Velmers un "Prudentia" virza "Liepājas metalurga" vērtīgākā aktīva sadalīšanu
PIETIEK16.04.2014.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Pretēji iepriekš apgalvotajam un valdībā akceptētajam, ka Liepājas metalurgs un tā vērtīgākais aktīvs - Liepājas ostas meitasuzņēmums, kas nodrošina piekļuvi ostai, - tiks pārdoti kopā, maksātnespējas administrators Haralds Velmers un pārdošanas konsultants Prudentia uzsākuši soļus, kas vērsti uz šī vērtīgā aktīva atdalīšanu no Liepājas metalurga. Pirmais lēmums pēc Velmera iesnieguma jau šodien pieņemts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdē, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Pirms pāris nedēļām par grozījumiem Liepājas metalurga mantas pārdošanas plānā valdības koalīcijas politiķus aiz slēgtām durvīm informējis Velmers un pieaicinātā pārdošanas konsultanta Prudentia pārstāvis Kārlis Krastiņš. Nekāds lēmums attiecībā uz izmaiņām Liepājas metalurga pārdošanas plānā, ko iepriekš akceptējusi valdība, pēc šīs tikšanās uz Ministru kabineta sēdi vēl nav ticis virzīts.
Tomēr jau šodien ticis pieņemts pirmais lēmums, kas var būtiski samazināt iespēju piesaistīt investoru jau tā problemātiskajam uzņēmumam. Valsts, kā zināms, ir lielākais Liepājas metalurga kreditors, jo uzņēmuma vietā nomaksāja kredītu Itālijas Unicredit bank 67 miljonu eiro apmērā. No uzņēmuma pārdošanas atkarīgas valsts izredzes atgūt šo naudu.
26. martā Velmers reģistrējis jaunu AS Liepājas metalurgs meitasuzņēmumu - SIA 50. piestātne, liecina Lursoft datubāzē atrodamā informācija. Trešdienas pusdienlaikā notikušajā sēdē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde, kurā darbojas arī valsts pārstāvji no Ekonomikas, Finanšu un Satiksmes ministrijām, piekritusi Velmera lūgumam Liepājas metalurga gatavās produkcijas eksporta nodrošināšanai atstāt tikai vienu no vairākām tās meitasuzņēmumam līdz šim iznomātajām ostas piestātnēm. Šī piestātne no Liepājas metalurga meitasuzņēmuma AS Liepājas osta LM, kas tiek uzskatīts par maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma vērtīgāko aktīvu, tagad pārlikta uz jauno SIA 50. piestātne.
Pārējā ostas uzņēmumam iznomātā teritorija un piestātnes aptuveni 2 kilometru garumā pagaidām paliek Liepājas metalurga meitasuzņēmuma Liepājas osta LM rīcībā, lai gan, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, iecerētā shēma paredz uzņēmuma bankrotu un vērtīgo zemju tālāku iznomāšanu citiem gribētājiem. No Liepājas ostas uzņēmuma atdalītajai piestātnei nav dzelzceļa pievada, tādēļ, ja mainītos piegulošās teritorijas nomnieks, taspotenciālajam Liepājas metalurga jaunajam īpašniekam varētu diktēt noteikumus, prasot papildu samaksu par gatavās produkcijas kravu piekļuvi piestātnei.
Liepājas SEZ valdes preikšsēdētājs, Liepājas mērs Uldis Sesks (attēlā kopā ar Liepājas metalurga lielāko akcionāru Sergeju Zaharjinu un toreizēju Valsts prezidentu Valdi Zatleru) Pietiek apstiprināja, ka trešdien pieņemts lēmums Liepājas metalurga darbības nodrošināšanai atstāt tikai vienu no vairākām piestātnēm.
Iespēju, ka pārējās zemes varētu drīzumā tikt iznomātas kādam citam gribētājam, Sesks atteicās komentēt. Netieši to, ka šāds scenārijs ir iespējams, Sesks tomēr nenoliedza. "Mums [Liepājas SEZ] ir svarīgi, lai tajās piestātnēs tiktu kaut kas darīts. Šobrīd tur nekas nenotiek, jo Metalurgs nestrādā, kravu nav, Liepājas osta LM mums ir parādā lielu naudu," atzina Sesks. Vēl nesen Liepājas ostas uzņēmuma parāds par zemes nomu SEZ pārvaldei bijis ap miljonu eiro liels, precīzāku summu Sesks nevarēja nosaukt.
Lēmumus Liepājas SEZ valde trešdien pieņēmusi pēc maksātnespējas administratora Velmera un pašas AS Liepājas osta LM padomes iesniegumiem. Šī vērtīgā Liepājas uzņēmuma padomes priekšsēdētājas amatā, kā Pietiek jau rakstījis, janvārī iecelta VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdē ilgus gadus iepriekš strādājusī Inese Odiņa-Laizāne, kura tiek uzskatīta par iepriekšējās valdības “pelēkā kardināla” Sandras Bukanes uzticības personu. Abas savulaik kopā strādājušas VNĪ vadībā. Neoficiālas norādes ir, ka abas vieno ciešākas attiecības. Odiņas-Laizānes amatpersonas deklarācijā vairākus gadus norādīts konts kādā Portugāles bankā. Bukanu ģimenei piederošā SIA Solid Realty nodarbojies arī ar nekustamo īpašumu darījumiem Spānijas un Portugāles piekrastē.
Pats Velmers neatbildēja ne uz Pietiek telefonzvanu, ne uz īsziņā nosūtīto lūgumu sniegt komentārus par viņa darbībām ap Liepājas ostu LM.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
