„Vienotība” vienojusies ar Meroni „komandu” par iestāšanos pret dzelzceļa elektrifikāciju, iespējams, apmaiņā pret finansējuma solījumu
PIETIEK11.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valdošās koalīcijas pārstāves – smagu finansiālo problēmu māktās partijas Vienotība vadība ir panākusi neformālu vienošanos ar Aivara Lemberga arestētās mantas glabātāju, Šveices advokātu Rūdolfu Meroni par Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekta izbeigšanu. Kā rāda pēdējo dienu notikumi un Pietiek rīcībā esošā neoficiālā informācija, Vienotība varētu būt apsolījusi politisko atbalstu Meroni uzņēmumiem, kuriem šis projekts ir ekonomiski neizdevīgs, apmaiņā pret priekšvēlēšanu kampaņai kritiski nepieciešamo finansējumu.
Šajās dienās virkne stividorkompāniju pārstāvju ir vērsušies pie Ministru prezidenta Māra Kučinska ar lūgumu „apturēt Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta realizāciju, izvērtējot citas alternatīvas Eiropas fondu apguvei”.
Šo uz četrām lappusēm izklāstīto lūgumu „Latvijas ostās strādājošie termināļu pārstāvji” pamato ar apsvērumu, ka „šobrīd Latvijas tranzīta nozare nevar atļauties Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikāciju, jo projekts nav pienācīgi pamatots, tas nedod iespēju samazināt kravu pārvadājumu pašizmaksu un pārvadājumu tirgus situācija nav atbilstoša tā realizācijai”.
Latvijas tranzīta nozarē strādājošie uzņēmumi uzskatot, ka jau pašlaik dzelzceļa transporta izmaksu īpatsvars kopējās tranzīta koridora izmaksās ir pārāk liels un ievērojami samazina Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju, salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Tādējādi Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta realizācija pašlaik varot izrādīties nopietns drauds Latvijas ostu un tranzīta nozares konkurētspējai nākotnē.
Jau ir izteiktas aizdomas, ka atsevišķi uzņēmumi, kuri minēti kā vēstules atbalstītāji, patiesībā nemaz nav šo dokumentu parakstījuši. Taču interesantākais saistībā ar šo iesniegumu ir tas, ka tā iesniegšana acīmredzami jau iepriekš ir tikusi saskaņota ar partijas Vienotība vadību.
Kaut gan publiski par šādas vēstules nosūtīšanu vēl nemaz nav paziņots, Vienotības Saeimas frakcija jau ir nolēmusi šī projekta virzītāju – ZZS kontrolēto Satiksmes ministriju „lūgt” izstrādāt alternatīvus risinājumus, kā izlietot Eiropas finansējumu piesārņojuma kvotu samazināšanai.
Lai gan partija Vienotība daudzus gadus ir piedalījusies bēdīgi slavenās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas atbalstā un izmantošanā, tagad tieši šīs partijas vadītājs piemin OIK sistēmu kā līdzinieku dzelzceļa elektrifikācijas projektam.
„Mums ir jāgūst pārliecība par to, ka mēs nenoelektrificēsim dzelzceļu, bet fiksētas izmaksas pēkšņi neuzgulsies uz valsts budžeta pleciem, kā tas ir ar OIK,” jau darba nedēļas nogalē, tāpat oficiāli it kā nekā nezinot par stividoru vēstuli, TV pavēstīja Vienotības vadītājs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kura imitētā cīņā ar OIK sistēmu pēdējā laikā ir bieži aprakstīta.
Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka šī informētība un straujā reakcija ir nevis nejauša, bet tieši saistīta ar ekonomisko grupējumu iesaistīšanos cīņā pret dzelzceļa elektrifikācijas projektu.
Stividoru vēstules parakstu sadaļa rāda, ka lielākoties to ir atbalstījuši uzņēmumi, kurus tieši vai netieši kontrolē Šveices advokāts Meroni un viņam uzticīgo personu „komanda”.
Kā pēdējos gados daudzkārt informējuši mediji, Meroni kā menedžeris ir izrādījies daudz sliktāks nekā savulaik Lemberga juridisko vajadzību apmierinātājs. Līdz ar to lielākajai daļai viņa pašlaik kontrolēto uzņēmumu ir strauji samazinājies apgrozījums un citi saimnieciskās darbības rādītāji.
Šajā situācijā dzelzceļa elektrifikācijas projekts, it īpaši gadījumā, ja Meroni uzņēmumi nesaņemtu netiešu līdzdalību tā būvniecības finansējuma sadalīšanā, vēl tālāk pasliktinātu to finansiālo stāvokli.
Līdz ar to Meroni „komanda” nolēmusi ne tikai publiski iestāties pret elektrifikācijas projektu, bet arī piesaistīt politisku atbalstu savai pozīcijai. Izvēle kritusi uz Vienotību, kura balansē uz robežas, lai neiekļūtu nākamajā Saeimā, un kurai pēc valsts finansējuma zaudēšanas ir īpaši nepieciešams finansējums priekšvēlēšanu kampaņai.
Uzreiz pēc pretrunīgi vērtētā un apšaubāmi menedžētā Rail Baltica iecerētā Latvijas dzelzceļa elektrifikācija ir Latvijas otrs lielākais iecerētais investīciju projekts, kurā valstij jāiegulda ceturtā daļa no 440 miljonus eiro lielajām plānotajām izmaksām. Pārējo summu no gaisa piesārņojuma samazināšanai paredzētajiem līdzekļiem segtu Eiropas Savienība, taču projektam nepieciešams Eiropas Komisijas saskaņojums.
Par to, ka Meroni uzņēmumiem nav iebildumu pret partiju un to pārstāvju slēptu finansēšanu, jau iepriekš ir liecinājuši Ilmāra Poikāna publiskotie dokumenti par veidiem, kā tikuši "baroti" partijas KPV LV pārstāvji.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
