VID: 15 latu pārskaitījums māsai ar nodokli nav apliekams, bet mūs tas vienalga interesē
PIETIEK15.01.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
15 latu pārskaitījums paša māsai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli nav apliekams, taču Valsts ieņēmumu dienestu (VID) interesējot arī šādi „darījumi”, lai „noskaidrotu, vai nodokļu maksātāja izdevumi nepārsniedz ieņēmumus”, - šādi Ilzes Cīrules (attēlā) vadītais VID komentē Pietiek aprakstīto gadījumu, kad kādai sievietei pieprasīts atskaitīties, ar kādu pamatojumu viņa savai māsai pirms vairāk nekā trim gadiem pārskaitījusi 15 latus (21 eiro).
Pietiek nesen informēja, ka, lai gan Valsts ieņēmumu dienests apgalvo, ka noteikti nelikšot vēlreiz maksāt ienākuma nodokli par summām, ko no ārzemēm pārskaita radinieki, realitāte ir cita – Pietiek rīcībā ir nonācis VID pieprasījums, kurā kādai sievietei VID pieprasa atskaitīties pat par 15 latiem, kurus viņa pirms vairāk nekā trim gadiem pārskaitījusi savai māsai.
Šo pieprasījumu jau esam publicējuši, turklāt Pietiek rīcībā ir arī šī dokumenta pilnais variants, kurā nav aizkrāsoti vārdi, uzvārdi un cita identificējošā informācija. Pārbaudot šos vārdus un uzvārdus, Pietiek pārliecinājās – VID patiešām ir pieprasījis sievietei paskaidrojumus par 15-53 latus lielām summām, kuras viņa pati savai māsai pārskaitījusi pirms trim un pat četriem gadiem. Kopumā VID pieprasījis paskaidrojumus par māsai veiktiem četriem pārskaitījumiem 2012. un 2013. gadā, kuru kopsumma ir 160 latu.
Kā zināms, oficiāli VID pauž pilnīgi citu informāciju – saņemtā nauda nav jādeklarē un iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, „ja naudas pārskaitītāju ar saņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē (vecāki, brālis, māsa, vecvecāki, bērni, mazbērni, vecāku brālis/māsa, brāļa/māsas bērni u.c), un naudas pārskatījums no ārvalstīm tiek veikts vienas mājsaimniecības ietvaros un šīs mājsaimniecības izdevumu segšanai (piemēram, ārvalstīs strādājoši vecāki pārskaita saviem Latvijā dzīvojošiem bērniem, vecākiem vai vecvecākiem). Šādā gadījumā saņemtā nauda nav jādeklarē, jo pēc ekonomiskās būtības neveidojas ienākums.”.
Tagad VID skaidro – „fiziskai personai saņemtie naudas līdzekļi no radiniekiem līdz radniecības trešajai pakāpei vai no laulātā neveido ar nodokli apliekamu ienākumu”, taču tas nenozīmējot, ka VID šādi naudas līdzekļi neinteresē un iestāde nevar pieprasīt atskaitīties arī par trīs un vairāk gadus seniem niecīgiem naudas pārskaitījumiem.
Šāda VID interese esot saistīta ar „konkrētu nodokļu kontroles pasākumu ietvariem”, lai „noskaidrotu, vai nodokļu maksātāja izdevumi nepārsniedz ieņēmumus”. Šajā situācijā neesot pamatotas bažas, ka kādu konkrēto summu varētu aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Tiesa, VID saistībā ar Pietiek aprakstīto gadījumu nesniedz nekādu skaidrojumu par to, kādi tieši „nodokļu kontroles pasākumi” ir attiecināmi uz dažu desmitu eiro lielu summu oficiāliem pārskaitījumiem. Pagaidām Pietiek nav saņēmis arī skaidrojumu – cik lielus valsts resursus VID iztērē, lai iegūtu informāciju par šāda lieluma pārskaitījumiem tuvu radinieku starpā un to pamatojumu.
Foto - LTV
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
