrotējošo iestāžu kases, kādi ir nākotnes nodomi un vai ir definēti mērķi. Varbūt ir pēdējais laiks atzīt šo vienošanos par spēkā neesošu un piedzīt radītos zaudējumus?

Dīvaina ir arī ar Recipe saistīto uzņēmumu lobēšana ministrijas koridoros, Dina Šmita biežā viesošanās un viņa bijušā kolēģa Valta Ābola nokļūšana Bērnu slimnīcas vadītāja amatā. Čakša gan sola, ka uzraudzīs savu farmācijas magnāta kolēģi, bet kādēļ tad nepamanīja tādu „sīkumu” kā 3,7 miljonu eiro izšķērdēšanu Austrumu slimnīcā, kaut Veselības ministrijā ir vesela kapitālsabiedrību uzraudzības nodaļa ar pieciem darbiniekiem un vēl pats kapitāldaļu turētājs?

Nav izprotams cik liels ir koalīcijas partneru un ZZS sadarbības partneru pacietības mērs, jo Čakša sava darba laikā nav spējusi parādīt ne reālus rezultātus, ne uz aprēķiniem pamatotas reformas plānu. Viss tiek pamatots tikai ar naudas trūkumu, kur visu problēmu risinājums ir - finansējuma palielināšana. Ja jau tagad veselības aprūpe bez grūtībām apēd ārstniecībai paredzētos aptuveni 600 miljonus, tad vēl 150 miljoni nesagādās problēmas, visi ir gatavi!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...