Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ināras Pētersones (attēlā) vadītais Valsts ieņēmumu dienests nespēj paskaidrot, kāds ir tas īpašais risks, kas piemīt VID ģenerāldirektora vietnieka Kaspara Čerņecka ieņemtajam postenim, nodrošinot viņam vērā ņemamas atalgojuma piemaksas. VID gan ziņo, ka esot izstrādāti „vienoti kritēriji speciālo piemaksu noteikšanā”, taču šos kritērijus neatklāj.

Pietiek jau informējis par VID ģenerāldirektora vietnieku pērn saņemtajām vairākkārtējām piemaksām, prēmijām un naudas balvām, - Čerņeckis pērn saņēmis gan divas piemaksas 20 un 25 procentu apmērā no algas par „personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti”, gan 1245 eiro lielu prēmiju par ikgadējā darba novērtējumu, gan arī 12% piemaksu „par darbu (dienestu), kas saistīts ar īpašu risku”.

Taču, kad Pietiek vēlējās noskaidrot, kāds tieši ir šis „īpašais risks”, kas raksturīgs tieši Čerņecka darbam, ar ko tas atšķiras no parastiem riskiem, kas šo risku ir izvērtējis un konstatējis, kādā tieši veidā, izrādījās, ka VID vadība to paskaidrot nespēj vai nevēlas.

VID gan skaidro, ka „Valsts ieņēmumu dienestā piemaksas par īpašu risku ierēdņiem/darbiniekiem noteiktas, ievērojot Atlīdzības likumu un Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumus Nr.66 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un to noteikšanas kārtību”".

Tāpat VID norāda, ka Čerņeckis veic „dienestu, kas tieši saistīts ar noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un novēršanu valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā – par operatīvās darbības un/vai izmeklēšanas nodrošināšanu”.

Taču atbilde uz jautājumu, ar ko šis risks atšķiras no citu VID darbinieku riska, tā arī netiek sniegta. VID gan norāda, ka „piemaksas par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, noteikšanai ir izstrādāti kritēriji par vienotu kārtību speciālo piemaksu noteikšanā”, taču tas, kādi ir šie kritēriji un kas tieši tos izstrādājis, tā arī netiek atklāts.

Publiski Čerņeckis plašāku ievērību pēdējā laikā guvis ar saviem publiskajiem paziņojumiem – tostarp par ilgstošajām pārdomām, vai neatstāt darbu, un par nenosauktu spēku veiktām VID nomelnošanas kampaņām.

Pietiek jau aprakstīja, kā marta sākumā Čerņecka ar Latvijas Televīzijas palīdzību izplatītais aizraujošais stāsts par to, kā viņš pa logu vērojot kolēģu lepnās automašīnas un katru reizi dodot uzdevumu noskaidrot šī auto izcelsmi, izrādījās kārtējā VID vadības pasaciņa.

26. februārī VID ģenerāldirektores vietnieks LTV nāca klajā ar apgalvojumu, ka – aģentūras LETA izklāstā - pat tad, kad pa logu ieraugot kādu kolēģi aizbraucam ar lepnu automašīnu, viņš iekšējās drošības speciālistiem uzdodot noskaidrot, kāda ir šī spēkrata izcelsme un kā VID darbinieks pie tā ticis.

Pēc šī aizraujošā stāsta publiskošanas Pietiek vērsās gan pie VID, gan pie paša Čerņecka ar jautājumiem, cik reizes pēdējā gada laikā Čerņeckis novērojis šādas ainas, par kuriem darbiniekiem un kādas markas un modeļa automašīnām runa, kādas procedūras sekojušas katram šādam Čerņecka uzdevumam "iekšējās drošības speciālistiem" un kāds bijis katras veiktās pārbaudes rezultāts.

Ne VID, ne Čerņeckis nespēja sniegt atbildi ne uz vienu no šiem jautājumiem, taču vēl vairāk, spriežot pēc reakcijas, VID vadību samulsināja vēl viens Pietiek jautājums – kurā laikā Pietiek pārstāvis varētu piebraukt pie bēdīgi slavenās VID ēkas, lai kāds no VID komunikācijas nodaļas varētu parādīt, kuri tieši ir Čerņecka logi, pa kuriem viņš ir kā varot novērot kolēģu automašīnas un pat saskatīt to numurus, lai varētu ziņot „iekšējās drošības speciālistiem”.

„Lietas būtība nav saistīta ar konkrētu vietu,” – ignorējot lūgumu uzrādīt VID ģenerāldirektores vietnieka logus, beigu beigās atzina VID vadība. Tā arī mēģināja paskaidrot, ka Čerņeckis patiesībā esot intervijā tikai „norādījis”, ka viņš „pievērš uzmanību” tam, vai VID darbinieku lietošanā ir nonākušas jaunas un dārgas automašīnas.

Tikai šīs uzmanības pievēršanas rezultātā gūtā informācija regulāri tiekot nodota Finanšu policijai kā „riska informācija, kuru Iekšējās drošības daļa izmanto veicot savu ikdienas darbu”. Nevienu konkrētu gadījumu gan VID minēt nevarot, tā vietā „vēršot uzmanību, ka faktu pārbaudes laikā iegūtu informāciju VID nav tiesīgs nodot trešajām personām, jo šāda rīcība traucē izmeklētāju darbam”. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...