Vēstule Reizniecei-Ozolai: mēs runājam par nekompetenci, rupjību, nievājošu attieksmi pret darbiniekiem

Jau aptaujas anketās norādījām uz jauno vadītāju nekompetenci un nespēju vadīt un motivēt kolektīvu. Vēl pirms aptaujām neskaitāmas reizes informējām par situāciju Sanitu Štangi, kura ir Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas vadītāja p.i., taču S.Štange pauda atbalstu Žannai Vanagai un situāciju nerisināja. Pašas S.Štanges pieredzes trūkums, nekompetence un vadības stils balsta nekompetentās vadības piramīdu.

Tā anketās, kuras tika padarītas pieejamas visiem kolēģiem, norādījām uz Ž.Vanagas trūkumiem un vadības stilu, ka tas ir (izraksti no darbinieku anketām):

1. "Haotisks, saraustīts darba stils, ar ļoti mainīgiem uzdevumiem un mērķiem, bet, iespējams, tas ir nākošā augstāk stāvošā vadītāja ietekmē."

2. "Prasības ir haotiskas, neskaidras, bieži mainās prioritātes, kā rezultātā darbs ir saraustīts, sasteigts."

3. "Tiešais vadītājs neatbilst priekšnieka amatam savas nekompetences dēļ, kā arī saskarsmes kultūrā ar padotajiem."

4. "Tiešais/nodaļas vadītāja p.i. nav apguvis vadīšanas pamatus, nekorekti izturas pret padotajiem, tāpat nekorekti izrunājas aiz darbinieka muguras (nosaucot tos nekompetentiem un neatbilstošiem savam amatam, apšauba iepriekšējās vadības novērtējumu par darbinieku un viņa darbu). Vadītāja neuzticēšanās saviem padotajiem, kā arī neētiska uzvedība no vadības puses - šādos apstākļos ir grūti strādāt, jo samazinās darba kvalitāte un kvantitāte un organizācija zaudē savu reputāciju. Un šādas īpašības neatbilst vadītājam. Pārmērīgi vēlas visu kontrolēt, nekad neatzīs savas kļūdas, taisnība ir tikai vadītājam un nevienam citam, neiesaistoties nekādās diskusijās. Vadītāja pārāk burtiski uztver mērķu un rezultātu sasniegšanu, nerēķinoties ar to, kādas ir prokurora domas attiecīgajā lietā. Nav iespējams konsultēties jautājumos par darbu, bieži vien nav laika vai vēlmes, iespējams. Uzskatu, ka savu personīgo ambīciju vadīta, tiešā vadītāja p.i. pakļauj riskam ne tikai savus vērtīgos darbiniekus, bet arī visu organizāciju un tās tēlu citu iestāžu acīs. Noliedz kritiku un neveiksmes. Nemotivē padotos."

5. "Kompetences trūkums krimināltiesību jomā, komunikācijas problēmas, nespēj reaģēt un pieņemt lēmumus ārkārtas situācijās."

6. "Kompetences, komunikācijas trūkums."

7. "Uzdevumi tiek uzdoti haotiski un mainīgi, netiek skaidri un konsekventi definēts no tiešā vadītāja, kādi ir/būs darba kvalitātes vērtēšanas kritēriji un kādas ir darba prioritātes nodaļā (uzstādījumi nemitīgi un ik dienu mainās)."

8. "Tiešais vadītājs (konkrēti, VID NMPP FNI daļas Otrās izmeklēšanas nodaļas) nenodrošina iespēju (liek šķēršļus), lai nodaļas darbinieki varētu veikt savus tiešos darba pienākumus to noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā/pierādījumu iegūšanā un nostiprināšanā kriminālprocesos, kas atrodas konkrētās nodaļas lietvedībā. Attiecīgi no nodaļas tiešā vadītāja puses tiek veiktas darbības, kas kavē konkrētās nodaļas izmeklētājiem sagatavot un nodot kriminālvajāšanas uzsākšanai (KVU) tieši konkrētās nodaļas lietvedībā esošos kriminālprocesus.

Izmeklētāji tiek noslogoti ar tādu uzdevumu veikšanu, kas faktiski ir citu nodaļu (ne Izmeklēšanas daļas) darba pienākumos. Konkrēti - vecākie izmeklētāji ilgtermiņā tiek padarīti par apskates veicējiem un procesuālo uzdevumu izpildītājiem citu nodaļu lietvedībā esošajos KP (kas būtu procesa virzītāja/izmeklēšanas grupas un Procesuālo uzdevumu un metodikas daļas darbs).

No tiešā vadītāja puses tiek uzdots Izmeklēšanas daļas vecākajiem izmeklētājiem ārpus savām pilnvarām un kompetences prettiesiski pieņemt procesuālos lēmumus jau izbeigtos KP, lemt jautājumus par rīcību ar arhīva materiāliem (lietās, kas vidēji jau 8-10 gadus neatrodas Izmeklēšanas daļas lietvedībā, bet nodoti par arhīvu atbildīgo personu lietvedībā un atbildībā) un nodarboties ar arhīva materiālu šķirošanu un iznīcināšanu.

Sadalot materiālus un KP starp izmeklētājiem, netiek ņemta vērā noslodze (cik aktuālais KP ir apjomīgs un cik daudz kriminālprocesā ir jāveic procesuālās darbības/cik personas ir jāpratina) un vienlaicīgi papildus tiek doti vairāki materiāli KP uzsākšanai, neņemot vērā, ka tikko uzsāktajos KP (katrā) ir jāveic vairāku desmitu (atsevišķos KP pāri par 100) personu pratināšanas un plaša apjoma informācijas analīze (lai iegūtu būtiskus sākotnējos pierādījumus) un fiziski nav iespējams veikt tāda skaita personu nopratināšanu visos tikko uzsāktajos KP vienlaicīgi.

