Vilnītis apstrīd Dombrovska rezolūciju, premjers tikmēr izdevis jaunu
B. Rulle23.11.2010.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
Pretrunīgi vērtētais KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis vērsies ar iesniegumu pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, apstrīdot premjera rezolūciju par starpinstitūciju komisijas darba atjaunošanu un uzdevumu iesniegt priekšlikumus par jaunu KNAB struktūras modeli. Tikmēr premjers izdevis jaunu, precizētu rezolūciju, līdz ar kuru Vilnīša prokuratūrā apstrīdētā rezolūcija spēku jau zaudējusi.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Vilnītis vērsies ar iesniegumu pie ģenerālprokurora Kalnmeiera, lūdzot izvērtēt premjera Valda Dombrovska 13.novembrī attiecībā uz KNAB izdotās rezolūcijas tiesiskumu.
Prokuratūras preses centrā otrdien vakarā Pietiek apstiprināja, ka Vilnīša iesniegumus ir saņemts un tiks nodots adresētam - ģenerālprokuroram Kalnmeieram.
Tiesa, Vilnīša iesniegums par 13.janvāra premjera rezolūcijas tiesiskuma apstrīdēšanu varētu būt novēlots, jo Dombrovskis pa šo laiku saistībā ar KNAB jau izdevis jaunu, precizētu rezolūciju. Līdz ar to iepriekšējā rezolūcija, kuru apstrīd Vilnītis jau vairs nav spēkā.
To, ka premjers ir parakstījis jaunu rezolūciju par KNAB, Pietiek apstiprināja Dombrovska preses pārstāvē Līga Krapāne. Pēc viņas teiktā, jaunajā rezolūcijā precizēts starpinstitūciju komisijas sastāvs un nedaudz precizēts arī rezolūcijas saturs, nosakot, ka atzinumu komisija sniedz premjeram, nevis Valsts prezidenta vadītajai Nacionālās drošības padomei (NDP). Līdz ar to no komisijas sastāvā izslēgts Valsts prezidenta pārstāvis, nacionālās drošības padomnieks Raimonds Rožkalns.
Ar 13.novembra rezolūciju premjers pagarināja KNAB reformas izvērtēšanas starpinstitūciju komisijas darbu, uzdodot tai analizēt Vilnīša rīcības atbilstību labas pārvaldes principiem, kā arī tās tiesiskos aspektus. Rezolūcijā bija noteikts, ka Vilnīša rīcības novērtējums un priekšlikumi par biroja struktūras jauno modeli komisijai jāsagatavo un jāiesniedz premjeram līdz nākamā gada 10.janvārim. Savukārt Vilnītim premjers uzdeva līdz 6.decembrim sagatavot un iesniegt priekšlikumus par KNAB struktūras jauno modeli, nosakot, ka pirms tam tie jāizskata KNAB padomē un jāsaskaņo ar starpinstitūciju komisiju.
Tāpat Dombrovskis uzdeva komisijai izvērtēt biroja priekšnieka atsevišķu lēmumu un faktiskās rīcības tiesiskumu un atbilstību valsts interesēm un demokrātiskās pārvaldes principiem. Ar 13.novembra premjera rezolūciju tika mainīts arī komisijas sastāvs, Saeimas deputāta mandātus zaudējušo Jura Dalbiņa (TP) un Dzintara Jaundžeikara (LPP/LC) vietā ieceļot jaunajā parlamentā ievēlētos Gundaru Daudzi (ZZS) un Aināru Latkovski (Vienotība).
Situāciju KNAB sarežģījusies kopš pavasara, lielākā daļa biroja darbinieku, to vidū KNAB priekšnieka vietnieki Juta Strīķe un Alvis Vilks neatbalsta Vilnīša iecerētās KNAB reformas, uzskatot, ka to mērķis ir vājināt KNAB lomu korupcijas apkarošanā.
Konflikts vēršas plašumā, Strīķe un Vilks otrdien solīja premjeram un ģenerālprokuroram iesniegt informāciju par aptuveni 70 prettiesiskām Vilnīša darbībām.
Tiesa, lai arī konflikts KNAB vadībā ir tik saasināts, premjers pagaidām nav saņēmies radikāliem risinājumiem, piemēram, lēmumam rosināt Vilnīša atstādināšanu. Tas skaidrots ar to, ka nav politiskas vienošanās, kas nodrošinātu parlamentā balsu vairākumu Vilnīša atstādināšanai.
Kuluāros arī izskan, ka valdība līdz 2011.gada budžeta pieņemšanai nav gatava radikāli risināt samilzušo konfliktu KNAB un tā vadībā.
Vilnītis prokuratūrā vērsās jau jūnijā, kad apstrīdēja premjera rezolūciju, ar kuru Dombrovskis viņam uzdeva atcelt iecerēto KNAB reorganizāciju un grozījumus biroja reglamentā. Toreiz prokuratūra atzina, ka Vilnītis rīkojies savas kompetences ietvaros. Augustā pēc NDP ierosinājuma tika izveidota speciālā starpinstitūciju komisija, kura vadīja virsprokurors Arvīds Kalniņš un kurā darbojās arī SAB un Drošības policijas priekšnieki.
Pietiek rakstīja, ka komisija savu atzinumu par Vilnīša iecerētajām KNAB reformām sniedza oktobra beigās, un tajā bija secināts, ka Vilnītis, plānojot biroja reformu, lai uzlabotu darbu reģionos, rīkojies likumīgi. Vilnītis bija piedāvājis tādu biroja reorganizācijas shēmu, pret kuru kategoriski iebilda vairums KNAB darbinieku.
Seko mums 
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
