Iesaki rakstu: 
Kaut gan mediju bieži pieminētā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ēka Talejas ielā - blakus Mežaparkam - jau ir gandrīz pabeigta, izrādās, ka VID vadība vēl joprojām nemaz nezina, kāda būs nomas maksa jaunajā ēkā. "Jaunās ēkas nomas maksas precīzs apmērs šobrīd VID nav zināms," oficiāli atzīst VID.
Uzņēmumā Biroju centrs Ezerparks, kurš pašlaik būvē jauno VID ēku, kā rāda Lursoft dati, 31,5% kapitāldaļu pieder Vienotības pārstāvja Andra Vilka vadītās Finanšu ministrijas pārraudzītajai valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi, bet pārējie 68,5% - bijušā Rīgas mēra Bojāra vadītajai SIA Mežaparks SPV, kuras faktiskā īpašniece ir Krievijas oligarha Viktora Vekselberga Renova Group.
Ēku plānots pabeigt vēl šogad, kam sekotu pašlaik pa visu Rīgu izkaisīto VID iestāžu pārcelšanās uz jauno būvi. Taču, kaut gan iepriekš ir ticis apgalvots, ka šādā veidā valsts ietaupīšot būtiskas summas, izrādās, ka vēl aizvien precīzs nomas maksas apmērs jaunajā ēkā nav zināms - un līdz ar to arī tas, vai pārvākšanās uz jauno ēku būs lētāka vai dārgāka.
VID bija nepieciešams ilgāks laiks, lai sagatavotu precīzu atbildi uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem - kāda pašlaik ir kopējā summa, ko Valsts ieņēmumu dienesta iestādes Rīgā kopumā gadā samaksā par to aizņemto telpu īri/nomu, un vai jau ir aprēķināta summa, ko VID maksās par jaunās ēkas Mežaparkā telpu īri/nomu - ja jā, kāda tā būs, bet, ja nē, kā iespējams, ka tā vēl nav aprēķināta.
Lai izvairītos no iespējama neprecīza atstāsta, Pietiek publicē VID skaidrojumu pilnā apmērā:
"Atbildot uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem par telpu nomas maksu – tagadējo Rīgā un plānoto Talejas ielā (jau 2012.gada jūlijā tika publiskota informācija par VID 2012.gada budžetā paredzētajiem izdevumiem telpu nomai (2,165 milj. latu apmērā) struktūrvienībām, kuras tiks pārceltas uz ēku kompleksu Talejas ielā 1) - paskaidrojam, ka attiecībā par jauno ēku Talejas ielā 1 Ministru kabinets šo jautājumu izskatīja jau 2012.gada augustā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 24.augusta rīkojuma Nr. 411 „Par finansējuma piešķiršanu Finanšu ministrijai Valsts ieņēmumu dienesta administratīvās ēkas Talejas ielā 1, Rīgā, telpu nomas maksas, aprīkojuma iegādes, pārcelšanās un uzturēšanas izdevumu segšanai” 1.1.punktu paredzētais finansējums nomas maksas izdevumu segšanai valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi - 2014.gadā 5,256 milj. latu apmērā, turpmākajos 29 gados katru gadu 5,446 milj. latu apmērā un 2044.gadā 0,190 latu apmērā.
Bet saskaņā ar rīkojuma 3.punktu Finanšu ministrijai (valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi) pēc šā rīkojuma 2.punktā minētā objekta nodošanas ekspluatācijā uzdots četru mēnešu laikā precizēt nomas maksas apmēru atbilstoši faktiskajām būvniecības un piesaistītā kapitāla izmaksām un uzturēšanas izdevumu apmēru atbilstoši faktiskajām nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un uzturēšanas izmaksām un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu par šā rīkojuma 1.punktā minēto valsts budžeta ilgtermiņa saistību un pamatbudžeta bāzes izdevumu precizēšanu, līdz ar to jaunās ēkas nomas maksas precīzs apmērs šobrīd VID nav zināms.
Papildus informējam, ka, nepārceļoties uz VID jauno ēku, orientējošais papildus nepieciešamais budžeta finansējums ieguldījumiem telpu kapitālajiem un kosmētiskajiem remonta darbiem VAS Valsts nekustamie īpašumi nomātajās ēkās tiek prognozēts 10,9 milj. latu apmērā, bet kopējais papildus nepieciešamais finansējums nomas maksai pašlaik esošajās telpās tiek plānots 2,172 milj. latu apmērā.
Šāda veida darbi nepieciešami, lai nodrošinātu apmierinošus darba apstākļus, uzlabotu telpu fizisko stāvokli un tehnisko drošību, nodrošinātu nepieciešamo telpu akreditāciju darbam ar valsts noslēpumu, palielinātu elektroenerģijas kapacitāti, nodrošinot informācijas sistēmas pieejamību un to tālāku attīstību. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka papildu finansējums nenovērsīs virkni būtisku trūkumu:
- trūkumus, kas saistīti ar apgrūtinājumu, ko rada VID struktūrvienību atrašanās 14 adresēs Rīgā;
- telpas pilnībā neatbildīs Ministru kabineta 2009.gada 28.aprīļa noteikumos Nr.359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās" izvirzītajām prasībām (neatbilstoša gaisa temperatūra telpās);
- trūkumus klientu ērtību nodrošināšanai;
- netiks veicināta efektīvāka nodokļu administrēšana;
- netiks novērsti apgrūtinājumi VID datu centra un IS attīstībā."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
