Pietiek :: Viņi ziņoja (stučīja) par noskaņojumu, jo nebija vairs tie laiki…
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Okupācijas varai brūkot, pie varas nonāk lielāki rojālisti nekā karalis”. (M. Gandijs.) Šo citātu 1988. g. kāds autors bija iesniedzis Padomju Jaunatnesredakcijā. Ieraudzījis sagatavoto avīzes maketu, redaktors A. Cīrulis iedrāzās pie vietnieces Dz. Krievānes un palūdza viņai parakstīt numuru. Viņam esot steidzamas darīšanas Cekā (LPSR CK). Tolaik impērijā bija pasludināta atklātība. Iesniegto rakstu vairs nedrīkstēja noraidīt, bet bailes no sistēmas dedzīgiem vietvalžiem bija iespiedušās smadzeņu un nervu šūnās, ko varēja spilgti novērot komunista tās dienas panikā.

Ir precīzi zināms laiks, kad brīvajai pasaulei radās apņēmība darīt galu ļaunuma impērijai. Attīstītās valstis noslēdza savstarpējo stratēģiskās aizsardzības iniciatīvas līgumu (SAI). Galvenie sasniedzamie mērķi bija ātrdarbīgas skaitļošanas tehnikas attīstīšana un lieljaudas lāzeru radīšana. SAI paredzēja iznīcināt no kosmosa PSRS raķetes pirmajās minūtēs pēc to palaišanas, kas nozīmētu, ka tās eksplodētu virs PSRS teritorijas.

M. Gorbačovs reaģēja nekavējoši un sasauca fiziķu, militāristu un visādu magu pulciņu ar vienu izskatāmo jautājumu, proti, vai SAI darbosies. Visi kā viens mierināja Gorbiju, ka tas ir blefs. Tomēr fiziķi bažījās par izteikto viedokli un sāka padziļinātu izpēti. Laboratorijā, kurā es tai laikā strādāju, nodarbojās ar integrālo optiku, tai skaitā ar lāzeru izpēti. Mūsu uzdevums bija izskaidrot procesus atmosfērā saistībā ar lieljaudas lāzerstariem. Saņemot vispusīgos pētījumus dažādās jomās, tā pati Gorbija sasauktā grupa pēc mēneša uzprasījās uz neatliekamu tikšanos un pavēstīja, ka pēc īpašas izpētes ir noskaidrojies, ka SAI tomēr ir darboties spējīga iniciatīva.

Panikā par drīzu globālo militāro mazspēju sacensībā ar rietumiem M. Gorbačovs, A. Jakovļevs un E. Ševardnadze trijatā nolēma pasludināt “glasnostj” un „perestrojkas” kursu. Negāja jau gludi jaunajam kursam. Militāristu vidū bija tādi gudrinieki, kuri teicās esam atraduši zāles SAI neitralizēšanai. Palaidīšot tūkstošiem tukšas raķetes, kuras tad lai triecot zemē veseli. To vidū gan jau kāds procents īsto kodolraķešu sasniegšot mērķi. Ap šiem gudriniekiem nu pulcējās “pārbūves” pretinieki.

Pārbūves galvenais uzdevums bija sameklēt jaunos impērijas vietvalžus tās nomalēs saskaņā ar Gandija universālo formulējumu. Iespējams, ka Gorbija ausīs visu laiku skanēja R. Reigana pirmā frāze, kuru viņš meta sejā satiekoties Maskavā. “Tu esi ļaunuma iemiesojums, bet es ar tevi runāšu.” Tad nu pārkārtotājiem bija jārada dažādas organizācijas, kuras atbalstītu PSKP iecerētās pārvērtības. Galvenais uzdevums šo organizāciju radīšanā bija atrast piemērotus īpatņus to vadīšanai. Čekas rūpe tobrīd bija sameklēt tādus stukačus, kas ziņotu par dažādu jomu darbīgu censoņu noskaņojumu.

No interneta:

…Tieši radošās inteliģences pārstāvju vervēšanā “čeka” darbojās īpaši aktīvi. Ekspolitiķis un bijušais VDK darbinieks Juris Bojārs pat savulaik izteicies, – ja atvērs ”čekas maisus”, tad latviešiem būs jāmaina savas svētbildes… (https://skaties.lv/zinas/latvija/kangeris-cekas-maisos-varetu-but-583-radosas-inteligences-parstavju/).

…Dzejnieks stāsta, ka “čeka” vervēja tos, kuru vājības varēja izmantot. Būdams ziņotājs, Rokpelnis neesot cilvēkus nodevis vai veicis provokācijas. Viņš savam vervētājam ziņojis par inteliģences noskaņojumu... (https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/rokpelnis-par-sadarbibu-ar-ceku-es-sevi-atmaskoju-tapec-ka-mani-ed-sirdsapzina/).

Nav vairs tie laiki, klāstīja Līkcepure Kangaram. Pēc ceturtdaļgadsimta stukači aizbildinās ar it kā nekaitīgām darbībām, jo nav ziņojuši par cilvēkiem un nav nodevuši viņus. Pārsteidz tādas loģikas bezjēdzīgums, jo noskaņojums nevar pastāvēt ārpus indivīda. Nebija vairs tie laiki, kad bija jāskaita un jāstučī klientu skaits kaimiņienei prostitūtai nedēļā un jāsaņem atlīdzība - 30 rubļi, parakstoties čekas izdevumu grāmatā.

