Iesaki rakstu: 
Arī man pirms četriem gadiem bija neērti par Valdi Zatleru un es Andrejsalā alternatīvajā prezidenta inaugurācijā protestēju pret veidu, kā viņš tika ievēlēts Valsts prezidenta amatā, bet tagad es savas domas esmu mainījusi un uzskatu, ka Zatlers sevi ir parādījis kā valstsvīru, kurš ir cienīgs turpināt darbu arī nākamos četrus gadus, Pietiek saka rakstniece un tulkotāja, bijusī diplomāte Anna Žīgure. Viņa netic, ka Saeima pašreizējā sastāvā ir spējīga vienoties un ievēlēt kādu, kurš būtu spožāks prezidents, nekā bijis Zatlers. Tomēr Žīgure nepiekrīt, ka otro termiņu Zatleram var sagādāt tikai tas vien, ka valda bažas: nepārvēlot esošo prezidentu, notiks līdzīgs aizkulišu vienošanās kā pirms četriem gadiem. „Viņš varētu palikt uz otro termiņu tāpēc, ka viņš cienīgi izpildījis pirmo termiņu,” saka Žīgure.
Kā vērtējat to, kādā gultnē ievirzījusies diskusija par Valsts prezidenta vēlēšanām? Vai piekrītat bieži dzirdētajam uzstādījumam, ka Valdis Zatlers jāpārvēl uz otro termiņu kaut vai tikai tādēļ, lai izslēgtu aizkulišu tirgu par, iespējams, sliktāku kandidātu?
Prezidenta vēlēšanu procesam būtu bijis jābūt daudz mierīgākam, bez liekas putu kulšanas. Tas viss izskatās tādā bērnudārza līmenī – visa tā runāšana par kandidātiem. Ja Saeima pieņems likumu, ka nākošajās vēlēšanās būs visas tautas vēlēts prezidents, nu tad to var laicīgi sākt domāt, kādam viņam jābūt, kādas ir tās vērtības, ko tauta gribētu redzēt par savu prezidentu. Bet tagad ir cita situācija.
Mēs esam nobriedusi tauta un valsts, jo galu galā mums aiz muguras ir 20 gadi, un mums ir prezidents, kurš četrus gadus ir strādājis, un nav viņam īsti ko pārmest. Un es neredzu, kāpēc nobriedusi nācija, ja mēs tāda esam, nevarētu pasaulei raidīt signālu, ka mēs dodam laiku pašreizējam prezidentam, kuru nu mēs tak it kā cienām. Viņš taču ir mūsu prezidents un nav mūsu Latviju nodevis, domāju viņš savu funkciju, savu iespēju robežās ir izdarījis ļoti daudz.
Zatlers ir četrus gadus strādājis, pēc manām domām, tiešām godprātīgi, man nav nekāda pamata domāt, ka viņš nebūtu strādājis godprātīgi, tādēļ, ja viņš vēlas turpināt, viņam vajadzētu dot tādu iespēju.
Iespējams, ka Saeimas deputāti tikai publiski apsolīs balsot par Zatleru, bet vēlēšanās viņam pietrūks balsu. Cik lielu kaitējumu sabiedrībai un Latvijas tēlam ārpasaulē, jūsuprāt, varētu nodarīt esoša Valsts prezidenta izgāšana vēlēšanās?
Mūsu Saeima ir pierādījusi (arī šī sasaukuma Saeima diemžēl), ka ir ļoti daudz deputātu, kuru solījumiem vai kuru domām nevar ticēt – viņi saka vienu un dara pavisam ko citu. Un tas ir ļoti nožēlojami, protams. Es nezinu, vai to var saukt par polittehnoloģiju, es domāju, ka tā ir tāda sīka blēdīšanās, tāds veikaliņš. To nevar saukt par politiku, ar politiku tam nav nekāda sakara – tas ir veikaliņš.
Es domāju, Zatlera izgāšana parādītu zināmu Saeimas nebriedumu. Tomēr tas, kādas sekas arī būtu atkarīgs no tā, kāds kandidāts tiktu izvirzīts nākamajām vēlēšanām un, kas kļūtu par Valsts prezidentu.
Citiem vārdiem, ja tiktu izvirzīts kāds labāks par Zatleru, kāds spīdošs kandidāts, dramatisku seku tam nebūtu?
Nu, kas ir spīdošāks? Kādu spīdošāku mūsu pašreizējā Saeima ar pašreizējo sastāvu, piedodiet, ir spējīga ievēlēt? Nu, nē taču! Es nedomāju... Ja nu vienīgi kāds negadījums gadītos, tad varbūt.
Bet, vai nav tā, ka Zatleram pārvēlēšanu var sagādāt kaut vai tikai jūsu un citu bailes par to, ka var atkārtoties tāds pats process kā pirms četriem gadiem?
Tā es nevaru teikt. Viņš varētu palikt uz otro termiņu tāpēc, ka viņš cienīgi izpildījis pirmo termiņu. Ne Zatlers būtu par kaut ko jāsoda, ne valstij un tautai būtu sevi jāsoda un jākaisa pelni uz galvas, ka: „Kāds prezidents mums ir bijis, un ak, dievs, ja vēl turpinās būt!” Nē, es tā nedomāju.
Man arī sākumā bija tīri neērti par viņa uzstāšanās reizēm, un es vienmēr domāju: „Ak, ārprāts – ko viņš atkal pateiks?” Bet tas ir mainījies, viņš ir kļuvis par labu tautas uzrunātāju.
Es biju pat uz alternatīvo inaugurāciju Andrejsalā. Bet te man jāsaka, ka es nekādā ziņā neprotestēju pret personību, kuru es nepazinu, bet pret procesu, kādā viņš tika izvēlēts.
Bet tagad es esmu savas domas mainījusi. Es domāju, ka Zatlers ir tomēr pierādījis, ka ir cienīgs ieņemt šo amatu. Caur savu godaprātu un savu intelektu, savām valstsvīra dotībām. Es domāju, Zatlers ir tomēr viens no ļoti retajiem, kuru varētu saukt par valstsvīru mūsu valstī. Viņa saite ar Latvijas cilvēkiem, tas, kā viņš domā gan par mūsu valsti...viņš ir ļoti cilvēcīgs, teiksim tā.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
