Ziņojums norāda uz milzīga apjoma shēmu mudžekli ar „politisko jumtu”
PIETIEK28.11.2011.
Komentāri (122)
Iesaki rakstu: 
Viss pēdējos mēnešos notikušais ar oligarhu sarunu noklausīšanos Rīdzenē un to nopludināšanu, diskusijām par AirBaltic nākotni, Pasažieru vilciena skandalozo pasūtījumu un mēģinājumiem to pārtraukt un Krājbankas it kā negaidīto krahu ir nevis nesaistīti notikumi, bet gan viena milzīga apjoma shēmu mudžekļa ar „politisko jumtu” sastāvdaļas, - par to liecina kāda, domājams, izcili informēta pašmāju advokātu biroja sagatavots neoficiāls pārskats, kas sūtīts ar Latvijas reālijām ikdienā nesaistītām amatpersonām ārvalstīs un Pietiek rīcībā nonācis reizē ar līdz šim slepeno oktobra sākumā parakstīto vienošanos par AirBaltic turpmāko finansējumu, kurā atsevišķas nostādnes, pēc ziņojuma autoru domām, liecina par labu viņu versijai. Ņemot vērā aprakstīto secinājumu ticamību, Pietiek pārstāvis jau pirmdien vērsās ar iesniegumu LR Ģenerālprokuratūrā. Šodien pilnā apmērā publicējam šo ziņojumu un arī slepeno AirBaltic vienošanos.
„Jau no 2009. gada bija sākta Šlesera operatīvā izstrāde. Tai skaitā noklausīšanās (telefoni, Rīdzene). Nekas īsti nelīmējās kopā, jo viss tas izskatījās pēc pašiedvesmota Minhauzena. Protams, cerības pastāvēja, ka agri vai vēlu kaut ko dabūs. Tāpēc tik ilgi notika šī bezprecedenta izstrāde pret vienu konkrētu politiķi.
Bičkovičs sāka celt iebildumus, viņu ar savu biogrāfijas blēdīgo lietu ātri nolika pie vietas. Varēja turpināt. Dombrovskis bija par to informēts un pieprasīja rezultātus, jo Šleseru gandrīz vai ienīst. Izdevās uzčamdīt saiti ar Fliku. Reklāmu naudas droši vien nav gluži tīras, bet nav arī klaji zagtas. Vācietis padevās, bet – tikai grūti pierādāmā stāstā ar AirBaltic un LiveRiga.
Interesantākais bija mēģinājums uzsēsties Flika daļām. Ko tikai Šlesers nepiesauca, lai radītu spiedienu. Fliks it kā visu teicās saprotam, bet nekustējās. Ne par vienu procentu. Jā, jā, bet rīt. Tam visam vajadzētu parādīties nākošajā nopludinājumā no KNAB.
To no KNAB uzzinot, Šlesera vietu mēģināja ieņemt Jaunups. Sāka strādāt ar Antonovu. Antonovam vara ir svarīgākais klients, ja vien attiecības nes naudu. Antonovs, Šlesera iedrošināts un ņemot Flika parādu situāciju vērā, izspieda par 1 eiro 50% BAS daļu. Pie tam skaistā veidā, nesamazinot nevienu Flika saistību pret bankām. Uzmeta.
Guvums negaidīti bija tik acīmredzams, ka Antonovs nolēma šos procentus paturēt sev, spēcīgi attīstot sadarbību ar Lembergu. Attiecības ar Jaunupu tika lēni dzesētas. Ar Lembergu Antonovs pazīstami sen, vēl no Krājbankas pirkšanas laikiem. Norēķins daļēji toreiz tika veikts ar Lembergu pēc individuālā plāna - skaidrucī.
Vienotības pārstāvji sāka trakot. Jo nenoliedzami Lembergs sāka kontrolēt vācieti un pārņēma iniciatīvu ar Antonovu. Plāns bija skaidrs: Fliks jānovāc, un Antonovam jāierāda vieta.
Tas izdodas. Vācietis spiests vadīt kompāniju no ārzemēm. Viņš tiek pamazām izstumts. Visas Lemberga versijas par kapitāla palielināšanu AirBaltic tiek noraidītas.
Bet Antonovs pieļauj kļūdu pēc kļūdas. Viņš atsaka Jaunupam arī vagonu konkursu un sasaistās ar RVR un Lembergu arī šajā stāstā. Tas nu jau ir par daudz. Antonovam tiek paskaidrots mātes vārdiem, ka viņa banku piebeigs, ja viņš tūlīt neiedos politiskas dividendes AirBalticā Dombrovskim.
Antonovs tiekas ar Lembergu. Lembergs iesaka atteikties no AirBaltic, jo īsti pats to biznesu nesaprot. Vagonu stāsts Lembergam ir garšīgāks.
Antonovs un Lembergs vēl nenojauš, ka Matīss ir uzmetis. Vēlāk gan večuks Tiknuss neņems vērā Jaunupa ieteikumu par konkursa rezultātu apturēšanu vagonu lietā, un Bukane Vilkam ātri visu izstāstīs, un pensija večukam būs klāt. Bet tas vēl būs, un tobrīd Lembergs to nezin.
Šlesers mēģina vēl Lembergu noturēt savā sapņu stāstā par lidošanu un lidostas būvi. Dala vācieša daļas. Piesauc palīgā pat Šķēli, piemin Trampu un miljardu investīcijas. Īsts Minhauzens.
Bet viss izrādās velti. Šķēle ir izstājies no spēles, šķiet, pa īstam, Krutojs/Tramps ir Šlesera minhauzeniskie sapņi. Lembergam tas viss īsti nav pie sirds un pārāk daudz darba pašam ar saviem šakāļiem.
Tad ar īstu bandītu cienīgu vērienu miljardieris Antonovs tiek pielikts pie vietas. Publiskām akciju sabiedrībām tiek piespiests parakstīt līgumu, kurā tiek pateikts, ka BAS saistību neizpildes gadījumā bankas par 1 latu pārdos valdībai visas savas prasības pret AirBaltic un BAS. Kopsummu vēl skaidrojam, liekas, tobrīd kopā viss ir virs 100 miljoniem eiro.
Protams, nekas ne no Dombrovska puses, ne no Antonova puses netiek paziņots par šādas ārpusbilances saistības radīšanu ne Krūmanei, ne lietuviešu brāļiem. Kaut skaidrs, ka šāda gadījuma iestāšanās brīdī abas bankas ir momentā zaudējušas visu kapitālu.
Gan Dombrovskis to labi saprot, gan Antonovs. Bet tāda ir spēle bandītu valstī ar tiesiskuma imitāciju.
Šo notikumu gaitā Fliks jau ir peška, kam neviens neko pat neprasa. Dombrovskis un Antonovs viens otru saprot. Dombrovskis – to, ka Antonovs ir faktiskais īpašnieks BASā, bet Antonovs novērtē, ka Dombrovskis droši vien rullēs tālāk.
Antonovs gan drusku mēģina palīdzēt Urbanovičam, bet tikai cerībā uz brīnumu. Rezultāti ir Dombrovska pusē, un Antonovs dara visu, ko var, ar tādām pašām metodēm. Ja bankas grims, tad lai nogrimst.
Priedītis, parakstot šo līgumu, kaut ko ieminas, bet slavenie valdības konsultanti Prudentia, sajutuši lielu ilgtermiņa kumosu, kuru varēs žļembāt ilgi (to viņiem apsola Dombrovskis, un ne jau par baltu velti), komjaunietim aizver muti ātri un bez ceremonijām. Līgums tiek parakstīts. Krājbankas un Snoras bankrots būs nenovēršams.
Antonovs bankās jau augustā iesākto nolemj pabeigt līdz galam, jo skaidrs, ka BAS agri vai vēlu defoltēsies. Ja Dombrovskis valsts vārdā tā var, kāpēc viņam to nepamēģināt. Līdz šim viņam ir sanācis.
Bet dumjā blondīne Krūmane pieprasa veikt starpbankas pārskaitījumu, lai redzētu naudas pieejamību, un tas ir neiespējami. Tā ir neveiksme. Pat Lavents savulaik spēja tādus pārskaitījumus nodrošināt, apmuļķojot Rimšēviču un Melngaili.
Tas, kas aprakstīts, izklausās sarežģīti, bet Latvijā tas ir vairāk kā vienkārši. Policija šai stāstā jumtu nedeva un nebija pat aicināta. KNAB nodrošināja info un paralīzes darbu pret Šleseru un Fliku. Kažociņš sasēja Matīsu (Lembergam tā bija smaga vilšanās). Kažociņu iedrošina arī Gārbere, it sevišķi Antonova sakarā, kurš ir uzmests arī no savu amerikāņu partneru puses, un viņa blēdības detaļās pārzina amerikāņi.
Kažociņš zināja par 3. oktobra līgumu, bet izlikās neredzam. Cena par visu komplektu Krājbankas izskatā viņam šķita adekvāta, un ne jau viņa kabata tukšāka paliks.
Gārbere pieprasa banku slēgt. Tāpēc potenciāli nozagto 100 miljonu vietā, kurus valsts varētu atlikt atpakaļ, tiek iets 350 miljonu ceļš. Pārējās sekas netiek pat rēķinātas.
Jaunups vēlas tagad dabūt savu pirmo personu FKTK, ja izdosies Krūmani novākt. Tad vienotībnieki pilnīgi noteikti būs uzrādījuši lielāku ietekmes spēju par oranžajiem un ceļiniekiem. Blondīne ir, protams, pelnījusi nomaiņu, bet gan Pareksa sakarā.
Cena par Flika/Šlesera/Antonova/Lemberga pielikšanu pie vietas, kā izskatās, tomēr būs bijusi ļoti dārga. Bet tā būtu maksājama nenovēršami. Krūmane un Rimšēvičs, nezinot šīs detaļas, ar savām darbībām tikai paātrināja rezultāta nenovēršamību. Bet Dombrovskis tik piepūš vaigus un tēlo lohu.
Iespējams, ka lietuvieši aktīvi iesaistīsies spiediena radīšanā uz Dombrovski par AirBaltic, jo šis līgums ir pieejams Snoras administratoram.”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
