Zilupes novada vadītāji izspēlējuši ar LTV "Panorāmu" "nelielu joku"
PIETIEK16.09.2014.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
"Nelielu joku" ar Latvijas TV raidījumu Panorāma izstrādājuši Zilupes novada vadītāji - latviski nerunājošā vietā Zilupes mēra Oļega Agafonova (attēlā) vietā par viņa izstāšanos no Saskaņas centra, it kā uzdodoties par pašu mēru, paziņojis viņa vietnieks Vitālijs Valdens.
LTV pirmdien paziņoja, ka no Saskaņas centra esot izstājies viens no partijas aktīvākajiem biedriem, Zilupes novada mērs Oļegs Agafonovs, kurš varētu pievienoties Vienotībai.
Cilvēks, ko Panorāma skatītājiem uzdeva par Zilupes mēru Agafonovu, raidījumam telefoniski latviski stāstīja, ka vairāk novada labā varēšot izdarīt, esot vadošās partijas biedru rindās.
Taču Pietiek aizdomas radīja ne tikai fakts, ka Agafonova uzņemšanu Vienotībā noliedza partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars, bet arī apstāklis, ka līdz šim bija zināms - Agafonovs latviski nemāk pateikt faktiski ne vārda.
Dienas gaitā Pietiek noskaidroja, ka, visticamākais, par Agafonovu Panorāmai uzdevies viņa vietnieks Vitālijs Valdens, kurš pēc sīkākas iztaujāšanas arī nenoliedza, ka tieši viņš runājis Panorāmas ēterā:
- Vai tas bijāt jūs, ka vakar runāja LTV Panorāmas sižetā?
- Kas jums to teica?
- Mans uzdevums ir noskaidrot, vai tas bijāt jūs, kas runāja Agafonova kunga vietā?
- No kurienes jums tāda informācija?
- Es domāju, ka tas nav svarīgi, jo es tikai vēlos noskaidrot, vai tas bijāt jūs?
- Vakar Panorāmā izskanēja mēra viedoklis. Viņam ar to nekādu problēmu nav.
- Bet reālais runātājs bijāt jūs?
- Man kā priekšsēdētaja vietniekam ir pienākums veikt uzdevumus priekšsēdētāja vietā. Viņš pats nevēlas runāt ar presi, tādēļ arī runāju es.
- Bet Panorāmā izskanēja, ka runātājs ir viņš. Vai jūs brīdinājāt, ka runātājs esat jūs?
- Bet, protams, es domāju, ka žurnālists to zina.
- Bet vai jūs to teicāt?
- Es domāju, ka žurnālists zina, kam zvana.
- Vai tad zvanīja uz jūsu telefonu?
- Protams, un vēl jautāja, vai runā ar mani. Bet tur nekādu problēmu nav, tās bija priekšsēdētāja domas, kas izskanēja Panorāmā.
Valdena sacīto daļēji gan noliedz LTV Panorāmas producente Dagnija Neimane - publicējam arī sarunu ar viņu:
- Valdena kungs apgalvo, ka Panorāmas žurnāliste ir zinājusi, ka runā nevis ar Agafonova kungu, bet gan viņa vietnieku.
- Viņi melo. Mēs pārbaudījām visus ierakstus
- Viņš apgalvo, ka zvanīts uz viņa telefonu, tādēļ arī nav bijis šaubu, ar ko runā.
- Tās ir pilnīgas muļķības. Viņi melo. Žurnāliste zvanīja, klausuli pacēla kāds vīrietis un teica, ka atrodas pie stūres un pārzvanīs. Kad pārzvanīja, runāja jau tas kungs, kas parādās sižetā, bet ne ar vārdu neminēja, ka viņš nav Agafonov kungs. Zvanīja no Agafonova telefona. Mēs šodien arī mēģinājām sazvanīt Agafonova kungu, un konstatējām, ka viņam ir daudz rupjāka balss. Saruna gan bija ļoti īsa, viņš nometa klausuli un pēc tam vairs neceļ.
Foto no ludza.pilseta24.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.