Zivtiņš attapies: fotoradari jāizvieto atbilstoši negadījumu analīzei
L. Lapsa14.05.2012.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Gandrīz pusgadu pēc fotoradaru ieviešanas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš attapies, ka patiešām būtu nepieciešams veikt ceļu satiksmes negadījumu analīzi un uz tās pamata noteikt „ielu posmus, kuros nepieciešama transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontrole ar pārvietojamām ātruma kontroles mērierīcēm”, - tas izriet no Pietiek rīcībā nonākušās Zivtiņa vēstules, kas adresēta fotoradaru ieviesējiem, komandītsabiedrībai Vitronic Baltica un partneri. Pietiek šodien publisko šo vēstuli, kurā Zivtiņš uzskaita „izkristalizējušās vietas” radaru uzstādīšanai.
Jau 19. martā, reaģējot uz daudzskaitlīgajiem publiski izteiktajiem viedokļiem par fotoradariem kā „naudas slaukšanas ierīcēm”, Pietiek pārstāvis Zivtiņam nosūtīja oficiālu pieprasījumu, aicinot sniegt ziņas par reģistrētajiem ceļu satiksmes negadījumiem, kas katrā no Valsts policijas interneta mājas lapā atrodamajās kartēs uzrādītajām iespējamām fotoradaru atrašanās vietām Rīgas reģionā un Latvijā minētajām vietām (200 metru rādiusā no katras no šīm vietām) fiksēti 2009. gadā, 2010. gadā un 2011. gadā.
Taču Prevencijas pārvaldes priekšnieks izlikās, ka jautājumu vienkārši nesaprot un tā vietā, lai apgāztu uzskatu, ka fotoradari tiek uzstādīti nevis bīstamākajās, bet „naudīgākajās” vietās, sniedza tikai vispārēju informāciju par ceļu satiksmes negadījumiem. Nu, kad sūdzība par Zivtiņa rīcību jau iesniegta Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim, Prevencijas pārvaldes priekšnieks attapies, ka šāda negadījumu statistika un analīze patiešām būtu nepieciešama.
Ar šā gada 10. maiju datētā, Vitronic Baltica un partneri adresētā vēstulē „Par jaunām pārvietojamo ātruma mērierīču uzstādīšanas vietām” Zivtiņš, kurš iepriekš publiski apgalvojis, ka fotoradaru uzstādītāji viņu nemaz neklausot, nu informē, ka beidzot esot veikta ceļu satiksmes negadījumu analīze, uz kuras pamata „ir izkristalizējušies ielu posmi, kuros nepieciešama transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontrole ar pārvietojamām ātruma kontroles mērierīcēm”.
„Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzu apsekot turpmāk norādītos ielu posmus un izveidot pārvietojamo transportlīdzekļu ātruma mērīšanas sistēmas PoliScan Speed M1HP mērījumu vietu pases tām vietām, kurās tehniski iespējams novietot pārvietojamo mērierīci, kā arī tās saskaņot tās ar Valsts policiju līdz š.g. 1. jūlijam,” vēstulē Vitronic raksta Zivtiņš.
Pietiek šodien publicē Zivtiņa vēstuli Vitronic ar pilnu tajā minēto iespējamā fotoradaru izvietojuma uzskaitījumu. Vitronic pagaidām nav sniedzis atbildi, kā reaģēs uz šo Zivtiņa vēstuli.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.