Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cienījamā ministru prezidentes kundze, vēršam Jūsu uzmanību, ka līguma ("vienošanās") starp Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas Universitāti sagatavošanas process rada pamatotu uzticības zudumu valsts civildienestam Izglītības un zinātnes ministrijā, jo neatbilst ministru prezidentes 2015. gada martā publiski sniegtiem solījumiem administrēt Komisijas darbu Latvijas Universitātes aģentūrā "Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts" (turpmāk - Institūts), kuras tika panāktas sarunās ar Institūta direktoru, Komisijas priekšsēdētāju, Satversmes aizsardzības biroja direktoru un Tieslietu ministrijas valsts sekretāru.

Paužam viedokli, ka ir vērojamas ministrijas valsts civildienesta ierēdņu - īpaši Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktores Agritas Kiopas - juridiskās obstrukcijas pazīmes ar nolūku novilcināt līguma noslēgšanu līdz brīdim, kad praktisks darbs 2015. gadā kļūtu neiespējams. Komisija sniedz šādu atzinumu par 2015. gada 3. septembrī saņemto Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktores Agritas Kiopas piedāvāto vienošanos projektu (turpmāk - projekts).

Paužam iebildumus par projektu, kurus esam pauduši 2015. gada 1. septembrī ministrei un kuri nav ņemti vērā 2015. gada 3. septembra versijā, proti:

1. 18. punktā un tā 18.1. un 18.2. apakšpunktos nav paredzēts konkrēts finanšu līdzekļu apjoms 2015. gadā, 2016. gadā, 2017. gadā un 2018. gadā, šādi pakļaujot Latvijas Universitāti kritiskam finansiālam riskam, jo tā 2015. gada 1. septembrī noslēgusi darba līgumus ar pētniekiem, jo katra finanšu pārskaitījuma apjoms atkarīgs no pielikuma, par kuru saskaņā ar vienošanos ir jāpanāk atsevišķa vienošanās, kas ir atkarīga no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts civildienesta ierēdņu labvēlības. Ierosinām noteikt, ka EUR 244 727 (Divi simti četrdesmit četri tūkstoši septiņi simti divdesmit septiņi euro 00 centi) pārskaita desmit darba dienu laikā no Vienošanās spēkā stāšanās dienas par Vienošanās izpildes laikposmu no Vienošanās spēkā stāšanās dienas līdz 2015. gada 31. decembrim, EUR 250 000 (Divi simti piecdesmit tūkstoši euro 00 centi) pārskaita līdz 2016. gada 1. februārim par Vienošanās izpildes laikposmu no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim, EUR 250 000 (Divi simti piecdesmit tūkstoši euro 00 centi) pārskaita līdz 2017. gada 1. februārim par Vienošanās izpildes laikposmu no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. maijam.

2. Pamatojoties uz Satversmes 113. pantu, Augstskolu likuma un Zinātniskās darbības likuma normām par zinātniskās darbības brīvību un akadēmisko autonomiju, kā arī likuma Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu (turpmāk - VDK likums) 1. panta 6. punktu, 2. pantu, 18. panta pirmo sekunda daļu nav pieļaujamas projekta 14. punktā paredzētās normas, kas paredz projekta 6.1. un 6.2. apakšpunktos paredzēto pētījumu plānu saskaņošanu ar ministriju; šādā gadījumā atbildību, īstenojot zinātniskās darbības virzienu lietderības izvērtējumu, par zinātnisko darbību uzņemas politiskām amatpersonām pakļauti ministrijas valsts civildienesta ierēdņi, nevis zinātnieki, savukārt tiesību doktrīna nosaka, ka Latvijas Universitāte kā atvasināta publiska persona darbojas autonomi un patstāvīgi, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam atrodoties Ministru kabineta padotībā pārraudzības formā, kas paredz augstākajai iestādei dot rīkojumus tikai prettiesiskas bezdarbības gadījumā, nevis saskaņot lietderības apsvērumus.

