Zatlera Jūrmalas rezidencē par valsts noslēpumu pasludināts Ls 44 000 vērts mēbeļu komplekts
PIETIEK19.07.2011.
Komentāri (52)
Iesaki rakstu: 
Nu jau bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadība, lai izvairītos no skandāla par izšķērdību, iegādājoties mēbeļu komplektu par aptuveni 44 000 latu, 2009. gadā radoši interpretējusi likuma normas, panākot, ka tiek noslepenota gan telpa, kurā šīs mēbeles atrodas, gan pie reizes arī paši priekšmeti. Saskaņā ar Pietiek rīcībā esošajiem dokumentiem Valsts kontrole, veicot revīziju par finanšu izlietojumu Valsts prezidenta kancelejā, atklājusi, ka Jūrmalas rezidences iekārtošanai bez iepirkuma procedūras iegādātas nekur līdz šim neminētas mēbeles par kopumā vairāk nekā 40 000 latu.
Valda Zatlera komandas cilvēki, aizbildinoties ar informācijas slepenību vai to, ka tas nav viņu kompetencē, iepriekš atteikušies apstiprināt vai noliegt šo informāciju. Tomēr Pietiek no vairākiem avotiem zināms, ka runa ir par ekskluzīvu mēbeļu komplektu, kas sastāv no pieciem ar sarkanu audumu pārvilktiem mīksto mēbeļu priekšmetiem – trīsvietīga dīvāna, diviem klubkrēsliem, pāris pufiem, kā arī galdiņa un etažeres. Mēbeļu komplekta kopējā cena pārsniegusi 40 000 latu. Pietiek zināms, ka sarkanais dīvāniņš vien maksājis vairāk nekā 7 000 latu.
Šīs mēbeles iegādātas 2009. gada sākumā un atrodas Valsts prezidenta Jūrmalas rezidencē. Tomēr ne žurnālistiem un TV kamerām, kam savas prezidentūras laikā dārgi iekārtoto Jūrmalas rezidenci pēdējā darba dienā, atrodoties amatā, izrādīja Valdis Zatlers, ne plašākai sabiedrībai šīs mēbeles nav izdevies aplūkot vai pat uzzināt par to eksistenci. Prezidenta cilvēki tobrīd neformālās sarunās neslēpa, ka šāds neparasts veids, kā aizvadīt prezidentūras pēdējo dienu, ir nekas cits kā krīzes menedžments. „Jautājums bija, kurš tās visas ārišķības parādīs – Zatlers pats vai jau [jaunievēlētais prezidents] Bērziņš,” atzinuši avoti Rīgas pilī. Tieši ar nevēlēšanos izmantot Zatlera laikā iegādātos luksusa priekšmetus un uzņemties atbildību par šiem tēriņiem esot skaidrojams Andra Bērziņa lēmums Jūrmalas rezidenci neizmantot.
Saskaņā ar Pietiek rīcībā esošo informāciju, veicot revīziju par finanšu tēriņiem 2009. gadā Valsts prezidenta kancelejā, Valsts kontrole atklājusi iepirkuma procedūras pārkāpumu attiecībā uz aptuveni 44 000 latu izlietojumu. Zatlera kancelejai nosūtīts starpziņojums, dodot laiku sniegt skaidrojumus un šos pārkāpumus novērst. Valsts kontroliere Inguna Sudraba Pietiek no komentāriem atteicās, liekot saprast, ka daļa no revīzijā atklātā ir klasificēta.
Bijusī Valsts prezidenta kancelejas vadība šo laiku kopš starpziņojuma saņemšanas izmantojusi, radoši interpretējot likumu Par Valsts noslēpumu. Visticamāk, lai izvairītos no skandāla par neadekvātiem tēriņiem, izdomāts ekskluzīvās mēbeles noslepenot kopā ar telpu, kurā tās atradās. Izmantots fakts, ka ar dārgajām mēbelēm iekārtota tā dēvētā „sarunu telpa” – kabinets, kurā Valsts prezidentam, uzturoties Jūrmalas rezidencē, notiek slepenas sarunas ar ārvalstu un pašmāju amatpersonām. Tādēļ telpa noformēta kā komandpunkts, pasludinot, ka vairāk nekā 7 000 latu vērtais dīvāns kopā ar klubkrēsliem un kāju pufiem ir valsts noslēpuma objektu klasificētajā sarakstā.
Kad pāris nedēļas pirms Valda Zatlera pilnvaru beigām Pietiek par dārgo dīvānu jautāja Valsts prezidenta kancelejas nu jau bijušajam vadītājam Edgaram Rinkēvičam, viņš ar jautājumiem par iepirkumiem mudināja vērsties pie sava vietnieka saimnieciskajos jautājumos. Ir versija, ka spožā ideja par dīvānu noslepenošanu ienākusi prātā tieši bijušajam Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Rinkēvičam. Pēc vairāku avotu teiktā, uz dārgo mēbeļu iegādi uzstājis Zatlers.
Šim mērķim izmantoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 887, kas 2004. gadā izdoti saskaņā ar likuma Par valsts noslēpumu 4. panta 1. daļu. Šie noteikumi faktiski sastāv no valsts noslēpuma objektu saraksta. Šie noteikumi noslepeno, piemēram, svarīgu valsts amatpersonu apsardzes un drošības pasākumu organizāciju un tehniskos līdzekļus un to telpu plānojumu, kurās tiek uzglabāti valsts noslēpuma objekti, NATO, Eiropas Savienības, ārvalstu, starptautisko organizāciju un institūciju klasificētā informācija, informācija par šo telpu un iekšējās drošības režīma organizāciju. Nesen, izmantojot šos noteikumus, bija mēģinājums ierobežot mediju piekļuvi amatpersonām un informācijai, par valsts noslēpuma objektu pasludinot Ministru kabineta ēkas augšējos stāvus, bet žurnālistiem ļaujot ieiet tikai valdības ēkas 1. un 2. stāvā. Pēc mediju protestiem, no šīs ieceres atteicās.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
