Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vienotības priekšvēlēšanu kampaņu lielā mērā noteiks tas, kā sevi uz ārkārtas vēlēšanām pozicionēs nepārvēlētā prezidenta Valda Zatlera jaunveidojamā partija, kā arī tas, kā veidosies Vienotības attiecības ar „Zatlera partiju”, secināts neformālā seminārā jeb prāta vētrā, uz kuru ceturtdienas vakarā Baltezerā pulcējās Vienotības spice. Individuālu politiķu reitingi nav publiski apspriesti, bet Pietiek zināms, ka ar stabili pozitīvu reitingu var lepoties vienīgi premjera Valdis Dombrovskis. Toties lielas problēmas ar reitingu ir atlaistās Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kuras pozitīvais vērtējums Vienotības pasūtītajās aptaujās ir +28, bet negatīvais vērtējums -27.

Lai gan Vienotības līderi 22. jūnijā vēl tiksies ar Zatleru, vēlēšanu kampaņu jau faktiski sākts plānot, izejot no tā, ka Zatlers veidos savu politisko spēku, kas 17. septembra ārkārtas vēlēšanās konkurēs ar Vienotību, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Tikai atsevišķi Vienotības līderi vēl saglabājot optimismu, ka Zatlers izvēlēsies pievienoties viņiem, līdzi ņemot savu „zvaigžņu iesaukumu”.

Jauns politiskais spēks, ja tāds startēs vēlēšanās, visdrīzāk pretendēs, pirmkārt, uz Vienotības elektorātu, tādēļ Vienotība iepretim „Zatlera partijai” vairs nevarēs pretendēt izskatīties tik „tīra” un tai būtu jāpozicionējas kā „darītājiem”, Pietiek norādīja kāds semināra dalībnieks. Bez „Zatlera partijas” iespējamās parādīšanās vēl esot jāņem vērā tāds faktors kā Tautas partijas, kas sevi vienmēr pozicionējusi kā „darītājus”, iespējamā nestartēšana 17. septembra ārkārtas vēlēšanās vai vismaz tās pozīciju vājināšanās. „Ja TP nestartē, tad kādam tās balsis būs jāpaņem,” par Vienotības lūkošanos uz TP „darītāju” elektorātu izteicās kāds gaidāmās kampaņas stratēģis.

Noprotams, ka Vienotības līderi ar bažām raugās uz iespējamo „Zatlera partiju”, kuras izveidei pēdējās pāris nedēļas uz konsultācijām Rīgas pilī ierodas dažādas autoritātes. Neesot skaidrs, kā attiecībā pret Vienotību pozicionēsies Zatlers – vai būs tās konkurents vai uz ārkārtas vēlēšanām ies ar uzstādījumu, ka Vienotība būs jaunās partijas koalīcijas partneris pēc vēlēšanām. Viens no Vienotības stratēģiem pirms dažām dienām Pietiek pauda viedokli, ka otrajā variantā Vienotība pat būtu gatava uz vēlēšanām pie sava elektorāta vērsties ar vēstījumu, ka tas var balsot gan par to, gan par Zatleru – abi varianti veidos līdzīgu kopsummu.

Tomēr pašlaik Vienotībai vēl neesot skaidrs, kādā nišā sevi pozicionēs Zatlers – tā dēvētajā „kordziedātāju”, pie kuras iekšējā slengā sevi līdz šim pieskaitījusi Vienotība, vai „zolītes spēlētāju” jeb „darītāju” nišā. No vairāku Baltezera prāta vētras dalībnieku teiktā noprotams, ka Vienotība nejūtas kā spēles noteicējs un savu kampaņu veidos, pakārtojot Zatlera izvēlei. Tiesa, vismaz Vienotības pasūtītajā socioloģiskajā aptaujā, kas veikta drīz pēc Zatlera uzrunas tautai un viņa nepārvēlēšanas prezidenta amatā, atbalsts iespējamai „Zatlera partijai” bijis visai niecīgs – Saeimas ārkārtas vēlēšanās par to gatavi balsot vien aptuveni 2% aptaujāto. Vienlaikus tiek atzīts, ka sabiedrības noskaņojums mērīts pārāk drīz pēc straujās notikumu attīstības un cilvēki vēl nav paguvuši noreaģēt un saprast, vai alternatīva izvēle vēlēšanās tiešām būs.

Baltezerā sarīkotajā prāta vētrā  tāpat secināts, ka valsts stabilizācijas fāze ir beigusies, - tagad Vienotībai jāspēj piedāvāt attīstības ceļu un šai sakarā jau drīzumā jādemonstrē kādi konkrēti soļi. Kādi – tas taktisku apsvērumu dēļ netiek izpausts. Skepsei, ka Vienotība esošās koalīcijas ar zaļajiem zemniekiem ietvaros uz izlēmīgiem soļiem nav spējīga, neesot vietas. „Ļoti daudzos lēmumos patiešām iepriekš notika kompromisi ar Lembergu, bet Zatlera paziņojums to ir izbeidzis, tagad mēs varam būt apņēmīgāki un drosmīgāki,” Pietiek uzsvēra kāds cits Vienotības politiķis, kurš piedalījies prāta vētrā Baltezerā.

Lai gan personāliju jautājums Baltezerā neesot apspriests un Vienotības līderu individuālie reitingi zināmi ļoti šauram lokam, Pietiek noskaidroja, ka stabili pozitīvs reitings, ar ko iespējams lepoties, ir vienīgi premjeram Valdim Dombrovskim. Tikmēr liekas problēmas ar reitingu ir atlaistās Saeimas priekšsēdētājai un Vienotības valdes priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.

Aizvadītajā nedēļā, kad Pietiek, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, rakstīja, ka Āboltiņas vieta sarakstu pirmajos numuros un uz Vienotības plakātiem ir apdraudēta, ja apvienībai pievienosies Zatlers ar savu „zvaigžņu iesaukumu”, politiķe garāmejot Pietiek izmeta, ka „mans reitings ir +28”. Tā, izrādās, ir tikai puspatiesība. Kā noskaidroja Pietiek, pēc Vienotības pasūtījuma veiktā aptaujā Āboltiņas pozitīvais vērtējums tiešām ir +28, bet vienlaikus viņas negatīvais vērtējums ir -27, kas liecina, ka viņa sabiedrībā tiek uztverta ļoti polarizēti un sarakstu var vienlīdz vilkt, bet vienlīdz arī gremdēt. Āboltiņa pati piektdienas vakarā LTV raidījumā 100. panta Preses klubs paziņoja, ka ekonomikas ministrs Artis Kampars nebūs ministrs nākamajā valdībā. Citi avoti Vienotībā neoficiāli pieļāvuši, ka Kamparam būs ļoti grūti pacīnīties par vietu Vienotības sarakstā.

Izskanējušas dažādas versijas, pēc kādiem principiem Vienotība sastādīs savus vēlēšanu sarakstus, ja tajos nebūs jārezervē vieta Zatleram un viņa „zvaigžņu iesaukumam”. Viens no uzstādījumiem - ka sarakstu augšgalos jāatspoguļo vēlētāju pirms septiņiem mēnešiem 10. Saeimas vēlēšanās izdarītā izvēle. Tāpat plānots, ka Vienotības dibināšanas kongresā 6. augustā ievēlētā valde būs spogulis tam, kā izskatīsies partijas sarakstu augšgali 17. septembra ārkārtas vēlēšanām. „Būs ļoti grūti likt pirmajās rindās cilvēkus, kuri būs zaudējuši arī biedru uzticību,” Pietiek norādīja viens no semināra Baltezerā dalībniekiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...