Zaharjins ar Segalu pārliecina FKTK, ka kopējo līgumu par "Liepājas metalurga" akcijām parakstījuši gluži nejauši
PIETIEK23.03.2014.
Komentāri (11)
Iesaki rakstu: 
Ja divas personas kopīgi paraksta līgumu par savu akciju pārdošanu, bet pēc tam ir gatavas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) paziņot, ka lēmumu par savu akciju pārdošanu savstarpēji nav saskaņojušas un vienu un to pašu līgumu parakstījušas pilnīgi nejauši, komisijai ar šādiem paskaidrojumiem būs pietiekami, - tas izriet no FKTK slēdziena saistībā ar uzņēmuma Liepājas metalurgs bijušo saimnieku Sergeja Zaharjina un Iļjas Segala līgumu par savu akciju pārdošanu.
Pagājušā gada oktobra sākumā Zaharjina un Segala tobrīd vēl kontrolētais Liepājas metalurgs nāca klajā ar kārtējo skaļo paziņojumu – 26.septembrī starp Zaharjinu un Segalu, kā arī Kiprā reģistrēto Krievijas izcelsmes kompāniju Dalinvest Management Company Limited parakstīts abu akcionāru akciju pirkšanas pārdošanas līgums, par ko tika paziņots publiski masu informācijas līdzekļos.
Savukārt Krievijas kompānija Daļpolimetall, kas pārstāv investoru, sadarbībā ar kreditoru klubu esot saskaņojusi izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesa plānā, balstoties uz biznesa plānu.
Nekādas citas detaļas it kā noslēgto līgumu ar iespējamo investoru uzņēmuma saimnieki neatklāja, taču paziņojumā medijiem tika pavēstīts – līgums esot noslēgts par visu Zaharjinam un Segalam piederošo akciju jeb 70% uzņēmuma akciju pārdošanu.
Uz šī pamata FKTK bija vērsies trešā uzņēmuma akcionāra Kirova Lipmana pārstāvis Mārtiņš Krieķis, lūdzot veikt pārbaudi par obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu Liepājas metalurga akcionāriem, kas izriet no izziņotā līguma.
Tas nozīmēja: ja ne tikai pēc būtības, bet arī juridiski būtu pierādāms, ka Segals un Zaharjins, pārdodot savas akcijas, rīkojušies nevis katrs par sevi, bet gan saskaņoti, viņiem būtu bijis pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu pārējiem Liepājas metalurga akcionāriem atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 66. pantam.
Nu, pēc piecus mēnešus ilgas pārbaudes FKTK nonākusi pie slēdziena - tās "rīcībā nav nonākusi informācija, kas nepārprotami apliecinātu faktu, ka S. Zaharjins un I. Segals ir rīkojušies saskaņoti attiecībā uz viņiem piederošo AS Liepājas metalurgs akciju pārdošanu un ka kādai no minētajām personām būtu iestājies pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu pārējiem AS Liepājas metalurgs akcionāriem atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 66. pantam".
Kā izriet no FKTK slēdziena, tās darbības faktiski aprobežojušās ar vēstuļu nosūtīšanu Zaharjinam un Segalam "ar lūgumu paskaidrot savu rīcību attiecībā uz viņiem piederošo AS Liepājas metalurgs akciju pārdošanu un iespējamu saskaņotu rīcību". Abi FKTK nolieguši, ka lēmumu attiecībā uz viņiem piederošo AS Liepājas metalurgs akciju pārdošanu būtu savstarpēji saskaņojuši vai tas ticis saskaņots ar citiem akcionāriem, un ar šo paziņojumu komisijas pārliecināšanai faktiski bijis pietiekami.
Turklāt FKTK rīcībā esot nonācis "dokuments, kas norāda uz to", ka Zaharjina, Segala un Dalinvest Management Company Limited nemaz neesot "saistošs līguma slēdzēju pusēm", un "līdz ar to komisija guva apstiprinājumu, ka līguma nosacījumi netiek pildīti, tādējādi secinot, ka līgums nav saistošs līguma slēdzēju pusēm". Ar to tad arī ir bijis pietiekami, lai pārbaude tiktu beigta.
Nekādus sīkākus komentārus par veikto pārbaudi, aizbildinoties ar liegumu komentēt konkrētus tirgus dalībniekus, FKTK nesniedz.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
