Zemes piespiedu noma: īss ceļvedis par Normunda Šlitkes darbības mērogiem un īpatnībām

Likums vairs nenosaka pienākumu Lursoft un citu datu bāzu izziņās norādīt uzņēmumu akcionārus un viņu daļas. Sapratis, ka viņam seko, N.Šlitke 2016. gada vidū palūdza no datu bāzēm izņemt viņa pārstāvēto uzņēmumu akcionārus, tajā skaitā sevi. Taču es paguvu Lursoft izziņas saņemt 2016. gada janvārī, kad tur atspoguļojās daudz interesantāka aina.

Tad viņam piederēja 47,86207% AS “Reversed” akciju 485 800,00 EUR vērtībā, 41% AS “Pilsētas zemes dienests” akciju 291 688,72 EUR vērtībā, 100% “Zemes īpašnieku ģilde” akciju 35 571,80 EUR vērtībā, 100% AS “Zemes īpašnieku ģilde” akciju 35 571,80 EUR vērtībā, 100% SIA “Industriālais parks Jugla” akciju 2 845.00 EUR vērtībā, 40% SIA “Latzeme” akciju 137 676,00 EUR vērtībā, 80% AS “Tipogrāfija Liepāja” akciju 28 457,44 EUR vērtībā, 100% SIA “Pavaland” akciju 2 845,74 EUR vērtībā, 99,9% SIA “Timpart” akciju 2 849 000,00 EUR vērtībā, 15% AS “Reklāmas un zīmogu fabrika” akciju 12 805,85 EUR vērtībā u.c. Starp citu, visa SIA „Timpart” ieguldītā summa tajā pašā dienā (15.08.2014) tika pārvietota uz ārzonā (Belizā) reģistrētu uzņēmumu „Tintagel S.A.”.

Pie AS “Reversed” (tagad atjaunots nosaukums “Latzemes nekustamie īpašumi”) vēl jāpieskaita SIA “Šmerļa priedes”, kā arī divi mīklainos apstākļos izdalītie uzņēmumi – SIA “Reģionālā zemju pārvalde” un AS “Zemju pārvalde”.

Šajos un vēl nenosauktajos uzņēmumos dažādās pozīcijās darbojas visai šaura, bet juridiski izglītota cilvēku grupa, kuru nosacīti varētu saukt par “Šlitkes komandu”. Sākot ar viņa laulāto Indru Kaniņu-Šlitki, tuvākajiem sadarbības partneriem Artu Snipi, Solvitu Melngaili, Daci Timermani, Elīnu Dupati (bijušo Elīnu Veidi), Jāni un Aigaru Brečiem, jau mirušo Rolandu Bulu, viņa laulāto Ināru Bulu, Andi Sarkanu, Aivaru Birku, Uģi Salnu, beidzot ar epizodiskiem sadarbības partneriem, kā bijušo vai vēl esošo miljonāru Alvi Krasovski un mīklaino lietu kārtotāju Denisu Rapoportu. Es nezinu, vai N. Šlitke ir patiesais šīs uzņēmumu impērijas saimnieks, vai arī aiz viņa stāv vēl ietekmīgākas personas. Latvijā spēkā esošie likumi un biznesa prakse pieļauj abas versijas.

Šīs un vēl nenosauktās personas var dažādos periodos un dažādās kombinācijās parādīties dažādās kvalitātēs: akcionāri, valdes locekļi, prokūristi, advokāti, īsti vai fiktīvi kreditori, maksātnespējas administratori, šo administratoru nelikumīgi pilnvarotie utt. Tātad neierobežotas dažādu manipulāciju, interešu konfliktu, fiktīvu tiesisko procesu iespējas... pats velns šajā mudžeklī salauztu abas kājas, bet mūsu tiesībsargājošās iestādes pagaidām nav tikušas nekādā skaidrībā. Ja nu vienīgi tām atvēlēta piesegšanas funkcija, jo no ārpuses taču viss izskatās pieklājīgi, likumīgi un pat respektabli!

Publikai nosauktie zemes nomas uzņēmumi sevi pasniedz kā likumīgos zemes īpašniekus, kurus neģēlīgie staļinisti represējuši, atņēmuši sviedriem slacīto zemi, pašus uz Sibīriju izsūtījuši, bet uz apgānītās zemes okupantiem mājokļus sacēluši, kuru iemītnieki (okupantu pēcteči) nu negrib maksāt par zemes izmantošanu. Taču Valsts zemes dienests savā 2015. gada pārskatā atklāj citu ainu:

“Starp lielākajiem zemes īpašniekiem, uz kuru zemes atrodas cita īpašumā esošas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, vienīgais īpašnieks, kas zemi ir saņēmis, atjaunojot īpašuma tiesības, ir Grebenščikova vecticībnieku draudze. Pārējās personas zemi ieguvušas citos dažādos veidos – dāvinājuma ceļā, pērkot, apvienojoties, ieguldot pamatkapitālā utt. Akciju sabiedrība "Pilsētas Zemes dienests", akciju sabiedrība "REVERSED", akciju sabiedrība "ZEMES ĪPAŠNIEKU ĢILDE" ir mērķtiecīgi ieguvušas zemi zem daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, un tas raksturo to, ka nomas maksas saņemšana no mājas iedzīvotājiem ir mērķtiecīgs bizness.”

