VID Kravalim jau trīs disciplinārlietas un tagad arī kriminālprocess
PIETIEK28.01.2016.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Pret atstādināto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieku un Muitas pārvaldes direktoru Tāli Kravali pašlaik jau ir ierosinātas veselas trīs disciplinārlietas, un VID Finanšu policijas pārvaldē ir uzsākts arī kriminālprocess par informācijas izpaušanu, kurā viņam piešķirts aizdomās turētā statuss. Zīmīgi, ka šis jaunais pagrieziens ģenerāļa Kravaļa karjerā noticis neilgi pirms tam, kad Latvijas Televīzijas raidījumā De Facto tika publicēta "analīze" par Finanšu policijas ierindas izmeklētājiem, - jau ir izskanējušas versijas, kas šī daļēji falsificētā un manipulatīvā "pētījuma" autorību saista tieši ar Kravali.
Pirms divām dienām VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone publiski informēja, ka pret Kravali ir sāktas divas disciplinārlietas. Viena ir par neizpaužamas informācijas izpaušanu, bet otra - par VID ģenerāldirektora rīkojumu nepildīšanu, VID tēla graušanu un kompetences līmeņa pārkāpšanu, kā arī par ES Tranzīta regulas neieviešanu atbilstoši prasībām.
Taču jau šodien VID oficiāli ziņo, ka "Tālis Kravalis šobrīd ir atstādināts no amata pienākumu izpildes (nosakot pagaidu aizliegumu atrasties darba vietā un veikt darba pienākumus), saglabājot mēnešalgu un sociālās garantijas, kā to nosaka Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 21.panta pirmā daļa. Šobrīd pret T.Kravali ir ierosinātas trīs disciplinārlietas, no kurām pēdējās disciplinārlietas izskatīšanas termiņš ir 7.marts. VID Finanšu policijas pārvaldē ir uzsākts arī kriminālprocess. Izmeklēšanas interesēs šobrīd plašāka informācija par to netiek sniegta".
Par ierosināto kriminālprocesu pagaidām nekāda plašāka informācija nav pieejama, savukārt Kravaļa disciplinārlietu izskatīšanas termiņš nav uzskatāms par galīgo - saskaņā ar Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 25.panta otrajā daļā noteikto disciplinārlietas izskatīšanas termiņu var pagarināt līdz pat četriem mēnešiem Administratīvā procesa likumā noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā.
No amata joprojām ir atstādināta arī Kravaļa māsa, viņa vadītās Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vadītāja Baiba Trukšāne, pret kuru līdz ar Latgales muitas pārvaldes priekšnieku Guntaru Loitu Finanšu policija pērn sāka kriminālprocesu par valsts amatpersonu bezdarbību, kuras rezultātā nodarīts būtisks kaitējums.
"Informējam, ka Baiba Trukšāne no 2015.gada 12.oktobra ir atstādināta no amata pienākumu izpildes līdz turpmākajam kriminālprocesuālajam lēmumam par drošības līdzekļa piemērošanu, grozīšanu vai atcelšanu, apturot darba samaksas izmaksu par turpmāko laiku," - faktu, ka atšķirībā no Kravaļa viņa māsa atstādināšanas laikā algu nesaņem, skaidro VID.
Kā zināms, krimināllieta pret Trukšāni tika sākta, kad pēc Pētersones rīkojuma sāktā pārbaudē par viltotu apģērbu kravu atklājās, ka saistībā ar šo kravu Latgales muitā administratīvā lietvedība tikusi pārtraukta pēc tam, kad no Rīgas muitas Riska vadības daļas saņemts rīkojumu ļaut šai apģērbu kravai turpināt ceļu, un ka šajā lietā tieši iesaistīta arī Trukšāne.
Pērn Kravali bija uzklausījis TV raidījums Nekā Personīga, kuram ģenerālis kameras priekšā apgalvoja ka Finanšu policijas darbinieki, šajā lietā vēršoties pret viņa māsu un citiem muitniekiem, tikai kārtojot attiecības, kuras patiesībā varētu "risināt", šīs lietas "vienkārši izrunājot".
Pašlaik no vairākiem avotiem Pietiek ir dzirdējis versiju, ka aizvadītās svētdienas De Facto sižets par Finanšu policijas ierindas darbiniekiem esot uzskatāms par Kravaļa organizētu "sveicienu" kā "nesaprātīgajiem" Finanšu policijas darbiniekiem, tā arī pašai Pētersonei.
