„Vienotības” Reira sievu par padomnieci ar 2090 eiro algu „Vienotības” Rinkēvičs iecēlis paslepus, bez konkursa
PIETIEK07.09.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Partijas Vienotība pārstāvja, labklājības ministra Jāņa Reira sievu Gundu Reiri šīs pašas partijas pārstāvis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs par savu padomnieci ir iecēlis paslepus, bez konkursa rīkošanas un sabiedrības informēšanas, apliecina ministrija. Par padomnieka pienākumu veikšanu ministra sievai noteikta 2090 eiro mēnešalga.
Kā skaidro Ārlietu ministrija, „ministra padomnieki ir politiskas amatpersonas, kuras tiek ieceltas uz ministra pilnvaru laiku, un šo darbinieku izvēle ir tieša ministra kompetence, ko noteic Valsts pārvaldes iekārtas likuma 24. un 25. pants. Tādējādi konkurss uz šo amata vietu netiek rīkots”.
Saskaņā ar ministrijas skaidrojumu labklājības ministra sieva, kura esot „arī vairāku zinātnisku publikāciju autore, kas veltītas starptautiskās politikas tematiem latviešu un angļu valodā”, ārlietu ministram kopš šā gada 16. jūnija sniedz vērtīgus padomus „starptautisko attiecību, stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos”.
Līdz ar to no padomnieka posteņa šķīries iepriekšējais bijušais ministra padomnieks Viktors Makarovs, kurš gan ticis pie cita amata Ārlietu ministrijā un tagad ir tās „Komunikācijas grupas vadītājs”.
Tiesa, atšķirībā no Vienotības ministra sievas Makarovam ir nācies piedalīties konkursā uz jauno amatu. „Viņš tika atlasīts un pieņemts darbā Ārlietu ministrijas izsludinātajā publiskajā konkursā uz vakanto Komunikācijas grupas vadītāja/-as (ierēdņa) amata vietu uz nenoteiktu laiku. Konkurss tika izsludināts Latvijas Vēstnesī 2016. gada 4. novembrī,” skaidro Ārlietu ministrija.
Pietiek jau informēja, ka savu valsts amatu karjeru Reire (tolaik vēl Ignatāne) savulaik sāka, saistoties ar Tautas partiju: 1999. gadā viņa pildīja šīs partijas pārstāves, izglītības un zinātnes ministres Silvas Goldes sabiedrisko attiecību padomnieces funkcijas, pēc tam kļuva par šīs pašas partijas izglītības un zinātnes ministra Kārļa Greiškalna preses sekretāri.
Pēc Tautas partijas gala tagadējā ārlietu ministra padomniece pārorientējās, un viņas jaunā stratēģiskā izvēle bija partija Vienotība, - arī šīs partijas pārstāvjiem viņa sniedza sabiedrisko attiecību pakalpojumus, uz laiku kļūstot arī par Vienotības sabiedrisko attiecību vadītāju un Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas biroja vadītāju.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