Arī Šlitke jūtas tik pašpārliecināts, ka pats sācis stāstīt par savas impērijas vēsturi, piemēram, 8. marta МК-Латвия intervijā – Нормунд Шлитке: «Нетрудовые доходы – это очень хорошо!». “Pilsētas zemes dienests” un otrs ar Šlitki saistītais uzņēmums AS “Latzemes nekustamie īpašumi” (vēlāk AS “Reversed”) t.s. treknajos gados bija paņēmuši banku kredītus zemes iepirkšanai dalītā īpašuma sektorā, un 2008. - 2010. gados apzināti neslēdza zemes nomas līgumus un nepieprasīja zemes nomas maksu, jo nevēlējās saņemt šo maksu tādā apmērā, kādā to noteica Saeimas pieņemtie un tajā laikā spēkā esošie nomas maksas pieauguma ierobežojumi, jo “ar tādu nomas maksu nevarēja samaksāt kredītus”. Iespējams, tieši ar šādu stratēģiju var izskaidrot “Latzemes nekustamo īpašumu” novešanu maksātnespējā. Krimināllikuma 213. un 214. panti paredz kriminālu atbildību par apzinātu (vai aiz nolaidības) uzņēmuma novešanu līdz maksātnespējai.

Lai tas nenotiktu, Šlitke izveidojis spēcīgu savu interešu lobiju. Manas uzmanības lokā nonāca vismaz trīs advokātu biroji: “Kaniņa Šlitke un Snipe”, ILaw, Amicus Curiae. Bez tam A. Snipe pārstāv impērijas intereses Zvērinātu Advokātu padomē jeb Advokatūrā. Šlitke kopā ar savas komandas advokātiem nodibinājuši arī savu privāto šķīrējtiesu, kas nosaukta par “Rīgas tiesu apgabala Šķīrējtiesu”. Par tiesnešiem tajā mums jau daļēji pazīstamas personas: Ilme Duka, Atis Duks, Solvita Eimane, Indra Kaniņa-Šlitke, Evita Priedīte, Armands Rasa, Arta Snipe, Normunds Šlitke, Dace Timermane, Ainārs Vīnkalns (pēc E.Dupates atcelšanas A.Vīnkalnu iecēla par AS “Reversed” administratoru). Pie impērijas lobēšanas tīkla pieskaitāmas arī tādas šķietami neitrālas organizācijas kā biedrība “Zemes reformas komiteja”, Apvienotā brīvā arodbiedrība, biedrība “Valstij nodokļus nevajag?” u.c. Arī tajās darbojas mums jau pazīstamās personas.

AS “Pilsētas zemes dienests” (ai, cik valstiskus nosaukumus Šlitke izvēlas savas impērijas sastāvdaļām!”) parūpējies arī par saviem parādu piedzinējiem (SIA “Vienotais norēķinu centrs”) un starpniekiem, kuri ļautu izvairīties no nodokļu un valsts nodevu maksāšanas. Te jāmin maksātnespējīgais “Kredītuzraudzības birojs” un SIA “Cēdere” ar lietu kārtotāju D. Rapoportu. Ja palūkosimies Lursoft izziņās, abi pirmie 100% pieder Šlitkes impērijai – tai pašai AS “Pilsētas zemes dienests”, SIA “Private Equity Insurance Group”, Solvitai Melngailei u.c.

Šlitke parūpējies arī par savu neformālu ziņu pienesēju un izlūkošanas dienestu. Atliek kāda nama iedzīvotājiem sapulcēties, lai pārspriestu Šlitkes naudas izspiešanas shēmas, tā tūlīt tiek iesniegta sūdzība “par nesankcionēta mītiņa organizēšanu uz zemes īpašniekam piederošās zemes”. Savu izlūkdienesta novērojumus pats Šlitke poētiski apraksta anonīmos komentāros zem savu pretinieku materiāliem internetā.

Šlitkes komanda naudas bezrūpīgai izspiešanai ļoti prasmīgi izmanto psihiskā terora metodes, saviem “parādniekiem” piesūtot sev labvēlīgus tiesu spriedumus un liekot saprast: ja “laimes vēstules” saņēmējs pieprasīto summu nesamaksās labprātīgi un nekavējoties, viņam nāksies maksāt daudz vairāk: ne tikai pieprasīto summu (kas 5 – 10 reizes lielāka nekā likumos paredzētā), bet arī valsts nodevu (15%), tiesas un tiesāšanās izdevumus un pat “advokāta atlīdzību” zemes barona advokātam – t.i., pašam N.Šlitkem par to, ka viņš tiesā pārstāvējis savas akcionāra intereses. Līdz ar to “parāda” summa var dubultoties + mēnešiem, ja ne gadiem ilgstošs stress, negulētas naktis un citas veselību graujošas sekas.

