Pietiek :: VID: „Rasnača ceļazīmes” nesniedz patiesu un skaidru priekšstatu par ministrijas transporta izmantošanu
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieslietu ministrijas autotransporta ceļazīmju aizpildīšanas forma ir izdevīga, kad tieslietu ministram nepieciešams „ārkārtas izņēmuma gadījumā” uz valsts rēķina pārvadāt savu „līgavaiņa skapi”, taču, kā norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID), tā nesniedz patiesu un skaidru priekšstatu par iestādes transportlīdzekļu izmantošanu un ar to saistītiem izdevumiem.

„Lai varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par iestādes transportlīdzekļu izmantošanu un ar to saistītiem izdevumiem, grāmatvedības uzskaites kārtības ietvaros būtu jāizstrādā ceļazīmes (maršruta lapas) forma, kurā būtu iekļauta detalizēta informācija par transportlīdzekli, tā lietotāju, izmantošanas laiku (norādot brauciena sākuma un beigu laikus), brauciena maršrutu (norādot maršruta sākuma un beigu adreses), odometra rādījumu brauciena sākumā un beigās, patērētās degvielas daudzumu. Norādām, ka Pietiek publikācijā aprakstītā iestādes transportlīdzekļa izmantošanas atskaites forma šādu priekšstatu nesniedz,” oficiālā atbildē skaidro VID.

VID norāda - likuma “Par grāmatvedību” 1.pants nosaka, ka likums attiecas arī uz iestādēm, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem: „Minētā likuma 2.pants nosaka, ka grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.”

Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2003,gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 41.3.apakšpunktā noteikto, kā norāda VID, „grāmatvedības organizācijas dokumenti nosaka kārtību, kādā uzņēmums dokumentē un uzskaita uzņēmuma transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, tai skaitā ar uzņēmuma saimniecisko darbību saistītos transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, kā arī izdevumus, kas saistīti ar uzņēmuma kā darba devēja vieglo transportlīdzekļu izmantošanu tādām vajadzībām, kas nav saistītas ar uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanu, un kurus nosaka, ņemot vērā nodokļus reglamentējošo normatīvo aktu prasības”. VID arī īpaši norāda, ka atbilstoši noteikumu 42.punktā noteiktajam grāmatvedības organizācijas dokumentus izstrādā, apstiprina un par to saturu atbild uzņēmuma vai iestādes vadītājs.

Savukārt Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 42.1punktā noteikts, ka,  izstrādājot grāmatvedības organizācijas dokumentus, iestādē, kura tiek finansēta no valsts budžeta vai pašvaldību budžeta, kā arī valsts vai pašvaldību aģentūrā, ievēro attiecīgās iestādes vai aģentūras darbības specifiku un grāmatvedības un budžeta jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

VID norāda, ka kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti noteikta Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumos Nr.1486: „Šo noteikumu 5.un 6.punkts nosaka, ka ministrija, cita centrālā valsts iestāde vai pašvaldība izstrādā un apstiprina normatīvajiem aktiem grāmatvedības un budžeta jomā atbilstošu un nozares vai pašvaldības specifikai atbilstošu vienotu grāmatvedības uzskaites kārtību nozarei vai pašvaldībai. Vienoto grāmatvedības uzskaites kārtību ievēro visas finanšu pārskatu konsolidācijā iesaistītās iestādes.

Grāmatvedības uzskaites kārtība nosaka konkrētus principus, nostādnes, metodes, noteikumus un praksi (tai skaitā uzskaites pamatprincipus, kontu plānu un darījumu grāmatojumus, būtiskuma līmeni), ko budžeta iestāde lieto, veicot grāmatvedības uzskaiti un sagatavojot finanšu pārskatus.”

Līdz ar to VID atzīst jau iepriekš Pietiek lasītāju norādīto – „Rasnača ceļazīmes” ir izdevīgas viņa un citu ministrijas augstāko amatpersonu personiskajām vajadzībām, bet neatbilst valsts līdzekļu taupīšanai un normatīvajiem aktiem. Tiesa, VID norāda, ka šajā gadījumā konkrēta rīcībā esot Valsts kontroles kompetencē:

„Atbildot uz jautājumu par paredzamo VID rīcību konkrētajā gadījumā, vēlamies norādīt, ka varam vienīgi paust savu viedokli, jo VID kompetencē ir nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaite, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšana Latvijas Republikas teritorijā, kā arī nodokļu, nodevu un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam iekasēšana, kā arī muitas politikas īstenošana. Savukārt uzraudzību valsts un pašvaldības līdzekļu lietderīgai un efektīvai izmantošanai, darbojoties sabiedrības interesēs nodrošina Valsts kontrole.”

Pietiek jau aprakstījis, ka ne tikai tieslietu ministra Rasnača „līgavaiņa skapja” pārvešanai uz valsts rēķina izmantotajam Tieslietu ministrijas mikroautobusam Volkswagen Caravelle, bet arī citām ministrijas automašīnām ceļazīmes tiek aizpildītas formā, kas pieļauj neskaitāmas neviena nekontrolētas „skapju pārvadāšanas” – automašīnu izmantošanu ministra un citu ministrijas augstāko amatpersonu vajadzībām.

Kā redzams no Pietiek iepriekš publicētajām Rasnača vadītās ministrijas automašīnu ceļazīmēm par šā gada pirmajiem pieciem mēnešiem, Tieslietu ministrijā no normatīvo aktu nosacījumiem attiecībā uz ceļazīmēm netiek ievērots gandrīz neviens, līdz ar to dodot iespēju vai ik dienas nekontrolēti, uz valsts rēķina pārvadāt ministra iedzīvi pa visdažādākajiem maršrutiem.