Attiecīgi tiešais vadītājs objektīvi neizvērtē konkrētajam izmeklētājam izskatīšanai nodotā materiāla specifiku un to, cik noslogots uz materiāla nodošanas brīdi ir konkrētais izmeklētājs. Tāpat, prasot no izmeklētāja darba rezultātus, t.i., nodot KVU konkrētu skaitu KP, un vērtējot iespējamos darba rezultātus, rodas situācija, ka no tiešā vadītāja puses ir izteikts uzstādījums, kas sevišķi smagu, apjomīgu un organizētā grupā veiktu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana un nosūtīšana KVU ir kļuvusi mazsvarīga, bet primārs ir tikai KVU nosūtīto KP skaits. Attiecīgi tiek uzsvērts uz resursu novirzīšanu kriminālpārkāpumiem un mazāk smagu noziegumu izmeklēšanu, nevis uz sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanu.

KP sadale starp izmeklētājiem netiek veikta, izvērtējot samērīgi lietas apjomu, sarežģītību un konkrētā izmeklētāja slodzi (minētie faktori netiek ņemti vērā arī plānojot izmeklētāja rezultātu vērtējumu - kad galvenais faktors tiek izvirzīts KVU nosūtīto lietu skaits, kas nav samērīgs ar NN smagumu un sarežģītību).”

Pēc aptaujas tika sarīkota sapulce, kurā tika prezentēti rezultāti, un direktors tos novērtēja atzinīgi, kas vairāk nekā jocīgi, jo lielākais vairums no mūsu nodaļas darbiniekiem pauda negatīvu vērtējumu, t.i. 9 darbinieki. Individuāla direktora izrunāšanās ar katru no mums tā arī nenotika. Tā vietā notika visa kolektīva apspriede pie direktora, kur mums, citiem kolēģiem dzirdot, bija jāsaka savas domas un par to, kas mūs neapmierina.

Vienīgais no vadītājiem, kurš saskata problēmu un uzskata, ka Ž.Vanagas uzvedība ir neatbilstoša, bija Mārtiņš Kalniņš.

Cerējām, ka pēc šīs sapulces tiks atrisināta problēma un meklēts cits, korekts un kompetents vadītājs.

Tā vietā tika sasaukta jauna sapulce ar ģenerāldirektores p.i. D.Pelēko, viņas padomniekiem M.Knoku un A.Zanderi, kā arī Personāldaļas pārstāvi. Šajā sapulcē piedalījās arī pati Žanna Vanaga, un mums nu jau viņas klātbūtnē bija jārunā par mūsu pausto viedokli anketās.

Nav saprotams kā varēja rasties tāda situācija, ka uz šo sarunu ierodas padomnieki, kuri apgalvo, ka mūsu anketas nemaz neesot lasījuši. M.Knoka kungs vienkārši nekaunīgi melo, jo Ž.Vanaga iestādes gaiteņos jau bija paziņojusi, ka pirms sapulces ir bijusi ar savu vīru, Iekšējās drošības pārvaldes darbinieku Artūru Vanagu pie Knoka kunga, kurš ir paudis savu atbalstu un teicis, ka tas, ka "viņiem" kaut kas nepatīk, nav nekāds iemesls, lai Žanna neturpinātu vadīt nodaļu. Cik ilgi tiks turpinātas šīs ģimeniskās saites valsts iestādēs un kāpēc tas tiek ignorēts tādā iestādē kā Valsts ieņēmumu dienests?

Mēs nerunājam par to, ka mums kaut kas vienkārši nepatīk, mēs runājam par nekompetenci, rupjību, nievājošu attieksmi pret darbiniekiem, uz kuru pleciem ir nodaļas darba rezultāti.

Arī sapulces laikā Personālvadības pārvaldes darbinieki pauda atbalstu nevis mums, bet Žannai Vanagai, ierosinot sūtīt viņu uz vadības kursiem, jo tieši no turienes nāk Žannas Vanagas vīrs, kas protams mums ir labi saprotams. Tiešām nav skaidrs, ka kursi nevar mainīt cilvēka attieksmi pret darbiniekiem un paaugstināt viņa kompetenci un zināšanas krimināltiesībās.

Mums nav skaidrs arī direktora K.Podiņa paustais sapulcē, ka viņš izvēlējies vadītājus, vadoties no Innas Kuzminas ieteikumiem, bet nevis no sava personīgā vērtējuma un vietnieku ierosinājumiem. Faktiski tas liecina, ka Innai Kuzminai bija iespēja vadošos amatos vienkārši ielikt sev vēlamus un lojālus cilvēkus, nevadoties no darbinieku kompetencēm, kas naetbilst labas pārvaldības principiem.

Viens ir skaidrs, ka Žanna Vanaga netiek nomainīta tikai un vienīgi tādēļ, ka viņas vīrs strādā Iekšējās drošības pārvaldē, jo bija redzēts pastaigājamies ar direktoru Kasparu Podiņu ap VID ēku tieši pirms šīm pieminētajām sapulcēm.

Lūdzam noskaidrot kā varēja rasties tāda situācija, ka aptaujas anketas tika padarītas publiskas un pieejamas tiem cilvēkiem, par kuriem darbinieki izteica savu vērtējumu, kā arī, vai šādi netika pārkāpta personu datu aizsardzība?

Novērtē šo rakstu: