Zatlera kandidatūru grib paturēt rezervei

„Es domāju, Zatleru mēģinās saukt iespējami vēlāk, gaidot, vai negadīsies kas labāks,” Pietiek prognozēja kāds politiķis, kurš, starp citu, bija iesaistīts iepriekšējā prezidenta kandidātu meklēšanas procesā pirms četriem gadiem. Lai gan politiskā loģika ļauj pieņemt, ka Zatleram ir labas izredzes palikt prezidenta amatā uz otro četru gadu termiņu, jo mēģinājumi mainīt valsts galvu, kā liecina vēsturiskā pieredze, apdraud koalīcijas stabilitāti un novest pie valdības krišanas, no Vienotības politiķiem ir dzirdēta vēlme vismaz mēģināt rast vienošanos ar ZZS par jaunu prezidentu.

„Zatlers no ļoti neveiksmīga prezidenta ir kļuvis par vienkārši neveiksmīgu. Protams, [ja paliks amatā,] viņš neizdarīs Latvijai nekādu ļaunumu, bet tā tomēr būtu iespējas neizmantošana,” paužot savu personisko viedokli, izteicās kāds Vienotības valdes loceklis, uzsverot, ka premjera partijai līdz pēdējam brīdim jāturas pretī kārdinājumam stabilitātes vārdā nosaukt Zatlera kandidatūru, jo tas var ierobežot manevra iespējas, ja ZZS ar opozīciju vienotos par citu kandidātu. Līdzīgi arī kāds informēts politiķis ZZS spicē Pietiek uzsvēra: „Neviens nesauks Zatleru, jo tas sasies rokas. Mēs jau nu noteikti ne. Ko viņš mums labu ir izdarījis?”

Vienotības pārstāvji uzsvēruši, ka ZZS nevienās koalīcijas sarunās nav ticis solīts prezidenta amats, kā arī zaļie zemnieki uz to nav izvirzījuši pretenzijas, ņemot vērā, ka Vienotībai jau ir premjera un Saeimas priekšsēdētaja amati. 

Politikas kuluāros tiek spriests, ka Zatlera izredzes uz otro termiņu ir tieši ZZS rokās, jo zaļajiem zemniekiem, nevis Vienotībai ir lielākas izredzes aizkulisēs vienoties par Saeimas opozīcijas atbalstu citam kandidātam. „Ja zaļie zemnieki pieteiks Zatleru kā savu kandidātu, viņš visticamāk arī tiks ievēlēts,” prognozēja kāds politiķis. Savukārt, ja ZZS nosaukšot nevis Zatleru, bet citu nopietnu kandidātu, tas ar lielu varbūtību signalizēšot, ka zaļie zemnieki ir aizkulisēs vienojušies ar opozīciju par atbalstu citam kandidātam.

Tiesa, no atsevišķiem Vienotības politiķiem dzirdēta neuzticēšanās tam, ka ZZS publisks atbalsts Zatleram, pat viņa kā zaļo zemnieku kandidāta pieteikšana dotu pilnīgu drošību, ka slēgtajā balsojumā viņi nenobalsotu par kādu opozīcijas izvirzītu kandidātu, tā apspēlējot Vienotību. Aizdomās par Zatlera izgāšanu vienmēr varētu turēt Vienotību, kuras pārstāvji pirms četriem gadiem bija aktīvā opozīcijā Zatlera ievēlēšanai. Turklāt Zatlera autoritāte sabiedrībā nav tāda, lai partijas bažītos par nosodījumu, ja esošais prezidents balsojumā tiktu izgāzts, ievēlot citu, ar lielāku autoritāti apveltītu kandidātu.

Kāds procesam tuvu stāvošs politikas vērotājs Pietiek izteicās, ka pie šādas taktikas partijas var arī aizspēlēties līdz sev netīkamam iznākumam, – piemēram, palikt ar esošo prezidentu, bet zaudēt esošo koalīciju un līdz ar to arī valdību. Visvairāk šis brīdinājums attiecās uz Vienotību, no kuras ietekmīgiem politiķiem neformālos izteikumos ir dzirdama vēlme mēģināt rast vienošanos par kādu labāku kandidātu.

Zatlers savas vēlmes un ambīcijas nevienam nav atklājis, vismaz publiski šāda informācija nav noplūdusi. Iespējams, tas tādēļ, ka neviena politiskā spēka pārstāvis konsultācijās Rīgas pilī nav vaicājis, vai viņš būtu gatavs kandidēt. Zatlers līdz šim neesot saņēmis iedrošinājumus no kāda politiskā spēka, no kuriem varētu prognozēt, ka viņš tiks izvirzīts kandidēšanai uz otro termiņu. Vienīgie signāli, kurus neformālos kontaktos Rīgas pilij raidījuši partiju pārstāvji, esot aprobežojušies ar apliecinājumu, ka pret Zatleru nav iebildumu. Bet tie var arī būt tikai pieklājības žesti atlikušā sadarbības pusgada vārdā vai – paturot prātā iespēju, ka Zatlers var tomēr kļūt par pēdējā brīža izvēli.

Zatlers amatā tika ievēlēts 2007. gada 31. maijā, bet viņa prezidenta pilnvaras beidzas 8. jūlijā. Saskaņā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedz Saeimas Prezidijam ne agrāk kā 50 dienas un ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā prezidenta pilnvaru laika beigām, kas ir maija otrajā pusē. Šim rakstveida iesniegumam jāpievieno kandidāta parakstīta deklarācija, ka uz viņu neattiecas ierobežojumi, kas neļautu kļūt par prezidentu. Valsts prezidenta vēlēšanām sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā 40 dienas un ne vēlāk kā 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām, kas nozīmē, ka parlamenta balsojums notiks maija beigās vai jūnija sākumā.

Novērtē šo rakstu: