Zaķis ir viens no Latvijā pieredzes bagātākajiem stratēģijas profesionāļiem
Arnis Salnājs, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs05.01.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk - Kanceleja) 2017.gada 13.decembrī saņemts iesniegums, kurā uzdodat jautājumus saistībā ar Valsts prezidenta padomnieka stratēģiskās attīstības jautājumos darbu, kā arī jautājumus par Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāju Ģirtu Auškāpu. Jautājumu sadaļā par Valsts prezidenta padomnieka stratēģiskās attīstības jautājumos darbu informējam par tālāk minēto.
Valsts prezidenta padomnieka stratēģiskās attīstības jautājumos amata vieta Kancelejā tika izveidota 2016.gada 1.augustā. Lai izvēlētos amatam piemērotāko kandidātu, tika apsvērtas dažādas iespējas. Līdz pieņemšanai darbā Kancelejā ar Zigurdu Zaķi notika vairākas tikšanās un sarunas, kurās Zigurds Zaķis Valsts prezidentam, Kancelejas vadībai un Valsts prezidenta padomniekiem citastarp prezentēja savu redzējumu par valsts stratēģiskās attīstības jautājumiem.
Pamatojoties uz likuma “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 6.pantu, Valsts prezidenta padomnieka pieņemšana darbā ir Valsts prezidenta politisks lēmums, ko izpilda Kancelejas vadītājs. Ar Valsts prezidenta padomnieku stratēģiskās attīstības jautājumos noslēgts darba līgums uz laiku, kas nav ilgāks par Valsts prezidenta pilnvaru laiku.
Valsts prezidenta padomnieks stratēģiskās attīstības jautājumos Zigurds Zaķis darbu Kancelejā uzsāka 2017.gada 30.augustā. Valsts prezidenta padomniekam stratēģiskās attīstības jautājumos noteikts nepilns darba laiks - 20 stundas nedēļā un mēnešalga - 1711 euro pirms nodokļu nomaksas.
Valsts prezidenta padomnieka stratēģiskās attīstības jautājumos pienākums ir sniegt viedokli un konsultācijas Valsts prezidentam un Kancelejai stratēģiskās attīstības jautājumos, kā arī veikt citus uzdevumus Valsts prezidenta un Kancelejas vadītāja uzdevumā. Pirmajos trīs darba mēnešos Valsts prezidenta un Kancelejas vadītāja uzdevumā Zigurds Zaķis ir sniedzis savu redzējumu, rekomendācijas un ieteikumus aktuālos darba jautājumos Valsts prezidentam, Kancelejas vadībai un Valsts prezidenta padomniekiem, kā arī Valsts prezidenta uzdevumā sagatavojis un ar Kancelejas vadītāju un Valsts prezidentu pārrunājis pamatprincipus Kancelejas darba attīstībai. Zigurds Zaķis ir piedalījies Valsts prezidenta padomnieku darba sanāksmēs, kas saistītas ar stratēģisku un aktuālu jautājumu risināšanu, un piedalījies visās iknedēļas darba plānošanas sanāksmēs.
Uzticot Zigurdam Zaķim pildīt Valsts prezidenta padomnieka stratēģiskās attīstības jautājumos pienākumus, tika vērtēta viņa līdzšinējā darbība un pieredze, it īpaši tas, ka Zigurds Zaķis ir viens no Latvijā pieredzes bagātākajiem stratēģijas, stratēģiskās komunikācijas, zīmolvedības un mārketinga profesionāļiem.
Zigurds Zaķis netika pieņemts darbā saistībā ar kompetencēm uzņēmējdarbības jomā, tāpēc viņa darbība uzņēmējdarbībā netika vērtēta.
Zigurds Zaķis ir daudzu stratēģijas un mārketinga komunikācijas lekciju un publisku prezentāciju autors, regulārs vieslektors par stratēģisko plānošanu, zīmolvedību un mārketingu digitālajā laikmetā augstskolās un uzņēmumos. Zigurdam Zaķim ir biznesa vadības maģistra grāds ar specializāciju starptautiskajā biznesā un stratēģijā, un datorzinātņu bakalaura grāds.
Kanceleja neinformēja sabiedrību par Zigurda Zaķa darba uzsākšanu Valsts prezidenta padomnieka stratēģiskās attīstības jautājumos amatā 2017.gada 30.augustā, jo bija nepieciešams nostiprināt savstarpējo sadarbību un gūt pārliecību, ka darbs tiks turpināts arī pēc pirmajiem darba mēnešiem.
Plašāku informāciju par Zigurda Zaķa profesionālo pieredzi un profesionālo kvalifikāciju iespējams iegūt Kancelejas mājaslapā internētā (sk.: https://www.president.lv/lv/kontakti/valsts-prezidenta-kanceleja/vadiba-un -padomnieki).
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
