Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdztekus oficiālajām sarunām, kuras vislielāko vēlētāju atbalstu no tā dēvātajām latviešu partijām ieguvusī Zatlera reformu partija (ZRP) svētdien sāka ar Vienotību un Nacionālo apvienību, kuluāros jau kopš vēlēšanu priekšvakara notiek aktīvas neformālas sarunas ar vēlēšanās uzvarējušo Saskaņas centru (SC). To, ka sarunas notiek, Pietiek nenoliedza ne ZRP valdes locekle Sandra Sondore-Kukule, ne SC līderis Nils Ušakovs, aicinot neizdarīt tālejošus secinājumus no politiķu savstarpējās komunikācijas, kas ir normāla prakse.

"Mēs visu laiku komunicējam ar visiem, bet, protams, vēl ir par agru runāt par konkrētām vienošanām, arī par amatiem netiek runāts, ticiet vai ne," Pietiek norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs, kurš, otram SC līderim Jānim Urbanovičam mājās ārstējot saaukstēšanos, ir galvenais sarunu vedējs. ZRP valdes locekle Sandra Sondore-Kukule nenoliedza Pietiek rīcībā esošo informāciju, ka jau piektdien piedalījusies kuluāru sarunās ar Ušakovu, bet apgalvo, ka sarunas bijušas vien par tehniskiem jautājumiem - kuri būs partiju pilnvarotie sarunu vedēji jau pēc vēlēšanām. 

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, mērķis, uz kuru vēlēšanās visvairāk balsu ieguvušās partijas pašlaik virzās kuluāru sarunās, ir valdības koalīcija no trim partijām - SC, ZRP un Vienotības -, kam pēc pēdējiem provizoriskajiem rezultātiem 11. Saeimā būtu pārliecinošs vairākums - 73 balsis. SC ieguvusi 31 mandātu, ZRP - 22, bet Vienotība - 20. "ZRP nav gatava veidot koalīciju divatā ar SC," Pietiek atzina kāds sarunās iesaistīts politiķis. Vienotība to apzinās un ļauj eksprezidentam Valdim Zatleram izdarīt izšķiršanos, uzņemoties atbildību, kurš būs koalīcijas trešais partneris - SC vai Nacionālā apvienība.

Lai gan SC un ZRP kuluāru sarunās kā kompromisa kandidāti premjera amatam nosaukti bijušais Zatlera kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs un bijušais ārlietu ministrs Aivis Ronis, neesot izslēgta arī Valda Dombrovska palikšana premjera amatā. Šādu iespēju noteic fakts, ka ne SC, ne ZRP nav gatavas veidot valdību divatā, uzņemoties atbildību gan par šo vēsturisko koalīcijas sastāva izvēli, gan par tālākajiem ekonomiskajiem un reformu lēmumiem, atstājot Vienotību opozīcijā. Vienotība šo savu "zelta akciju" varētu izmantot, lai saglabātu amatu Dombrovskim. 

Lai gan Zatlers to publiski noliedzis, zināms, ka kuluāru sarunās kā viena no ZRP prasībām izvirzīts Saeimas spīkera amats Zatleram. Tāpat ZRP būtu svarīgs tieslietu ministra un izglītības un zinātnes ministra amats. Zināms, ka SC, kam kā vēlēšanu uzvarētājam pienāktos viens no valsts augstākajiem amatiem, nekāro Saeimas spīkera amatu un vairāk  vēlas savā interešu sfērā redzēt būtiskas atbildības sfēras, piemēram, Satiksmes ministriju. "Mēs vēlamies cieņpilnu amatu skaitu un atbilstošas ministrijas," uzsvēra kāds SC pārstāvis.

Iemesls, kādēļ ZRP ir tik būtiska plašas koalīcijas izveide ar SC, slēpjas Zatlera ambīcijās realizēt paša izvirzītos saukļus par politiskās sistēmas reformēšanu. "Zatlers ir atvēris Pandoras lādi, viņam tā ir jāaiztaisa ciet. Oligarhi ir sakauti, lai nezaudētu politiskās dzīves jēgu, Zatlera reformu partija, ja tā nav politiskā viendienīte (un es to par tādu neuzskatu), nedrīkst zaudēt savu lielo plānu par politiskās sistēmas reformu," Pietiek svētdien izteicās Urbanovičs.

Lai Saeimā panāktu balsojumu par grozījumiem Satversmē, piemēram, attiecībā uz tautas vēlēta prezidenta institūcijas ieviešanu un prezidenta pilnvaru paplašināšanu, koalīcijai nepieciešamas vismaz 67 balsis. ZRP kopā ar Vienotību un Nacionālo apvienību ir tikai 56 mandāti. Ar šādu "mazo koalīciju" Satversmes grozīšana būtu iespējama tikai referendumā, kas arī būtu grūti.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...