Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ilzes Cīrules vadītais Valsts ieņēmumu dienests (VID), pateicoties „motivācijai” no premjera Māra Kučinska un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas pārstāvētās Zaļo un Zemnieku savienības "atbalstam", mēģina paklusām „norakt” Reiznieces-Ozolas favorītes, Valsts vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas lietu.

Pārbaudes imitācija turpinās jau desmit mēnešus, un Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka ir plānots jau tuvākajā laikā izbeigt šo lietu, kas tika sākta pirms gada, kad atklājās, ka Koļegova savās amatpersonas deklarācijās daudzkārt norādījusi patiesībai neatbilstošu informāciju, turklāt jau desmit gadus bijusi tikai formāla līdzīpašniece SIA Pallogs ar miljonu dividendēm, kuras īstais noteicējs un arī labuma guvējs bija viņas brālis.

Valsts ieņēmumu dienests nekādu oficiālu informāciju par darbībām, kas pēdējo desmit mēnešu laikā ir veiktas saistībā ar Koļegovas amatpersonas deklarācijās minētajiem nepatiesajiem datiem, nesniedz. Taču to, ka nekāds lēmums nav pieņemts un Koļegova nekādu sodu gandrīz gada laikā tā arī nav saņēmusi, apliecina Valsts vides dienests.

„Skaidroju, ka Inga Koļegova nekādus pārkāpumus savās darbībās nav pieļāvusi un nekādas fiktīvas dividendes nav saņēmusi. Kopš pagājušā gada septembra nav uzņēmuma kapitāldaļu īpašniece. VID atbilstoši savai kompetencei veic visas darbības lietā būtisko faktu noskaidrošanai. Nekāds lēmums vēl nav pieņemts,” – šādu lakonisku skaidrojumu Pietiek Koļegovas vārdā sniedz Valsts vides dienesta preses pārstāve.

Tas, ka Koļegovas lieta ir viena no tām, ko vismaz Kučinska premjerēšanas laikā neviena „tiesībsargāšanas” iestāde nevēlēsies godprātīgi izmeklēt, bija skaidrs jau pagājušajā rudenī. Tad, konstatējot, ka Valsts vides dienesta ģenerāldirektore, nu jau bijusī VID ģenerāldirektora amata kandidāte Koļegova „valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā”, VID viņas lietas materiālus nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

No VID oficiālā skaidrojuma toreiz izrietēja, ka Koļegovas rīcībā saskatītas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Taču KNAB paziņoja, ka lietu tālāk nosūtījis Ģenerālprokuratūrai piekritības noteikšanai, bet tā - atpakaļ uz VID, tikai tagad jau Finanšu policijas pārvaldei.

„Izvērtējot I.Koļegovas administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, secināts, ka I.Koļegova valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā. Pamatojoties uz LAPK 275.panta otrajā daļā noteikto, pieņemts lēmums par lietvedības izbeigšanu, un materiāli nodoti KNAB,” – šāds pagājušā gada rudenī bija oficiālais VID skaidrojums par tā pieņemto lēmumu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 275. panta otrajā daļā noteikts, ka lēmumu par lietvedības izbeigšanu pieņem, ja ir konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes, un „šādā gadījumā materiālus nodod izmeklēšanas iestādei, kas ir tiesīga uzsākt kriminālprocesu”, - KNAB ir tieši šāda izmeklēšanas iestāde.

Taču birojs, kas pēdējā gada laikā ieguvis pārliecinošu reputāciju ar vēlmi „aizfutbolēt” tālāk „neērtas” lietas, paziņoja, ka šī lieta neesot tā kompetencē, tāpēc pārsūtījis to Ģenerālprokuratūrai, savukārt tā lietu operatīvi aizsūtīja atpakaļ uz VID, tikai tagad jau uz Finanšu policijas pārvaldi. Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, tur tā tiek „marinēta” vēl joprojām un gatavota izbeigšanai.

Skandāls pērn sākās, kad atklājās ka Koļegova savās amatpersonas deklarācijās daudzkārt norādījusi patiesībai neatbilstošu informāciju, turklāt jau desmit gadus bijusi tikai formāla līdzīpašniece SIA Pallogs ar miljonu dividendēm, kura īstais noteicējs un arī labuma guvējs ir viņas brālis. Tas izrietēja no pašas Koļegovas sniegtajām atbildēm par neskaidrībām un „brīnumiem” viņas pēdējo desmit gadu amatpersonas deklarācijās.

 „Piekrītu, ka atsevišķos deklarācijas publicējamas daļas punktos esmu pieļāvusī neprecizitātes, kuras novērsīšu, konsultējoties ar VID. Paldies, ka uz tām norādījāt!” Pietiek atzina pati Koļegova. Taču īstenībā runa bija nevis par „neprecizitātēm”, bet par to, ka iespējamā VID vadītāja, kuru par labāko kandidāti bija atzinusi finanšu ministre Reizniece-Ozola, bija savās amatpersonas deklarācijās daudzkārt norādījusi nepatiesas un maldinošas ziņas.

„Diemžēl daļa no informācijas elektroniskajā deklarēšanas sistēmā tobrīd bija jāievada manuāli, līdz ar to ir iespējamas šādas pārrakstīšanās kļūdas,” – šādi Koļegova skaidroja gan to, kāpēc 164 470 latu dividendes minētas kā 164 470 litu dividendes, gan to, kādēļ deklarācijā uzrādīts neeksistējoša uzņēmuma nosaukums, gan to, kādu iemeslu dēļ minētas viņai nemaz nepiederoša uzņēmuma it kā maksātas dividendes.

Arī deklarācijās regulāri minētais apgalvojums par dividendēs saņemtās naudas izlietojumu esot „kļūdaini saglabājies, ielasot informāciju no iepriekšējā gada deklarācijas”.

Visas „kļūdas” toreizējās VID ģenerāldirektora amata kandidātes deklarācijās ar pārrakstīšanos vien gan nebija iespējams izskaidrot, - piemēram, deklarācijā par 2013. gadu Koļegova vienkārši nebija publiski uzrādījusi, kāda darījuma rezultātā „izgaisušas” viņas saņemtās 240 000 latu dividendes no SIA Pallogs.

Tikai, sākoties skandālam, Koļegova atklāja, ka arī šo summu – tāpat kā gandrīz visas citos gados saņemtās iespaidīgās dividendes – viņa pēc nodokļu nomaksas vienkārši atdāvinājusi brālim, no kura 2005. gadā pārņēma līdz tam viņam piederējušo pusi Palloga kapitāldaļu.

Taču VID ģenerāldirektora amata kandidātes atbildes līdz ar to vēl vairāk lika domāt par viņu kā tikai formālu uzņēmuma kapitāldaļu turētāju, kura tās pārņēmusi nezināmu apsvērumu dēļ, jo viņas brālis Māris Zudāns ne tikai turpināja būt SIA Pallogs valdes priekšsēdētājs, bet arī bija viennozīmīgs labuma guvējs no šī uzņēmuma: faktiski visu naudu, ko Koļegova oficiāli saņēmusi no SIA Pallogs, viņa atdāvinājusi brālim un viņa ģimenei vai aizdevusi brāļa uzņēmējdarbībai.

Visiem šiem faktiem nākot dienas gaismā, Koļegova kapitāldaļas tiešām nodeva atpakaļ brālim, taču amatu viņai, pateicoties politiskajai protekcijai, izdevās saglabāt – tiesa, pat Reizniece-Ozola saprata, ka turpināt virzīt Koļegovu VID ģenerāldirektora postenim būs neiespējami.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visu notiekošo var nosaukt - cinisms neaprakstāms

FotoPēdējās divās nedēļās vēroju notiekošo mūsu valstī. Un ir pienācis brīdis, kad sirds pilna. Lai gan varētu rakstīt ar konkrētiem vārdiem un konkrētām situācijām, mēģināšu pavisam īsi, kodolīgi ar neitrālu skatījumu.
Lasīt visu...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

21

Ticība varai

Foto1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmēja arī Baltijas valstis. 14. jūnijā ASV prezidents parakstīja Baltijas brīvības dienas proklamāciju, kurā nosodīja Padomju Savienības nelegālo un varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Tas nozīmēja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievērot cilvēktiesības, bet otra – atzīt Eiropas robežu neaizskaramību.
Lasīt visu...

21

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

FotoAtkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā lietotiem jēdzieniem. Daudzu indivīdu veselības stāvoklis ir ļoti kritisks.
Lasīt visu...

6

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

Foto14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam komunistiskā genocīda upurus.
Lasīt visu...

21

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

FotoViļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi un tos vadošie afēristi. Tās tagadējā vadītāja ir ilgstoša politiskā neveiksminiece un nodokļu nemaksātāja.
Lasīt visu...

21

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

FotoSabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas pēc teritoriālas ekspansijas. Patiesībā tā nav. Bieži lielā mērā tā nav. Protams, eksistē valsts veidolā noformētas politekonomiskās sistēmas, kurām ekspansija ir ne tikai dzīvesveids, bet izdzīvošanas līdzeklis.
Lasīt visu...