Par labu šai versijai runā fakts, ka De Facto "pētījumā" bija apieti Finanšu policijas vadības pārstāvji, kuru vidū ir vairāki Kravaļa ilggadēji paziņas. (Kā piemērs Pietiek ir minēts Jurģis Kijoneks, kura neikdienišķā turīguma aprakstu šodien tāpat publicējam.)
Valsts ieņēmumu dienesta vadībā Kravalis, kurš skandalozu slavu ieguva ar savu saistību Vladimira Vaškeviča kukuļošanas lietā, jau ilgāku laiku ir bijis "neērta" persona.
Pagājušā gada marta sākumā mediji ziņoja, ka Finanšu policijas Iekšējās drošības dienests par nepareizu tranzīta deklarāciju anulēšanu aizturējis Kravaļa vietnieku Aivaru Eglīti un vēl vienu vai divus atbildīgus Muitas pārvaldes darbiniekus.
Tad arī finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) nāca klajā ar paziņojumu, ka Ukrainas valdības pārstāvji (konkrēti vārdi tā arī netika minēti) esot viņu uzrunājuši ar lūgumu ieteikt kandidatūru Ukrainas galvenā muitas vadītāja amatam.
Latvijas pārstāvji kā iespējamo kandidātu nolēmuši virzīt Kravali, kurš esot "kompetents eksperts Eiropas Savienības (ES) jautājumos par muitu ar lielu pieredzi direktora amatā muitas pārvaldē" un kura "zināšanas būtu nenovērtējams atbalsts Ukrainas integrācijai ES".
Kravalis bija arī devies uz Ukrainu, un vairāki mediji jau ziņoja, ka viņa kļūšana par Ukrainas muitas vadītāju esot faktiski izlemts jautājums. Taču pēcāk izrādījās, ka Kravalis joprojām strādā Latvijā, un citādi tika skaidrota pat Kravaļa vizīte Ukrainā marta sākumā.
"VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis marta sākumā devās darba vizītē uz Ukrainu, lai apspriestu aktuālos jautājumus par iespējamo Latvijas palīdzību Ukrainai muitas jomā," skaidroja VID.
VID savā oficiālajā skaidrojumā Reira un virknes mediju minēto Kravaļa nākotni kā Ukrainas muitas vadītājam pat nepieminēja, - braucienā runa bijusi tikai par vispārēju palīdzību Ukrainai: "Lai izvērtētu, kādu palīdzību muitas jomā citas valstis varētu sniegt, Ukrainas pusei ir jādefinē savas vajadzības un jāsniedz informācija par nepieciešamo atbalstu. Tikai pēc šādas informācijas saņemšanas būs iespējams lemt par sadarbības attīstības iespējām muitas jomā."
Tikmēr Pietiek avoti informēja, ka Kravalis faktiski pats esot atteicies no kandidēšanas uz Ukrainas muitas vadītāja posteni, apzinoties gan valodas zināšanu trūkumu, gan savu saistību ar Vaškeviča krimināllietu, gan arī Ukrainas iekšpolitisko situāciju, kas muitas vadītāja posteni padara par nebūt ne tik iekārojamu.
Vaškeviča kukuļošanas lietā Kravalis, cik zināms, bija galvenais apsūdzības liecinieks un, spriežot pēc neoficiālām norādēm, ar savām liecībām sev bija "nopircis" nesaukšanu pie kriminālatbildības.
Pietiek jau vairākkārt ir aprakstījis oficiālo versiju par Kravali un "naudas paku": kad Kravalis 2010. gada 26. decembrī savā automašīnā LandCruiser atradis maisiņu ar 23 700 eiro un 2400 latu, viņš tiesībsargāšanas iestādēm ziņojis tikai pēc nepilnām divām nedēļām.
Šajā laikā ar maisiņu atstājušo Vaškeviču viņš saskaņā ar oficiālo versiju veselas divas reizes esot ticies un sarunājies tikai tāpēc, ka „rīkojies atbilstoši situācijai, gribējis pārliecināties, ar kādu mērķi V. Vaškevičs šo naudu atstājis, vai tā nav bijusi aizmirsta automašīnā u.c.”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