„Apžēliņ... Tā nav ceļazīme, tas ir nonsenss. To pateiks jebkurš privātuzņēmējs, ko VIDs drāž kā mazo ezīti,” – tā šīs „Rasnača ceļazīmes” komentē kāds Pietiek lasītājs. Vēl cits norāda, ka „Valsts kontrolei noteikti nepatiks šādas atskaites "pa pilsētu"... 100% garantēju, ka viņiem tas būs interesanti. Pēc VK ieskatiem - ir jānorāda konkrētas adreses, no kurienes, uz kurieni braukts, nekāds "pa pilsētu" neiet cauri, un to es zinu noteikti”.

Rasnača vadītā ministrija pagaidām nav vēlējusies sniegt atbildes uz jautājumiem, kura Tieslietu ministrijas amatpersona, kad, kādā formā ir noteikusi šādu „līgavaiņa skapju” pārvadāšanai piemērotu autotransporta ceļazīmju aizpildīšanas formu un kad pēdējoreiz šī aizpildīšanas forma un kārtība ir pārskatīta.

Tieslietu ministrija pagaidām nevēlas atbildēt arī uz jautājumu, kura Tieslietu ministrijas amatpersona ir atbildīga par šo pārskatīšanu un vai pašreizējais tieslietu ministrs savu pilnvaru laikā ir veicis kādas darbības, lai ministrijas autotransporta izmantošana notiktu, stingri ievērojot normatīvo aktu prasības.

Pietiek jau ir informējis, ka Rasnačs un viņa vadītā ministrija joprojām nevēlas sniegt atbildes uz virkni jautājumu, lai viestu skaidrību - vai tiešām "līgavaiņa skapja" vešana ir bijusi vienīgā politiķa iedzīves pārvākšana uz valsts rēķina, cik vispār izplatīta ir valsts mantas izmantošana privātām vajadzībām Tieslietu ministrijā un, ja ministrs vismaz tagad ir samaksājis par valsts auto izmantošanu savām "ārkārtas izņēmuma līgavaiņa vajadzībām", tad - pēc kāda tieši cenrāža.

Rasnačs ir vienīgi norādījis, ka tas esot bijis ārkārtas gadījums, kad viņam bijušas tiesības valsts auto izmantot, taču šī apgalvojuma patiesīgums ir apšaubāms. KNAB par šo atgadījumu pagaidām nekādus plašākus komentārus nesniedz, taču pirms pieciem gadiem ir publicējis speciālu pārskatu, īpaši norādot, ka „viens no augstiem riskiem rīcībā ar valsts un pašvaldību mantu ir dienesta automašīnu izmantošana personīgajām vajadzībām” un ka likums skaidri nosaka - valsts iestāžu īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošais autotransports izmantojams tikai dienesta, darba un amata pienākumu pildīšanai.

Tiesa, KNAB gan minējis virkni izņēmuma gadījumu, piemēram, ja tiek sargāta valsts amatpersonu drošība vai ja amatpersona tiek nogādāta no darbavietas uz dzīvesvietu vai no dzīvesvietas uz darbavietu, jo objektīvu iemeslu dēļ sabiedriskā transporta pakalpojumus nav iespējams izmantot. Taču šajos izņēmuma gadījumos nav neviena, kas kaut attāli būtu attiecināms uz nepieciešamību steidzami pārvest ministra privāto iedzīvi.

Galīgu skaidrību saistībā ar šo gadījumu viesīs KNAB pārbaude, taču pašlaik pieejamā informācija liek domāt, ka Rasnača vadītajā ministrijā attiecībā uz valsts mantas izmantošanu personiskām vajadzībām valda diezgan liela brīvība. Ministrija joprojām, piemēram, nespēj ne uzrādīt kādu iekšēju dokumentu, kas reglamentētu ministrijas bilancē esošo automašīnu izmantošanu privātām vajadzībām, ne paskaidrot, kādā veidā aprēķināts Rasnača it kā veiktais maksājums par auto.

Skaidrs gan ir tas, ka, pat ja tieslietu ministrs ir auto vadītājam izsniedzis 20 eiro „par benzīnu”, valsts auto izmantošana politiķim ir bijusi sīki izdevīga: piemēram, pārvākšanās uzņēmuma MNP pārvākšanās serviss pakalpojumi (ieskaitot krāvējus) maksā 40 eiro stundā. „Līgavaiņa skapi” pārvadājušais busiņa vadītājs Ervīns Kuncis Pietiek atzīst, ka par viņa līdzdalību kraušanā ministrs maksājis neko neesot: „Viņš vienkārši bija sarunājis ar manu augstāk stāvošo priekšniecību.”

Tieslietu ministrijas ētikas kodekss, kas ir spēkā jau kopš 2008. gada, gan skaidri nosaka, ka ministrijas darbinieku pienākums ir ministrijas telpas un inventāru neizmantot personīgiem mērķiem vai personīga labuma gūšanai, kā arī neizmantot darba laiku, kā arī padotā un vadītāja attiecības privātās dzīves problēmu risināšanai. Taču uz jautājumu, vai šo paša vadītās ministrijas ētikas kodeksu ir vismaz izlasījis, tieslietu ministrs atkal klusē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...