Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja ne notikušā videoieraksts, autovadītājs Grigorijs Golcs būtu kļuvis par upuri melīga policista patvaļai un būtu saņēmis administratīvo sodu par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām.

Ja ticēt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa jaunākā inspektora Anda Kasilova pagājušā gada 8. decembrī sastādītajam administratīvā pārkāpuma protokolam, 1964. gadā dzimušais autovadītājs Grigorijs Golcs šajā datumā tīši un ļaunprātīgi nepakļāvās viņa likumīgajām prasībām.

Ja ticēt oficiālajam dokumentam, tad G. Golcs pēc negadījuma izraisīšanas ir veicis „mēģinājumu aizbraukt no negadījuma vietas” Rīgā, Antenas ielā 2, netālu no Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) ēku kompleksa. Viņš arī „ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām noslāpēt automašīnas dzinēju un izkāpt no automašīnas”, līdz policijas darbinieks „atvēra durvis un izņēma no aizdedzes atslēgu”.

Visus šos pārkāpumus Valsts policijas darbinieks bija saskatījis un aprakstījis oficiālā dokumentā, kas pēc tā izskatīšanas tiesā autovadītājam par „ļaunprātīgu nepakļaušanās policijas iestādes darbinieka likumīgam rīkojumam vai prasībai” atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksam būtu nodrošinājis naudas sodu līdz 280 eiro vai pat administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm.

Tiesu prakse rāda, ka, neesot citiem pierādījumiem, tiesa daudz biežāk notic policijas darbinieka interpretācijai par notikušo. Līdz ar to G. Golcam ar savu versiju nebūtu bijis īpašu izredžu. Viņš bija skaidrojis, ka nekādu pārkāpumu nav izdarījis – pēc negadījuma izkāpis no savas automašīnas, to noslāpējot, tad gaidījis ceļu policiju, atspiedies pret savas automašīnas bagāžas nodalījuma durvīm, no auto paņēmis tikai virsjaku, bet pats braucamais no vietas nav kustināts, un aizdedze nav ieslēgta.

Šajā gadījumā autovadītājam paveicās – negadījums, G. Golcam pēc tehniskās apskates atpakaļgaitā iebraucot aizmugurē stāvošajā automašīnā, bija noticis tieši blakus CSDD kompleksam. Līdz ar to notikušo bija fiksējušas CSDD novērošanas kameras, un to ierakstus uz tiesas sēdi bija izprasījis G. Golca aizstāvis, zvērināts advokāts Dēvijs Elnionis.

Ieraksti tiesai tad arī uzskatāmi parādīja – policijas darbinieks protokolā ir fiksējis nepatiesu notikušā aprakstu. „Ar lietā iegūto pierādījumu – 2016. gada 8. decembra videoierakstu no CSDD tehniskās apskates stacijas nav konstatējams ziņojumā un protokolā norādītais pārkāpums,” – tik korekti Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 17. februāra spriedumā aprakstīti policijas darbinieka meli, kas autovadītājam varēja maksāt naudas sodu vai pat ikdienā par „sutkām” saukto administratīvo arestu.

Kā aprakstīts tiesas spriedumā, vienā ierakstā ir redzams satiksmes negadījuma brīdis un tas, ka G. Golca auto pāris metrus pabrauc uz priekšu un ilgstoši stāv, kā arī, ka vadītājs atrodas pie savas automašīnas bagāžas nodalījuma durvīm. Savukārt otrajā ierakstā ir redzams, ka pēc negadījuma automašīna tiek novietota paralēli apmalei, autovadītājs noslāpē dzinēju un ilgstoši uzturas sava auto aizmugurē, līdz atbrauc policijas darbinieki un uzrunā vadītāju.

„No videoierakstiem redzams, ka vīrietis, atbraucot policijas darbiniekiem, nav atradies automašīnā, bet pie tās, aizmugurē. Ziņojumā minētās darbības - "mēģinājums aizbraukt no negadījuma vietas”, policijas darbinieks "atvēra durvis un izņēma no aizdedzes atslēgu” videoieraksts neuzrāda, lai gan tas veikts par pietiekami lielu laika periodu un tajā redzams pietiekami liels notikumu klāsts,” konstatējusi tiesa. Zīmīgi, ka uz tiesas sēdi, kurā G. Golca pārkāpums netika saskatīts, policijas pārstāvis nebija ieradies. 

„"Uzskatu, ka šī lieta ir nopietns signāls Valsts policijai un konkrētais gadījums norāda uz nepieciešamību pievērsties jaunas kadru atlases politikas izstrādei, jo policistam ir jābūt izglītotai personai ar augstiem morāles principiem, kurai ir jābūt par piemēru citiem un jāprot pareizi piemērot tiesību normas,” notikušo komentē G. Golca aizstāvis D. Elnionis.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

21

Ticība varai

Foto1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmēja arī Baltijas valstis. 14. jūnijā ASV prezidents parakstīja Baltijas brīvības dienas proklamāciju, kurā nosodīja Padomju Savienības nelegālo un varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Tas nozīmēja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievērot cilvēktiesības, bet otra – atzīt Eiropas robežu neaizskaramību.
Lasīt visu...

21

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

FotoAtkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā lietotiem jēdzieniem. Daudzu indivīdu veselības stāvoklis ir ļoti kritisks.
Lasīt visu...

6

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

Foto14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam komunistiskā genocīda upurus.
Lasīt visu...

21

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

FotoViļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi un tos vadošie afēristi. Tās tagadējā vadītāja ir ilgstoša politiskā neveiksminiece un nodokļu nemaksātāja.
Lasīt visu...

21

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

FotoSabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas pēc teritoriālas ekspansijas. Patiesībā tā nav. Bieži lielā mērā tā nav. Protams, eksistē valsts veidolā noformētas politekonomiskās sistēmas, kurām ekspansija ir ne tikai dzīvesveids, bet izdzīvošanas līdzeklis.
Lasīt visu...