Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizvadītās nedēļas beigās notikušajās pašvaldību vēlēšanās partijas Vienotība vēlētāji no kandidātu saraksta ir čakli svītrojuši par partijas „jauno laiku šofera dēlu” saukāto Andri Ārgali, kurš bija spējis ar vidējo izglītību kļūt par sava partijas biedra Kārļa Šadurska vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas juriskonsultu.

Kā rāda vēlēšanu rezultāti Rīgā, partijai Vienotība pārkļūt 5% robežai ir ļāvis kopumā 15 653 vēlētāju atbalsts. Taču arī Vienotības vēlētāji ir skaidri norādījuši, kuri partijas kandidāti viņiem ir bijuši īpaši nepieņemami – izsvītroto pirmajā trijniekā līdz ar līdzšinējiem domniekiem Olafu Pulku un Baibu Brigmani ir arī Pietiek aprakstītais Andris Ārgalis, kurš saņēmis kopumā 1413 svītrojumus.

Ārgalis plašāku atpazīstamību ieguva pēc tam, kad atklājās - Vienotības pārstāvja vadītā ministrijā pērn juriskonsulta amatu bez konkursa ieguvis viņš – cilvēks ar vidējo izglītību, otrā kursa students, toties Vienotības Saeimas deputātes Solvitas Āboltiņas palīgs un Vienotības projektu koordinators.

„Es nezinu nevienu, kurš būtu nokļuvis virsotnē bez smaga darba. Tā ir recepte. Tā ne vienmēr uznesīs virsotnē, bet noteikti vismaz tuvu tam,” – šādu leģendārās britu politiķes Mārgaretas Tečeres citātu kā savu moto Ārgalis min partijas Vienotība interneta mājas lapā.

Taču publiski pieejamie dati un Vienotības pārstāvja – Kārļa Šadurska vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas izvairīgās atbildes radīja iespaidu, ka pie juriskonsulta vietas un attiecīgas peļņas iespējas cilvēkam ar vidējo izglītību šajā ministrijā ļāvis tikt nevis smags darbs, bet gan citi faktori.

Partijas Vienotība projektu koordinators un jaunatnes organizācijas valdes loceklis, palīgs Vienotības eiroparlamentārietes Ineses Vaideres birojā, Saeimas deputāta Viļņa Ķirša (Vienotība) palīgs – šādi ir būtiskākie ieraksti Ārgaļa nodarbju biogrāfijā. Savukārt pašlaik viņš, kā rāda Saeimas interneta lapa, ir Vienotības deputātes Āboltiņas palīgs, mēnesī saņemot 627 eiro (dati par šā gada martu).

Taču jau 2016. gada martā, būdams Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes otrā kursa students, Ārgalis ir ticis pieņemts darbā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) pietiekami atbildīgajā juriskonsulta darbā, kurā viņš saskaņā ar paša skaidrojumu „konsultē profesionālajā izglītībā”.

Vai studentam-juriskonsultam ir zināšanas profesionālajā izglītībā, lai varētu sniegt šādas konsultācijas? Ārgalis atzīst, ka neesot vis, taču tas netraucējot: „Es neesmu profesionālās izglītības eksperts. Es palīdzu noformēt Ministru kabineta noteikumus un dažādas citas lietas, kas attiecas uz profesionālo izglītību. IZM ir profesionālās izglītības eksperti. Darbs ir vērsts nevis uz saturu, bet juridisko noformējumu.”

Citu, daudz plašāku juriskonsulta pienākumu aprakstu gan sniedz pati Izglītības un zinātnes ministrija: „Izglītības departamenta juriskonsulta darba pienākumi saistīti ar ES direktīvu ieviešanu valsts tiesību aktos, dokumentu projektu izstrādi vispārējā, mazākumtautību izglītībā, iekļaujošās izglītības, sociālās korekcijas izglītības jomā; atzinumu sniegšanu, darbu starpinstitūciju sanāksmēs u.c.”

Vai ministrijas ieskatā šādas funkcijas tiešām spēj veikt cilvēks ar vidējo izglītību – otrā kursa students? Ministrija skaidro, ka oficiāli šī amata aprakstā noteiktā prasība izglītībai esot - pirmā līmeņa profesionālā augstākā juridiskā izglītība vai akadēmiskā augstākā juridiskā izglītība, vai otrā līmeņa profesionālās augstākās juridiskās izglītības studiju „pēdējo kursu students”.

Tikai pēc atkārtotas jautājuma uzdošanas IZM atzīst, ka nekāds konkurss uz juriskonsulta vietu gan nav ticis rīkots, jo „juriskonsulta amatam ir darbinieka amata statuss”. Savukārt ne uz jautājumu par konkrētām amatpersonām, kuras pieņēmušas lēmumu par otrā kursa studenta Ārgaļa pieņemšanu juriskonsulta darbā, ne uz jautājumu, kā vispār Ārgalis varējis uzzināt par vakanci, ja tā nemaz nav tikusi izsludināta, atbilde netiek sniegta.

