Viltus “Tiesnešu mācību centra” lieta: parādījušies nenomaksāti nodokļi
Imants Liepiņš12.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašpasludinātais privātais “Tiesnešu mācību centrs”, kurš 25 gadus klusībā organizējis nelicencētus un neakreditētus “kursus”, pēc šo faktu publicēšanas sācis pēkšņi uzkrāt nodokļu parādus.
No VID un Lursoft datiem redzams, ka “Tiesnešu mācību centram” sākuši strauji vieidoties iepriekš nekad neredzēti nodokļu parādi: aizvadītajā mēnesī tie veidojuši jau 18 453 eiro, turklāt parādi sākuši uzkrāties nevis koronavīrusa ierobežojumu laikā, bet gan kopš brīža, kad ziņas par šīs nelicencētās un neakreditētās privātfirmas darbībām beidzot tikušas publiskotas. Kā rāda izziņa par nodokļu parāda esamību, nav tikusi plānota nodokļu maksājumu labprātīga izpilde.
Pietiek jau ziņoja — pēc tam, kad tika publicēts fakts par nelicencēto un akreditāciju nesaņēmušo kursu darbību klusā, uzmanību ilgstoši nepiesaistošā veidā, Tieslietu ministrija nekavējoties fiksēja atklājušos problēmu un paziņoja: tiesnešu un prokuroru profesionālajai tālākizglītībai tikšot veidota pilnīgi jauna “Tieslietu akadēmija”. Tā tikšot izveidota sistemātiskā darbā vairāku gadu gaitā, līdz sāks faktisko darbu — gads tiek paredzēts normatīvās bāzes izstrādei, uz kuras pamata tiks izveidots vienotais kvalifikācijas pilnveides mācību centrs, kā arī mācību centra institucionālā modeļa un struktūras definēšana un darbinieku kompetenču noteikšana.
Pēc tam tikšot izstrādātas jaunas un attīstītas esošās mācību programmas tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem un prokuroru palīgiem, kā arī izmeklētājiem starpdisciplināros jautājumos. Tālāk nākamo divu gadu laikā paredzēta infrastruktūras atjaunošana un uzlabošana vienotā kvalifikācijas pilnveides mācību centra vajadzībām, kā arī tā darbības sākšana. Pretstatā “Tiesnešu mācību centram” visas darbības tiks veiktas stingrā Tieslietu padomes uzraudzībā, sadarbojoties Tieslietu ministrijai un Augstākajai tiesai, savukārt mācību praktisko iekārtošanu plānots uzdot Tiesu namu aģentūrai, kas ir valsts aģentūra, nevis privātfirma.
Tā kā nelicencētais un neakreditētais “Tiesnešu mācību centrs” turpināja darboties visu koronavīrusa ierobežojumu laiku, sākot uzkrāt nodokļu parādus tikai pēdējos mēnešos, tad jāizdara slēdziens — tieši Pietiek publikācijas, nevis kādas citas problēmas ir tās, kas likušas valstij beidzot atņemt finansējumu nelicencētajiem un neakreditētajiem kursiem.
Kā jau ziņots, divarpus gadu desmitu garumā Latvijā darbojušies privātas SIA dibināti “tiesnešu kursi”, kas patiesībā nav ne licencēti, ne akreditēti, ne saistīti ar zinātnisko darbību un kuros advokāti neformālos apstākļos satiekas ar prokuroriem un tiesnešiem, lai vēl pirms došanās tiesu zālēs privātā kārtā iepazītos cits ar citu un nodibinātu neformālas attiecības.
Kopš 1995. gada Latvijā darbojas komercfirma “Tiesnešu mācību centrs”, kas 2005. g. pārreģistrēta kā privāts nodibinājums ar reģistrācijas numuru 50003253361 un juridisko adresi Mārstaļu ielā 19. Pēc dokumentiem tā esot privātā vidusskola: kā darbības veids norādīta “vidējā tehniskā un profesionālā izglītība”.
No Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtās informācijas noskaidrots, ka šī privātstruktūra nekad savas pastāvēšanas 25 gadu laikā nav akreditējusi nevienu pašu mācību programmu nevienā specialitātē un nekādā līmenī vai apjomā.
No Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) redzams, ka “Tiesnešu mācību centrs” vienu reizi pirms desmit gadiem mēģinājis saņemt akreditāciju vienai izglītības programmai, taču nav spējis iziet akreditācijas procesu ne šajā, ne citās reizēs (ja tādas vispār ir bijušas).
No Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta saņemtas ziņas, ka “Tiesnešu mācību centrs” nekad nav izņēmis arī pašvaldības licenci, kādu ikviena pašvaldība izdod tās administratīvajā teritorijā notiekošajiem pieaugušo tālākizglītības kursiem.
No Zinātnisko institūciju reģistra datiem redzams, ka “Tiesnešu mācību centrs” nekad tajā nav bijis iekļauts.
Līdz ar to visi un jebkādi izglītības pakalpojumi, kas tikuši sniegti un saņemti “Tiesnešu mācību centrā”, ir bijuši (un arī šobrīd ir) nelicencēti un neakreditēti. “Tiesnešu mācību centram” nav tiesības izdot nekādus diplomus, jo īpaši tādus, kuros izmantota valsts simbolika.
Publiski nekad nav bijis pieejams neviens nelicencēto, neakreditēto lekciju saraksts, to “pasniedzēji” vai apmeklētāji. Tomēr, aplūkojot valsts amatpersonu deklarācijas, ik pa brīdim var uzdurties informācijai, ka daudzas amatpersonas saņēmušas maksājumus par nelicencēto un neakreditēto kursu nolasīšanu — attiecīgās amatpersonas ir spiestas saņemto naudu (amplitūdā no dažiem desmitiem līdz dažiem tūkstošiem eiro) uzrādīt savās deklarācijās.
Turpinājums sekos.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