3. Paužam kategoriskus iebildumus, ka projektā nav skaidri noteikts, ka Latvijas Universitāte īsteno Komisijas pētījumu LU aģentūrā Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts, kura direktors saskaņo komisijas reglamentu, kā to jau 2015. gada martā publiski solīja ministru prezidente. Apstāklis, ka atvasināta publiska persona apņemas īstenot darbību vienā no tās pastarpinātās pārvaldes iestādēm, nepadara šo pastarpinātās pārvaldes iestādi par līgumslēdzēja pusi. Ierosinām izteikt normas šādā redakcijā:

"2. Darba ietvaros Universitāte:

2.1. organizē telpu nodrošināšanu Komisijas darba vietām, kas aprīkotas ar internetu, datortehniku un biroja iekārtojumu, saņemot atlīdzību iekšējos norēķinos no Darbam paredzētā finansējuma;

2.2. nodrošina Komisiju ar elektroniskā pasta adresēm un informācijas ievietošanu tīmeklī, kā arī telpām sanāksmju, semināru un konferenču norisei;

2.3. izdod periodiskus un neperiodiskus izdevumus papīra un elektroniskā formā;

2.4. slēdz civiltiesiskus līgumus par uzdevumu veikšanu Pētījuma īstenošanai;

2.5. sniedz priekšlikumus Ministru kabinetam, arī normatīvo aktu projektu vai individuālo tiesību aktu projektu veidā, ja tas lietderīgi Komisijas darba un VDK zinātniskās izpētes sekmīgai norisei, tajā skaitā priekšlikumus par Komisijas personālsastāvu;

2.6. nodrošina, ka tās Institūts:

2.6.1. slēdz darba līgumus par atlīdzību par Komisijas priekšsēdētāja, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka juridiskās zinātnes jautājumos, vadošā pētnieka, pētnieka un zinātniskā asistenta pienākumu veikšanu, tajā skaitā Augstskolu likuma 38. panta otrās daļas noteiktajā kārtībā, par Pētījuma veikšanu Universitātei piešķirtā finansējuma ietvaros, kā arī slēdz citus līgumus ar citām institūcijām, juridiskām un fiziskām personām komisijas uzdevumu veikšanai un sekmēšanai, kā arīievērojot MK rīkojuma Nr. 433 5. punktā noteikto, nodrošina Komisijas noteiktā eksperta piesaisti;

2.6.2. uztur Komisijas lietvedību, izņemot Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumos Nr. 21 "Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi" paredzēto sevišķo lietvedību, ievērojot normatīvo regulējumu par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu, fizisko personu datu aizsardzību, personu iesniegumu izskatīšanu, dokumentu uzskaiti un glabāšanu un personu tiesībām uz informācijas ieguvi no iestādēm, kā arī uztur Komisijas rīcībā esošos dokumentus un datu bāzes;

2.6.3. atbild par visu dokumentu, kurus Komisija ir saņēmusi, kā arī uzturējusi saistībā ar Dabra izpildi, nodošanu Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvā normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kartībā;

2.6.4. saskaņo Komisijas priekšsēdētāja izveidotu reglamentu, kā arī administrāciju veic atbilstoši komisijas, tās priekšsēdētāja un vietnieka norādījumiem;

2.6.5. nodrošina, ka pētniecībā nepiedalās komisijas 2014. gada 20. augusta reglamenta 10. punktā minētās personas, personas, kuras ieņēmušas amatus vai veikušas rīcību kolaborācijā ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienības okupācijas varas represīvajām institūcijām;

2.6.6. saskaņo Komisijas darba plānu un apstiprina tās darba gada pārskatus par 2015. gadu un 2016. gadu, kā arī komisijas darba pārskatu;