Savukārt pats Ārgalis pēc vairākkārtējas iztaujāšanas „atceras”, ka konkursa tiešām neesot bijis, par vakanci viņš uzzinājis „sadzīviskā sarunā”, pēc kā arī pieteicies ministrijā darbā un ticis pieņemts. „Ministru tikai pēc tam satiku ministrijā un viņš priecājās, ka arī es strādāju ministrijā. Tam nebija nekāda sakara ar partiju,” apgalvo students-juriskonsults.

„Nu, vismaz ne algotās attiecībās,” – tik strikti bijušais Ārgaļa darba devējs, nesenais Vienotības Rīgas mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis atbildēja uz jautājumu, vai viņš kā mērs uzskatītu par iespējamu izmantot savā darbībā juridiskus padomus no personas, kam nav augstākās juridiskās izglītības.

Taču, uzzinājis, ka runa ir par Ārgali, Ķirsis lakoniski paziņoja, ka neesot veicis „pilnīgi nekādas” darbības, lai viņa bijušais palīgs un tagadējais vēlēšanu saraksta kolēģis tiktu pie šī amata.

Pašlaik Izglītības un zinātnes ministrijai saistībā ar „jauno laiku šofera dēla” gadījumu ir nosūtīts šāds informācijas pieprasījums:

„Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos saņemt no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja šādu informāciju:

1) Izglītības un zinātnes ministrijas 2005. gada 3. februāra rīkojumu Nr. 78, ar kuru apstiprināts juriskonsulta standarts (PS 0296);

2) skaidrojumu, vai šis standarts ir ievērots, pieņemot juriskonsulta darbā Andri Ārgali;

3) visus Izglītības un zinātnes ministrijas juriskonsultu amata aprakstus un informāciju par katras no tām personām izglītību, kas pašlaik pilda šos amatus (vēlos saņemt vizēto eksemplāru kopijas);

4) dokumentus, ko, veicot darba pienākumus, ir parakstījis vai vizējis konkrētais ministrijas darbinieks Andris Ārgalis;

5) informāciju par to, kas ir tā persona, kas noteikusi pašreizējo Izglītības un zinātnes ministrijas struktūru un kurš tieši ir atbildīgs par to, ka profesionālās izglītības jautājumos sniedz konsultācijas persona, kas neatbilst prasībām, ko izstrādājusi un noteikusi kā vērā ņemamu standartu pati ministrija.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā un kāpēc "Lattelecom" zaudē klientus

Foto"Nekur jūs neliksieties!" un "Nevis jūs esat vajadzīgi mums, bet mēs - jums!" - pēc šādiem pamatuzstādījumiem joprojām strādā daļēji Latvijas valstij piederošā SIA Lattelecom. Nosūtu jums savu saraksti, kas uzskatāmi parāda iemeslus, kuru dēļ Lattelecom - tas pats, kura vadītājs Juris Gulbis (attēlā) saņem astronomisku algu par savām "titāniskajām pūlēm", - ar katru gadu zaudē aizvien lielāku klientu skaitu, tos pārņemot privātuzņēmumiem, kuri katru klientu uzskata par savu lielāko vērtību.
Lasīt visu...

21

Valstsbaznīcas mirāža

FotoLai cik garšīgi ne man vienam būtu noskatīties, kā mūžam tik pašpārliecinātie "nacionālkonservatīvie" oļiņieši paši bāž savu galvu ilūziju cilpā un paši braši lec no ķeblīša, bailes par mieru sabiedrībā un par valsts pamatiem tomēr ir daudz stiprākas.
Lasīt visu...

12

Visu notiekošo var nosaukt - cinisms neaprakstāms

FotoPēdējās divās nedēļās vēroju notiekošo mūsu valstī. Un ir pienācis brīdis, kad sirds pilna. Lai gan varētu rakstīt ar konkrētiem vārdiem un konkrētām situācijām, mēģināšu pavisam īsi, kodolīgi ar neitrālu skatījumu.
Lasīt visu...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

21

Ticība varai

Foto1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmēja arī Baltijas valstis. 14. jūnijā ASV prezidents parakstīja Baltijas brīvības dienas proklamāciju, kurā nosodīja Padomju Savienības nelegālo un varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Tas nozīmēja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievērot cilvēktiesības, bet otra – atzīt Eiropas robežu neaizskaramību.
Lasīt visu...

21

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

FotoAtkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā lietotiem jēdzieniem. Daudzu indivīdu veselības stāvoklis ir ļoti kritisks.
Lasīt visu...

6

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

Foto14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam komunistiskā genocīda upurus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

Viļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi...

Foto

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

Sabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas...

