Pietiek :: Zirgu "draugs" vai zirgu bende?
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Zirgu "draugs" vai zirgu bende?

Pietiek lasītājs
04.05.2017.
Komentāri (57)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēlos padalīties ar iespaidiem par notikumu, kas nesenā pagātnē risinājās Garkalnes novada domes deputāta, LOSP valdes priekšsēdētāja, Latvijas Zirgaudzētāju biedrības vadītāja Edgara Treiberga stallī Kriķi.

Lai nodrošinātu dzīvnieku labturības principus un tiesības, mūsu valstī ir pieņemta virkne normatīvo aktu un likumu. Tie nosaka, ka dzīvnieku īpašniekam ir jānodrošina labturības principi, jāievēro dzīvnieku tiesības dzīvot atbilstošās telpās, jānovērš dzīvnieku traumas, jānodrošina savlaicīga un adekvāta ārstēšana un dzīves izbeigšana – nokaujot vai eitanizējot.

Katrā stallī gadās negadījumi, kam ir dažādi iemesli, arī cilvēku nolaidīga rīcība vai nevīžība. Un Treiberga stallis nav izņēmums.

Sporta zirgus laiž aplokā - atkarībā no zirgu uzvedības, bet parasti pa vienam. Stallī Kriķi ziemas dienā, lai būtu mazāk darba, aplokā izlaida ķēves, kaut jau no malas bija redzams, ka savā uzvedībā tās ir savstarpēji agresīvas – speras, kož. Visticamāk jātnieku sporta kluba (JSK) Kriķi biedri šo skatu redzēja, jo staigāja garām, taču neviens agresīvos dzīvniekus neizšķīra un iekšā nevada.

Nebija brīnums, ka viens no zirgiem – ķēve Fame guva traumas. Parasti šādos gadījumos zirgi tiek vesti uz LLU Zirgu klīniku, kur iespējams veikt plaša spektra izmeklējumus un arī ķirurģisku ārstēšanu. Klīnika ir aprīkota ar jaunāko aparatūru, pakalpojumi ir maksas. Saimnieki bieži ved savus zirgus uz klīniku, kaut arī nav turīgi, un dara visu iespējamo, lai palīdzētu nelaimē nonākušiem dzīvniekiem.

Taču zirgs netika nekur vests. Zirga īpašnieks bija Treibergs, kurš neizrādīja nekādu būtisku interesi par savu zirgu. Zirgu uz klīniku nenogādāja, kaut tas uz to brīdi bija transportējams.

Neņemos spriest cik adekvāta bija ārstēšana, taču drīz vien zirgam sākās problēmas ar otru kāju, kam nepievērsa lielu uzmanību, - pastaigās varēja redzēt, ka kājā uzmaukts melns plastmasas maiss.

Cik zināms, otra pakaļkājai netika veikta atslogošana, un nepareizas slodzes dēļ salūza nags, – faktiski tas ir kaula vaļējs lūzums, un šādos gadījumos plastmasas maiss izraisa bezgaisu, kaula iekaisumu un dziļu nekrozi. Var tikai iedomāties, kādas sāpes cieta zirgs.

Šādas zirga mocības ilga apmēram nedēļu, kad stallī ieradās Treibergs un pats izsauca vetārstu, kurš tikai noplātījis rokas un teicis, ka ārstēšana varētu būt ilga un dārga, bez garantijas, ka zirgs varētu sportot. Viņš ieteicis zirgu iemidzināt, kas maksā ap 300 eiro. Jāpiebilst, ka iepriekšējos ārstēšanas izdevumus sedza JSK Kriķi.

Nāvei nolemtais zirgs netika tūlīt iemidzināts, tā „saimnieks” bija izdomājis citu veidu, kā atbrīvoties no slimā mājlopa - zirgu nošaut un sadalīt gaļā. Par mednieku tika pieaicināts Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš.

Ziemas rītā apdzīvotā vietā atskanēja šāviens. Zirgu nošāva turpat Kriķu stallī, tur arī veica gaļas sadalīšanas darbu. Pa gabalu varēja redzēt, ka visa staļļa priekša ir asinīs, un tā bija veselu dienu. Puisis ar sainīšiem devās uz vietējo mežu, kur visdrīzāk apraka galvu, iekšas un citas atliekas.

Neviens Latvijas likumdošanas akts neļauj nošaut bezpalīdzīgu dzīvnieku un gaļa, kura satur medikamentus, nedrīkst tikt lietota uzturā. Šo uzrauga PVD, taču lieki piebilst, ka PVD filiāles vadītājs ir viesis Treiberga mājā, taču stalli neapmeklē.

Medību ieročus drīkst lietot stingri saskaņā likumu, kas apdzīvotās vietās atļauj nošaut tikai agresīvus dzīvniekus vai noteiktos gadījumos putnus. Par likuma pārkāpumiem turpmāk īpašniekam var tikt liegts turēt mājdzīvniekus, medniekam tiek atņemta ieroča lietošanas atļauja un piemērots soda, par nepareizu ieroča lietošanu.

Taču domāju – nevienu neizbrīna fakts, ka zirga nošaušana apdzīvotā vietā māju tuvumā un sadalīšana gaļā nekādas tiesiskas sekas nav nesusi.

Abiem kungiem likumi nav rakstīti, un viņi abi diezgan regulāri Garkalnes novadā uzvedas nevis kā tautas kalpi – deputāti, bet kā īstenie saimnieki un muižnieki, pēc savas gribas dalot novada zemi (kad bija vēl, ko dalīt), bez viņu līdzdalības nenotiek neviens iepirkums, jau iepriekš zinot, kurš ir tas labākais būvnieks, tiek piešķirta nauda projektiem vai atteiktas sabiedriskās aktivitātes, kas svarīgas citiem novada iedzīvotājiem, bet kas nav viņu draugi.

ZZS paspārnē Treibergs un Bauze-Krastiņš jūtas droši un aizsargāti, un nav jau viņi vienīgie.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kur nonāks Bordāns „mentu pasaules” darboņu pavadībā?

FotoKaut Saeimas vēlēšanas vēl tikai priekšā, virkne vismaz pagaidām parlamentā nepārstāvētu partiju jau metušās dalīt nākotnes lielos projektus, un šajā jomā īpaši izcēlusies Jaunā konservatīvā partija (JKP) un tās „Ekonomiskās analīzes grupas vadītājs” Gatis Eglītis, kuram izrādījies daudz ko teikt par dzelzceļa elektrifikācijas projektu. Šai sakarā atļaušos atgādināt šo un to publiski nezināmu par JKP „kadriem” un uzdot dažus uzvedinošus jautājumus „ekonomiskā analizētāja” sakarā.
Lasīt visu...

21

Vai priekšvēlēšanu kampaņās izmanto ministriju budžetus

Foto"Latvijas Reģionu apvienība" (LRA) lūgusi Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) izvērtēt, vai "Latvijas Radio" atskaņotajās Latvijas Republikas Finanšu ministrijas (FM) radio reklāmās nav saskatāma slēptā priekšvēlēšanu aģitācija un vai neatļautā veidā tiek tērēti administratīvie resursi. Vēstuli ar lūgumu izvērtēt attiecīgo situāciju LRA nosūtīja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Sniegt paskaidrojumu par izvērsto radio kampaņu lūgts arī pašai Finanšu ministrijai.
Lasīt visu...