2.8. veic citus pienākumus, kas saistīti ar Komisijas darbības nodrošināšanu saistīto jautājumu risināšanu. Gadījumā, ja Universitāte kā atvasināta publiska persona veic savu pastarpinātās pārvaldes iestāžu reorganizāciju, kā rezultātā mainās Institūta nosaukums vai juridiskais statuss, Vienošanās minētos pienākumus īsteno tā Universitātes pastarpinātās pārvaldes iestāde, kura pārņem zīmolu "Latvijas vēstures institūts", tā pastarpinātās pārvaldes uzdevumus un zinātniskās funkcijas.",

kā arī, lai nodrošinātu vienošanos ar ministru prezidenti īstenošanu, ierosinām papildināt 13. punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: Lai īstenotu Satversmes 113. pantā un Zinātniskās darbības likumā noteikto zinātniskās darbības brīvību un akadēmisko autonomiju, ministre līdz 2015. gada 13. septembrim virza izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus MK rīkojumā Nr. 433, paredzot, ka tā 3. punktā vārdus "izglītības un zinātnes ministrs" un 8. punktā vārdi "Izglītības un zinātnes ministrija" aizstāj ar vārdiem "Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts".

Paužam sekojošus priekšlikumus projektam:

4. Ierosinām papildināt ievaddaļu ar sekojošām normām: ievērojot Latvijas Republikas Satversmes ievadā noteikto, ka Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus un nosoda totalitāro režīmu un to noziegumus, kā arī Satversmes 1., 93., 94., 95., 96., 100. un 113. pantus, ievērojot Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 3.3. apakšpunktu "Saliedēta sociālā atmiņa",

5. Ierosinām izteikt 5. punktu šādā redakcijā: Universitāte trīsdesmit darba dienu laikā no Vienošanās spēkā stāšanās dienas iesniedz Ministrijai Komisijas pieņemto Pētījuma posma plānu 2015.gadam un deviņdesmit dienu laikā Pētījuma īstenošanas plānu laikposmam no Vienošanās spēkā stāšanās dienas līdz 2018. gada 31. maijam.

6. Ierosinām izteikt 14. punktu šādā redakcijā: Ministrija 10 darba dienu laikā no Vienošanās 6., 7. un 8. punktā noteikto dokumentu saņemšanas dienas izskata tos un, ja tajos konstatēti ārējo normatīvo aktu pārkāpumi Ministrija minētajā termiņā sniedz Universitātei priekšlikumus par iesniegtajiem dokumentiem. Kā jau iepriekš minēts Satversmes 113. pantam, Augstskolu likumam un Zinātniskās darbības likumam neatbilst plānu "saskaņošana". Saskaņošana atbilstoši doktrīnai nozīmē izvērtēt arī uz lietderības apsvērumiem, kas šeit nav pieļaujami un ir iejaukšanās zinātnieka brīvībā.

7. Ierosinām papildināt 15. punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: Gadījumā, ja ministrija nenodrošina paredzēto finansējumu Vienošanās normās paredzētos termiņos, paredzēto pienākumu izpildes termiņi automātiski ir pagarināti par finansējuma nesaņemšanas laiku.

8. Ierosinām izteikt 16. punktu šādā redakcijā: Ministrija lūdz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 34. pantā noteiktajā kārtībā lūdz informāciju saistībā ar Vienošanos. Pašreizējā normas redakcija neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 34. panta normām saistībā ar Augstskolu likumā noteikto Latvijas Universitātes statusu. Atvasināta publiska persona atrodas Ministru kabineta padotībā pārraudzības formā un ne ministrs, ne ministrija nevar pakļautības formā tai kaut ko uzdot.

Aicinām, lai veicinātu uzticības atjaunošanu starp zinātniekiem un valsts civildienestu šajā lietā, apsvērt iespēju atstādināt no VDK zinātniskās izpētes komisijas lietu organizēšanas Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktori Agritu Kiopu, kura, četrpadsmit mēnešus strādājot ar šo lietu, nav radusi izpratni par zinātniskās darbības un zinātnieka brīvības pamatprincipiem.

Paužam cerību uz Jūsu operatīvu rīcību, izvērtējot iebildumus un priekšlikumus.

* LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...