Foto

Kāpēc es nekandidēšu 13. Saeimas vēlēšanās

No kura saraksta es startēšu Saeimas vēlēšanās? Pēdējā pusgada laikā to aizvien intensīvāk man jautā žurnālisti. Mana atbilde ir –...

Foto

KPV LV metamorfoze no Kaimiņa par Gobzemu

Kopš Alda Gobzema kļūšanas par KPV LV premjera amata kandidātu partija ir ar jaunu sparu metusies priekšvēlēšanu cīņā un...

Foto

Pret malkas ciršanu kapos Dievs un Daba neiebilst?

It kā nopietni cilvēki reizēm kļūst pārsteidzoši romantiski. Varbūt pat sīrupaini. "Atzīšos, būšana dabā ir manas dzīves nepieciešamība....

Foto

Izglītības reforma jāpilnveido

Ažiotāža ap Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto izglītības reformu ir pārspīlēta. Mēģinājumi notiekošo uzdot par labo un ļauno spēku cīņu ir kaitīgi reformas...

Foto

Kāds Pabriks pārlaidās no ligzdas uz ligzdu

Katru reizi, kad no ekrāna kāds/kāda LTV Panorāmā traģiski aizžņaugtā balsī vēsta “saskaņā ar tādu-un-tādu aptauju Saeimā iekļūtu/neiekļūtu tie-un-tie”, atcerieties: tās...

Foto

Par kontrolējošo iestāžu rīcību ēnu ekonomikas apkarošanā būvniecības nozarē

Latvijas Republikas Saeimā tiek virzīts likumprojekts “Grozījums Darba likumā”, kas paredz papildināt Darba likuma 68.pantu ar trešo...

Foto

Atbildības difūzija un sociālais slinkums

Sabiedrības garīgi attīstītajā daļā aktuāls ir jautājums „Kāpēc tauta tik ilgi samierinās ar cilvēciski pazemojošo dzīvi un tautas acīmredzamo bojāeju?”. Škiet,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas sabiedriskajam medijam

Šonedēļ kāda politiķa ceturtās partijas nomaiņas pasākumā Latvijas Televīzija translēja iepriekš saskaņotu tiešraidi no kādas partijas biroja. Šajā sakarā man kā...

Foto

Kas ir Kremļa guļošais aģents Slava Dombrovskis?

Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas politisko cirku pāršalca kāda negaidīta ziņa. Par prokremliskās partijas „Saskaņa” iespējamo premjera kandidātu tika izvirzīts liberāļu cienītais...

Foto

Kā padarīt politiķa arodu grūtāku un atbildīgāku?

Pēc tikai četriem mēnešiem notiks Saeimas vēlēšanas - notikums, kuru gaida ikviens. Pilsoniski aktīvā sabiedrības daļa - cerībā kaut...

Foto

Mēs dzīvojam „Mēness aptieku” monopola zvaigznājā. Kas to pieļāva?

Es zinu, ka tad, kad gaišā dienas laikā nošauj cilvēku un valsts mokās ar naudas trūkumu daudzās...

Foto

Mēs ne par ko neatbildam, vainīgs noteikti ir kāds cits

Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 1001 „Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un...

Foto

„Vienotību” pametu tāpēc, ka mana, pieredzējuša politiķa misija ir palīdzēt jauniem cilvēkiem politikā

“Nu jau pāris gadus visos iespējamos formātos un forumos esmu runājis par plašu...

Foto

Vai Putina solītās „ausis” beidzot iegūs varu Latvijā?

Vladimirs Putins 2005.gadā publiski solīja, ka Latvija Abreni nekad neatgūs. Vienīgais, ko Latvija dabūšot, būs miruša ēzeļa ausis....

Foto

Labklājības ministrija nepilda solījumus un neatbalsta audžuģimenes

Aizvadītajā nedēļā Saeimā izskatīja PPA ''Latvijas Reģionu Apvienība'' (LRA) pieprasījumu labklājības ministram Jānim Reiram nekavējoties sniegt skaidrojumu par to,...

Foto

Kaitniecība, nolaidība Rīgas ielu būvē?

Man liekas, ka Rīgā darbojas kaut kāda sazvērestība. Paskatieties, kas notika ar tramvaja sliežu remontu VEF-Jugla. Aizliegti, izmainīti visi - kā...

Foto

Akadēmiskais kapitālisms un izglītības sadisms

Jautājums: vai tādā humānā sfērā kā izglītība ir iespējams sadisms – nenormāla tieksme uz cietsirdību un tīksmināšanās par citu ciešanām? Atbilde:...

Foto

Par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā

Kā vecāki vēlamies izteikt atbalstu Valsts izglītības satura centra īstenotā ESF projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” jeb Skola2030...

Foto

Ierobežos iespējas uzzināt par valsts pārvaldes amatu konkursiem

Gatavojot grozījumus Valsts civildienesta likumā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešajam lasījumam iekļāva un atbalstīja priekšlikumu vairs...