Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cienījamā ministru prezidentes kundze, vēršam Jūsu uzmanību, ka līguma ("vienošanās") starp Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas Universitāti sagatavošanas process rada pamatotu uzticības zudumu valsts civildienestam Izglītības un zinātnes ministrijā, jo neatbilst ministru prezidentes 2015. gada martā publiski sniegtiem solījumiem administrēt Komisijas darbu Latvijas Universitātes aģentūrā "Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts" (turpmāk - Institūts), kuras tika panāktas sarunās ar Institūta direktoru, Komisijas priekšsēdētāju, Satversmes aizsardzības biroja direktoru un Tieslietu ministrijas valsts sekretāru.

Paužam viedokli, ka ir vērojamas ministrijas valsts civildienesta ierēdņu - īpaši Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktores Agritas Kiopas - juridiskās obstrukcijas pazīmes ar nolūku novilcināt līguma noslēgšanu līdz brīdim, kad praktisks darbs 2015. gadā kļūtu neiespējams. Komisija sniedz šādu atzinumu par 2015. gada 3. septembrī saņemto Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktores Agritas Kiopas piedāvāto vienošanos projektu (turpmāk - projekts).

Paužam iebildumus par projektu, kurus esam pauduši 2015. gada 1. septembrī ministrei un kuri nav ņemti vērā 2015. gada 3. septembra versijā, proti:

1. 18. punktā un tā 18.1. un 18.2. apakšpunktos nav paredzēts konkrēts finanšu līdzekļu apjoms 2015. gadā, 2016. gadā, 2017. gadā un 2018. gadā, šādi pakļaujot Latvijas Universitāti kritiskam finansiālam riskam, jo tā 2015. gada 1. septembrī noslēgusi darba līgumus ar pētniekiem, jo katra finanšu pārskaitījuma apjoms atkarīgs no pielikuma, par kuru saskaņā ar vienošanos ir jāpanāk atsevišķa vienošanās, kas ir atkarīga no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts civildienesta ierēdņu labvēlības. Ierosinām noteikt, ka EUR 244 727 (Divi simti četrdesmit četri tūkstoši septiņi simti divdesmit septiņi euro 00 centi) pārskaita desmit darba dienu laikā no Vienošanās spēkā stāšanās dienas par Vienošanās izpildes laikposmu no Vienošanās spēkā stāšanās dienas līdz 2015. gada 31. decembrim, EUR 250 000 (Divi simti piecdesmit tūkstoši euro 00 centi) pārskaita līdz 2016. gada 1. februārim par Vienošanās izpildes laikposmu no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim, EUR 250 000 (Divi simti piecdesmit tūkstoši euro 00 centi) pārskaita līdz 2017. gada 1. februārim par Vienošanās izpildes laikposmu no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. maijam.

2. Pamatojoties uz Satversmes 113. pantu, Augstskolu likuma un Zinātniskās darbības likuma normām par zinātniskās darbības brīvību un akadēmisko autonomiju, kā arī likuma Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu (turpmāk - VDK likums) 1. panta 6. punktu, 2. pantu, 18. panta pirmo sekunda daļu nav pieļaujamas projekta 14. punktā paredzētās normas, kas paredz projekta 6.1. un 6.2. apakšpunktos paredzēto pētījumu plānu saskaņošanu ar ministriju; šādā gadījumā atbildību, īstenojot zinātniskās darbības virzienu lietderības izvērtējumu, par zinātnisko darbību uzņemas politiskām amatpersonām pakļauti ministrijas valsts civildienesta ierēdņi, nevis zinātnieki, savukārt tiesību doktrīna nosaka, ka Latvijas Universitāte kā atvasināta publiska persona darbojas autonomi un patstāvīgi, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam atrodoties Ministru kabineta padotībā pārraudzības formā, kas paredz augstākajai iestādei dot rīkojumus tikai prettiesiskas bezdarbības gadījumā, nevis saskaņot lietderības apsvērumus.