Stukačiem bija jāpalīdz PSKP pakļautajai čekai atrast tādus vietvalžus, kuri varētu iekarot tautas simpātijas un ieņemt vadāmu vietvalžu vietiņas organizācijās, parlamentos un valdībās. Gala mērķis krievu imperiālistiem bija jauna PSRS Līguma noslēgšana. Brīvprātīga iestāšanās likvidētu Rietumu neatzīto vardarbīgo valstu okupāciju. Tātad „perestroikas” ziņotāji palīdzēja atrast noderīgos jaunkangarus, kuri palīdzētu galīgi pārkausēt latvjus krievu masā.

Kāpēc nenoslēdza Savienības Līgumu? Tāpēc, ka sākotnēji mēs (neatkarīgās organizācijas, kuras reģistrēja LR pilsoņus un organizēja vispārējas Pilsoņu Kongresa (PK) vēlēšanas) zinājām, ka Latvijas Tautas Fronte (LTF) visus savus virzāmos cilvēkus saskaņoja ar Ceku.

Daudzi atceras to paniku, kas sacēlās 2. LTF kongresā, kur bija paredzēts ievēlēt pusi Domnieku. Pārējos bija paredzēts iecelt vēlāk, virzot no čekas izraudzīto vidus. Pastāvējām uz to, ka kongresā jāievēl divas trešdaļas domnieku. Mūs toreiz un arī tagad dēvē par šķeltniekiem. Un pareizi vieni ir, jo tāds bija nolūks. Veidot LTF ar minimālu čekas izraudzīto pārstāvju skaitu LTF Domē.

Tajā gadā pilnā sparā reģistrējām LR pilsoņus ar mērķi ievēlēt LR pārstāvniecību PK. Tā paša gada 18. novembrī pusmiljona mītiņā Daugavmalā I. Bišers nolasīja I. Godmaņa sacerēto tekstu par likumīgu Latvijas iestāšanās plānu PSRS! Par atbalstu nolasītajam murgam iekliedzās vien daži desmiti bļāvēji, kuri atradās vienviet. Pārējiem pusmiljonam klātesošo kabatās bija pilsoņu reģistrācijas apliecības.

Sīkāk par to varat noskatīties (Pilsoņu kongresa 25 g. jubilejas diskusija. (https://www.youtube.com/watch?v=y7gORiBpgys&t=1346s), sākot no 4 min, 50 sek).

Tagad Wikipedijā tas rūpīgi tiek slēpts, kur mītiņš tiek dēvēts: „Latvijas Republikas proklamēšanas dienā Daugavmalā notika manifestācija "Par neatkarīgu Latvijā", kurā piedalījās vairāk nekā pusmiljons cilvēku.” (https://lv.wikipedia.org/wiki/1989._gads_Latvij%C4%81#Novembris)

Savienības Līgumu nenoslēdza, bet atlasītie noderīgie nelieši turpina darboties pārvaldē, izglītībā un partijās. Lai izdzīvotu, “nozagtās valsts” iedzīvotāji bēg no savas zemes. Un tauta vairs neaug, kā nākas.

Ar neapbruņotu aci redzamas genocīda pazīmes. Genocīdu veido trīs elementi: 1) vismaz vienas Genocīda konvencijas 2.pantā uzskaitītās noziedzīgās darbības izdarīšana, 2) noziedzīgās darbības vēršana pret kādu nacionālu, etnisku, rases vai reliģisku grupu un 3) nodoms pilnīgi vai daļēji iznīcināt grupu kā tādu. Lai atzītu, ka ir izdarīts genocīds, nepieciešams pierādīt visu trīs elementu esamību.

Lai gan Genocīda konvencija primāri nosaka indivīdu kriminālatbildību par genocīda izdarīšanu, starptautiskās tiesības attīstās tādā virzienā, lai tiktu atzīta valsts tieša atbildība par genocīdu. Tādējādi tiktu novērsts paradokss, ka genocīda sodīšanu sagaida no tā izdarītāja – valsts varas institūcijām.

Kad latvjiem pienāks tie laiki, kad padzīsim no valsts varas Kremļa marionetes, kuru atlasīšanā piedalījās vismaz 583 “radošās inteliģences” pārstāvji, to vidū nožēlojamais J. Rokpelnis? 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Vai es varēšu?

FotoVēlēšanu kampaņu triki vairās no vārdiem “Vai es varēšu?”. Jo zina, ka iebalsosies arī tie, kas par spēju un lietpratības sentimentiem galvu nelauza un iespējas virza pa priekšu spējām. 
Lasīt visu...

21

"Progresīvo” programma: solidaritāte, vienlīdzība un sociālā drošība, bet par aizsardzību ne vārda

Foto"Progresīvo vērtības": Brīvība - Solidaritāte - Vienlīdzība - Daba – Vide. "Progresīvie" sakņojas sociāli atbildīgas demokrātijas tradīcijā.
Lasīt visu...

21

Bailes no patiesības un patiesības korumpētība

FotoMūsdienu Latvijā viena no psiholoģiski traumatiskākajām un sociāli amorālākajām izpausmēm ir bailes no patiesības par dzīves realitāti. Sastopama patiesības konsekventa noklusēšana.
Lasīt visu...

12

Latvijas politikas asenizators brūķē muti par visiem un visu - bet vai uz šiem jautājumiem sniegs skaidru atbildi?

FotoVakar atgriezos no Gruzijas, kur kopā ar Gruzijas, Polijas, Lietuvas un Ukrainas kolēģiem pieminējām Krievijas agresijas pret Gruziju 10.gadadienu. Lai ko mēs ikdienā teiktu un domātu par sevi, mums jāsaka paldies tiem politiķiem, diplomātiem un ierēdņiem, kas pēc neatkarības atgūšanas izdarīja visu, lai mēs kļūtu par NATO un ES dalībvalsti. Mums ir jāsaka arī paldies Gruzijai un Ukrainai, kuras šobrīd cīnās par visas Eiropas un arī Latvijas drošību.
Lasīt visu...