Iesaki rakstu: 
Augsti godātais Prezidenta kungs! Vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, jo neredzu citu veidu, kā aizstāvēt savu godu un atjaunot savu labo reputāciju.
Protams, Jūs nevarat iejaukties tiesībsargājošo institūciju darbā un ietekmēt tiesas lēmumus. To es nemaz nelūdzu. Es Jūs lūdzu izrādīt uzmanību manam liktenim tikai tādā mērā, cik daudz tas skar Latvijas valsts intereses.
Strādājot augstos valsts amatos – par Muitas kriminālpārvaldes vadītāju un Valsts ieņēmumu dienesta direktora vietnieku, es mēģināju panākt, lai Latvijas muitas un Finanšu policijas darbā tiktu ieviestas modernas metodes kontrabandas apkarošanai un noziedzīgā ceļā iegūto līdzekļu legalizācijai, piemēram, analītiskās izlūkošanas metode (Intelligence Method).
Taču tas neatbilda dažu politiķu, kuri vēlāk izveidoja partiju “Vienotība”, plāniem. No kontrabandas iegūtā “melnā“ nauda viņiem bija avots, no kura papildināt partijas kasi, un līdz ar to varas saglabāšanas pamats.
Lai atstādinātu mani no amata, tika safabricētas vairākas krimināllietas. Šo netīro darbu paveica KNAB darbinieki – starp viņiem varu pieminēt toreizējo KNAB vadītāja vietnieci Jutu Strīķi un Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāju Juri Jurašu.
Pašlaik abi viņi ir ienākuši “lielajā politikā” no Jaunās konservatīvās partijas. Zinot viņu noziedzīgās darba metodes, es saskatu tajā draudus Latvijas valsts interesēm.
Iespējams, vēl viens iemesls, kāpēc KNAB mani vajā, ir tas, ka esmu atklājis šīs iestādes paveikto lielas naudas summas piesavināšanos.
Patlaban esmu Austrijā, jo šī valsts ir sniegusi man patvērumu. Es gribētu atgriezties Latvijā – savā Dzimtenē. Mani nebiedē tiesa un tās spriedums. Esmu pārliecināts, ka nepatiesā apsūdzība pret mani izjuks kā kāršu namiņš.
Taču tikt noslepkavotam uz ielas vai cietumā, pakļaut nāves briesmām savu tuvinieku dzīvības es neesmu gatavs. Neesmu gļēvs, bet kamikadze arī neesmu. Esmu virsnieks.
Es nebūt nepārspīlēju. 2007. gada 21. maijā mani mēģināja noslepkavot, uzspridzinot manu automašīnu. Brīnumainā kārtā es izdzīvoju. Tomēr gūtās traumas ļauj sevi manīt joprojām. Šī gada jūlijā Austrijā man kārtējo reizi operēja kāju.
Par atentātu tika notiesāti divi Lietuvas pilsoņi un pasūtītājs no Latvijas. Godīgi runājot, toreiz arī es domāju, ka tika notiesāti īstie vainīgie un tiesas spriedums ir taisnīgs.
Tomēr vēlāk, ieguvis jaunu informāciju un izanalizējis savstarpēji saistītus faktus, es secināju, ka slepkavības mēģinājumu izdarījuši citi cilvēki. Izmeklēšana apzināti tika virzīta nepareizā ceļā. Atentāta pasūtītāji joprojām saglabā ietekmi un varu Latvijā.
Nosaukšu dažus uzvārdus: odiozie cīnītāji par taisnīgumu J.Jurašs, A.Sparāns, eksaltētā J.Strīķe, bijušā prezidenta un Saeimas apsardzes darbinieks E.Gulbis.
Es ticu, ka agri vai vēlu pie varas Latvijā nāks veselīgi spēki, kas iztīrīs no politikas un specdienestiem tos, ka mēdz saukt melnu par baltu, tos, kas, piesegdamies ar cīņu pret korupciju, nesmādējot nekādas metodes, cīnās par naudu un amatiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