3. Paužam kategoriskus iebildumus, ka projektā nav skaidri noteikts, ka Latvijas Universitāte īsteno Komisijas pētījumu LU aģentūrā Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts, kura direktors saskaņo komisijas reglamentu, kā to jau 2015. gada martā publiski solīja ministru prezidente. Apstāklis, ka atvasināta publiska persona apņemas īstenot darbību vienā no tās pastarpinātās pārvaldes iestādēm, nepadara šo pastarpinātās pārvaldes iestādi par līgumslēdzēja pusi. Ierosinām izteikt normas šādā redakcijā:

"2. Darba ietvaros Universitāte:

2.1. organizē telpu nodrošināšanu Komisijas darba vietām, kas aprīkotas ar internetu, datortehniku un biroja iekārtojumu, saņemot atlīdzību iekšējos norēķinos no Darbam paredzētā finansējuma;

2.2. nodrošina Komisiju ar elektroniskā pasta adresēm un informācijas ievietošanu tīmeklī, kā arī telpām sanāksmju, semināru un konferenču norisei;

2.3. izdod periodiskus un neperiodiskus izdevumus papīra un elektroniskā formā;

2.4. slēdz civiltiesiskus līgumus par uzdevumu veikšanu Pētījuma īstenošanai;

2.5. sniedz priekšlikumus Ministru kabinetam, arī normatīvo aktu projektu vai individuālo tiesību aktu projektu veidā, ja tas lietderīgi Komisijas darba un VDK zinātniskās izpētes sekmīgai norisei, tajā skaitā priekšlikumus par Komisijas personālsastāvu;

2.6. nodrošina, ka tās Institūts:

2.6.1. slēdz darba līgumus par atlīdzību par Komisijas priekšsēdētāja, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka juridiskās zinātnes jautājumos, vadošā pētnieka, pētnieka un zinātniskā asistenta pienākumu veikšanu, tajā skaitā Augstskolu likuma 38. panta otrās daļas noteiktajā kārtībā, par Pētījuma veikšanu Universitātei piešķirtā finansējuma ietvaros, kā arī slēdz citus līgumus ar citām institūcijām, juridiskām un fiziskām personām komisijas uzdevumu veikšanai un sekmēšanai, kā arīievērojot MK rīkojuma Nr. 433 5. punktā noteikto, nodrošina Komisijas noteiktā eksperta piesaisti;

2.6.2. uztur Komisijas lietvedību, izņemot Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumos Nr. 21 "Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi" paredzēto sevišķo lietvedību, ievērojot normatīvo regulējumu par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu, fizisko personu datu aizsardzību, personu iesniegumu izskatīšanu, dokumentu uzskaiti un glabāšanu un personu tiesībām uz informācijas ieguvi no iestādēm, kā arī uztur Komisijas rīcībā esošos dokumentus un datu bāzes;

2.6.3. atbild par visu dokumentu, kurus Komisija ir saņēmusi, kā arī uzturējusi saistībā ar Dabra izpildi, nodošanu Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvā normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kartībā;

2.6.4. saskaņo Komisijas priekšsēdētāja izveidotu reglamentu, kā arī administrāciju veic atbilstoši komisijas, tās priekšsēdētāja un vietnieka norādījumiem;

2.6.5. nodrošina, ka pētniecībā nepiedalās komisijas 2014. gada 20. augusta reglamenta 10. punktā minētās personas, personas, kuras ieņēmušas amatus vai veikušas rīcību kolaborācijā ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienības okupācijas varas represīvajām institūcijām;

2.6.6. saskaņo Komisijas darba plānu un apstiprina tās darba gada pārskatus par 2015. gadu un 2016. gadu, kā arī komisijas darba pārskatu;

2.8. veic citus pienākumus, kas saistīti ar Komisijas darbības nodrošināšanu saistīto jautājumu risināšanu. Gadījumā, ja Universitāte kā atvasināta publiska persona veic savu pastarpinātās pārvaldes iestāžu reorganizāciju, kā rezultātā mainās Institūta nosaukums vai juridiskais statuss, Vienošanās minētos pienākumus īsteno tā Universitātes pastarpinātās pārvaldes iestāde, kura pārņem zīmolu "Latvijas vēstures institūts", tā pastarpinātās pārvaldes uzdevumus un zinātniskās funkcijas.",

kā arī, lai nodrošinātu vienošanos ar ministru prezidenti īstenošanu, ierosinām papildināt 13. punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: Lai īstenotu Satversmes 113. pantā un Zinātniskās darbības likumā noteikto zinātniskās darbības brīvību un akadēmisko autonomiju, ministre līdz 2015. gada 13. septembrim virza izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus MK rīkojumā Nr. 433, paredzot, ka tā 3. punktā vārdus "izglītības un zinātnes ministrs" un 8. punktā vārdi "Izglītības un zinātnes ministrija" aizstāj ar vārdiem "Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts".

Paužam sekojošus priekšlikumus projektam:

4. Ierosinām papildināt ievaddaļu ar sekojošām normām: ievērojot Latvijas Republikas Satversmes ievadā noteikto, ka Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus un nosoda totalitāro režīmu un to noziegumus, kā arī Satversmes 1., 93., 94., 95., 96., 100. un 113. pantus, ievērojot Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 3.3. apakšpunktu "Saliedēta sociālā atmiņa",

5. Ierosinām izteikt 5. punktu šādā redakcijā: Universitāte trīsdesmit darba dienu laikā no Vienošanās spēkā stāšanās dienas iesniedz Ministrijai Komisijas pieņemto Pētījuma posma plānu 2015.gadam un deviņdesmit dienu laikā Pētījuma īstenošanas plānu laikposmam no Vienošanās spēkā stāšanās dienas līdz 2018. gada 31. maijam.

6. Ierosinām izteikt 14. punktu šādā redakcijā: Ministrija 10 darba dienu laikā no Vienošanās 6., 7. un 8. punktā noteikto dokumentu saņemšanas dienas izskata tos un, ja tajos konstatēti ārējo normatīvo aktu pārkāpumi Ministrija minētajā termiņā sniedz Universitātei priekšlikumus par iesniegtajiem dokumentiem. Kā jau iepriekš minēts Satversmes 113. pantam, Augstskolu likumam un Zinātniskās darbības likumam neatbilst plānu "saskaņošana". Saskaņošana atbilstoši doktrīnai nozīmē izvērtēt arī uz lietderības apsvērumiem, kas šeit nav pieļaujami un ir iejaukšanās zinātnieka brīvībā.

7. Ierosinām papildināt 15. punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: Gadījumā, ja ministrija nenodrošina paredzēto finansējumu Vienošanās normās paredzētos termiņos, paredzēto pienākumu izpildes termiņi automātiski ir pagarināti par finansējuma nesaņemšanas laiku.

8. Ierosinām izteikt 16. punktu šādā redakcijā: Ministrija lūdz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 34. pantā noteiktajā kārtībā lūdz informāciju saistībā ar Vienošanos. Pašreizējā normas redakcija neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 34. panta normām saistībā ar Augstskolu likumā noteikto Latvijas Universitātes statusu. Atvasināta publiska persona atrodas Ministru kabineta padotībā pārraudzības formā un ne ministrs, ne ministrija nevar pakļautības formā tai kaut ko uzdot.

Aicinām, lai veicinātu uzticības atjaunošanu starp zinātniekiem un valsts civildienestu šajā lietā, apsvērt iespēju atstādināt no VDK zinātniskās izpētes komisijas lietu organizēšanas Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktori Agritu Kiopu, kura, četrpadsmit mēnešus strādājot ar šo lietu, nav radusi izpratni par zinātniskās darbības un zinātnieka brīvības pamatprincipiem.

Paužam cerību uz Jūsu operatīvu rīcību, izvērtējot iebildumus un priekšlikumus.

* LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...