2016. gada 26. aprīlī, izskatot tiesā prasību pret dzīvokļu īpašniekiem (lieta Nr. C-2457-16/24), N. Šlitke liecināja, ka pavisam viņa pārstāvētais uzņēmums AS “Reversed” Latvijas tiesās cēlis vairāk nekā 2000 līdzīgu prasību. Līdz ar to Rīgas tiesas tika pārslogotas, un “Reversed” celtās prasības izskata visu Latvijas novadu tiesas. Tiesu pārslogotība savukārt veicina virspusēju standarta lēmumu pieņemšanu, kuros tiek apmierinātas zemes īpašnieka prasības. Otrs “Reversed” uzvaru iemesls ir cilvēku neizpratne par principiem, pēc kuriem mūsdienās darbojas tiesas. Daudzi dzīvokļu īpašnieki paļāvās, ka gan jau tiesa noskaidros patiesību un lems taisnīgi. Taču tāda mērķa tiesām vairs nav, jo tajās ieviests tā saucamais sacīkstes princips, kura ietvaros tiesnesim ir pasīva loma, bet procesuālās puses sacenšas ar saviem argumentiem. Tas nozīmē, ka tiesai jāsagatavojas ļoti rūpīgi, lai varētu sekmīgi apstrīdēt prasītāja izvirzītos argumentus. Neapstrīdētus argumentus tiesa uzskata par pierādītiem. Vēl var piebilst, ka jo īpaši Rīgas tiesas izcēlušās ar īpašu pretimnākšanu Šlitkes vēlmēm. Daudzi runā, ka tiesneši esot piekukuļoti, taču tās visdrīzāk ir tikai baumas. Taču nav izslēgta šķiriska solidaritāte, jo tiesnešus ar Šlitki vieno ne tikai juridiska izglītība, bet arī tas, ka abi sevi pieskaita pie sabiedrības “elites”.

Ja pieņemsim, ka vidējā prasības summa bija nedaudz virs 1000 eiro, “Reversed” akcionāri ar šo masveida tiesu maratonu iecerējuši nopelnīt 2 līdz 3 miljonus eiro. Neskaitot to, ka maksātnespējas procesa ietvaros tika dzēsti “Reversed” parādi 3 599 077,54 eiro apmērā, tajā skaitā 44 790,82 eiro nodokļu parādi (Jelgavas dome vien 2016. gada oktobra sēdē dzēsa “Reversed” NĪN parādu 16 277,97 eiro un kavējuma naudu 115,81 eiro apmērā). Lai arī dzēsti “Reversed” nodokļu parādi, “Reversed” turpina caur tiesām no dzīvokļu īpašniekiem piedzīt gan PVN, gan NĪN kompensāciju. Gandrīz vai retorisks paliek jautājums, vai šādā veidā piedzītā nauda nonāk valsts un pašvaldību budžetos?

Pēc biedrības “Tauta pret zemes baroniem” aplēsēm, “Pilsētas zemes dienests” vai tā pilnvarotie starpnieki līdz šā gada 30. martam izsūtījuši paziņojumus par iespējamo zemes nomas parādu vismaz 82 daudzdzīvokļu namiem, kopumā – aptuveni 4500 iedzīvotājiem. Ja nekas nemainīsies, PZD “parādnieku” skaits tikai pieaugs. Vēl biedrības speciālisti analizē, vai PZD manipulācijās, izmantojot “Vienoto norēķini centru” un “Kredītuzraudzības biroju”, nav konstatējamas krāpšanas pazīmes, kuras atbilst Krimināllikuma 177. pantā noteiktajiem apstākļiem.

Ja par Šlitkes komandas likumpārkāpumiem, šajā īsajā ceļvedī tos neanalizēšu, bet ir daži tiesu lēmumi, kuros konstatēta pat ļoti ciniska attieksme pret spēkā esošajiem likumiem. Piemēram, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016. gada 20. maija lēmumā civillietā Nr. C29660712. Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) par AS “Reversed” darbību ierosināti divi kriminālprocesi – Nr.11816006216 un Nr. 12814000916 – pēc piederības pie noziedzīga nodarījuma grupas objekta saskaņā ar Krimināllikuma 19. nodaļu (noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā). Par šīs izmeklēšanas rezultātiem pagaidām nekas nav zināms.

Līdz ar to simti tūkstoši Šlitkes dzimtcilvēku savas cerības saista ar tiesībsargājošo iestāžu izmeklēšanas gribu un prasmi, bet jo vairāk – ar izmeklēšanas žurnālistikas atdzimšanu Latvijā!

* Biedrības “Tauta pret zemes baroniem” iedvesmotājs un sekotājs

Novērtē šo rakstu: