Iesaki rakstu: 
Kaut gan aizvadītajā nedēļā Valsts ieņēmumu dienests (VID) ne tikai publiskoja aizdomās par iespaidīgu finansiālo shēmu organizēšanu aizturētas VID Cēsu nodaļas darbinieces vārdu un uzvārdu, bet arī sniedza detalizētas ziņas par viņas iespējamiem nodarījumiem, pirmdien, Pietiek interesējoties par kādas VID Rīgas darbinieces pārsteidzošiem finanšu darījumiem, VID oficiāli paziņoja, ka „par konkrētu nodokļu maksātāju VID nav tiesību sniegt ziņas”. „VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone „savējos” neizdos,” – tā šo pretrunu Pietiek īsi komentēja kāds avots VID vadībā.
VID Nodokļu pārvaldes Otrās Rīgas pievienotās vērtības nodokļa datu ticamības novērtējuma daļas vadītājas Initas Miķelsones valsts amatpersonas deklarācija par 2014. gadu rāda diezgan iespaidīgu rocības apmēru – viņai īpašumā, kopīpašumā vai lietošanā ir deviņi nekustamie īpašumi Mārupē, Rīgā un Salaspilī, turklāt kā nezināmām personām aizdotus viņa deklarējusi 118,8 tūkstošus eiro.
Taču īpašu interesi izraisa Miķelsones deklarētie un nedeklarētie darījumi pirms vairākiem gadiem. 2002. gadā viņai piederējusi tikai zeme un māja Mārupē, kā arī 5400 latu noguldījumi kredītiestādēs, algā VID viņa saņēmusi niecīgu summu – 891 latu.
Taču jau 2003. gadā Miķelsones īpašumu uzskaitījumā klāt nācis arī dzīvoklis Rīgā, kaut gan viņas deklarācijā nav minēts ne šāda dzīvokļa iegādes darījums, ne arī kādi oficiāli ienākumi, kas būtu ļāvuši iegādāties dzīvokli galvaspilsētā, - viņas gada alga VID bijusi 2372 lati, bet citi ienākumi nav uzrādīti.
Jau gadu vēlāk VID darbinieces īpašumā bijušais Rīgas dzīvoklis tikpat mīklaini, bez darījuma uzrādīšanas pazudis, vietā nākot īpašumam, kas aprakstīts kā „dzīvoklis Latvija, Rīga, īres tiesības. Pašvaldības”.
2005. gadā Miķelsones īpašumā jau parādījusies zeme Rīgā, kuru VID darbiniece saskaņā ar oficiāli deklarēto par 5000 latu esot nopirkusi no sava tēva. Tiesa, darījums acīmredzami ir bijis fiktīvs, jo VID darbiniecei gada laikā nemaz nav bijis oficiāli nopelnītas summas.
2004. gada beigās Miķelsone kā uzkrājumus bija deklarējusi 2500 latu, bet 2005. gada beigās – jau 3900 latu. Ņemot vērā, ka visi viņas oficiālie ienākumi 2005. gadā bija tikai 5396 lati pirms nodokļu nomaksas, pat gadījumā, ja VID darbiniece būtu pārtikusi no zila gaisa, zemes iegādei viņai nebūtu vairāk par divarpus tūkstošiem „oficiālu” latu.
Taču īpaši fantastisks VID darbiniecei bijis 2007. gads. Ja ticēt viņas amatpersonas deklarācijai, gada beigās viņas bilance strauji mainījusies – Miķelsone uzrādījusi, ka 2006. gada 23. oktobrī esot veikusi darījumu ar nekustamo īpašumu, rezultātā no SIA Kredītu aģentūra saņemot 323,7 tūkstošus eiro.
Tomēr šis deklarētais darījums rada nopietnas šaubas un aizdomas: Lursoft datu bāzē atrodamās ziņas rāda, ka 2006. gadā SIA Kredītu aģentūra faktiski nekādu saimniecisko darbību vispār nav veikusi: viss uzņēmuma gada apgrozījums (administrācijas izmaksas) bijis 6397 lati. Uzņēmuma pamatlīdzekļi bijuši tikai 228 tūkstošu latu vērtē.
Daļa no it kā notikušā īpašuma darījuma summas no VID darbinieces amatpersonas deklarācijas turklāt vienkārši pazudusi – gada beigās Miķelsonei Parex bankā glabājušies 285 tūkstoši eiro, kas ir pat 38 tūkstošiem eiro mazāk nekā deklarētā darījuma summa.
Dīvainības turpinājušās arī pēc tam: gadu vēlāk VID darbiniece kā uzkrājumus norādījusi 130 tūkstošus eiro, aizdevumos viņa izsniegusi 45 000 latu (64 000 eiro), savukārt vēl 91 tūkstotis eiro, nedeklarējot nevienu vērā ņemamu darījumu, no Miķelsones līdzekļiem pazudis bez pēdām.
Saistībā ar šīm dīvainībām Pietiek pirmdien Pētersones vadītajam VID uzdeva jautājumu – vai VID vadība ir izvērtējusi VID darbinieces Miķelsones deklarētos darījumus un uzkrājumu/aizdevumu veidošanos un, ja jā, kad tieši šāds izvērtējums ir noticis, bet, ja nē, kādu iemeslu dēļ ne.
VID atbilde uz šo jautājumu bija: „Kā jau vairākkārt esam atbildējuši, paust VID rīcībā esošo vai pārbaudēs gūto informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju VID nav tiesību. To nosaka likuma Par nodokļiem un nodevām 22.pants. Varam vien piebilst - kā plašsaziņas līdzekļos izskanējis, tiek izvērtēti visi VID darbinieki.”
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
