Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

JaunievÄ“lÄ“tais RÄ«gas domes deputāts Mārtiņš Bondars un viņa sieva Ieva Bondare 2003. gadā, kad Bondars bija Valsts prezidenta kancelejas vadÄ«tājs, pie dārga zemesgabala MārupÄ“ ir tikuši Ä«patna darÄ«juma rezultātā, - tā rāda Valsts vienotās datorizÄ“tās zemesgrāmatas dati: zemi politiÄ·a Ä£imenei izdevies nopirkt, oficiāli maksājot ārkārtÄ«gi zemu cenu - mazāk nekā latu par kvadrātmetru.

Bondara valsts amatpersonas deklarācijā par 2001. gadu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskajā datu bāzÄ“ ir deklarÄ“ta kopÄ«pašumā ar Ievu Bondari esoša jaunbÅ«ve un zeme MārupÄ“, bet kopš 2002. gada - māja un zeme MārupÄ“.

Zemesgrāmatas dati rāda, ka Mārupes Ä«pašums Bondaru Ä£imenes rÄ«cÄ«bā nonācis vairākos piegājienos. VisizdevÄ«gākais „darÄ«jums” Ievai Bondarei sanācis 2001. gada 30. jÅ«lijā, kad 1934. gadā dzimusÄ« Narcisa Ivbule viņai 8565 kvadrātmetrus Mārupes zemes uzdāvinājusi, kā dāvinājuma vÄ“rtÄ«bu uzrādot vienu tÅ«kstoti latu. 

Publiski pieejamās datu bāzÄ“s šÄdas informācijas nav, bet vairāki Pietiek lasÄ«tāji ir norādÄ«juši, ka Narcisa Ivbule esot Ievas Bondares māte. Taču, kā izrādās, šis nav vienÄ«gais politiÄ·a Ä£imenes Ä«paši izdevÄ«gais darÄ«jums. varÄ“tu saistÄ«t tuvas radniecÄ«bas saites (publiskās datu bāzÄ“s šÄdas informācijas nav), taču par šo otru darÄ«jumu, saskaņā ar kuru Mārupes zeme pirkta par latu kvadrātmetrā, nav pat šÄdu mājienu.

2002. gada 4. jūnijā Bondaru ģimene uz uzdāvinātā zemesgabala ir nodevusi ekspluatācijā dzīvojamo māj, bet vēl gadu vēlāk, 2003. gada 10. jūlijā par 3000 latu izdevies nopirkt vēl otru zemesgabalu 3100 kvadrātmetru platībā, tātad par Mārupes zemi maksājot mazāk nekā vienu latu kvadrātmetrā.

Lai gan arÄ« par šÄ« zemesgabala oficiālo Ä«pašnieci kļuvusi Ieva Bondare, spriežot pÄ“c amatpersonas deklarācijas datiem, darÄ«jumu veicis Bondars: viņš 2003. gadā „saskaņā ar pirkuma lÄ«gumu" Nellijai Veinbergai oficiāli samaksājis tieši šÄdu summu – 3000 latu.

Par to, kāda patiesÄ«bā jau 2001. gadā ir bijusi Mārupes Ä«pašuma vÄ“rtÄ«ba, liecina fakts, ka jau tā paša 2001. gada 20. augustā, tātad divus mÄ“nešus pÄ“c dāvinājuma Ä«pašums ir ieÄ·Ä«lāts Latvijas Unibankā jau par principiāli citu summu – 43 867 latiem. 2004. gadā Nord/LB Latvija Ä«pašums ieÄ·Ä«lāts jau par 72 490 latiem.

Pietiek jau ir aprakstÄ«jis, ka pÄ“c Bondaram finansiāli potenciāli iznÄ«cinošÄ tiesas sprieduma Latvijas Krājbankas bijušo valdes locekļu atbildÄ«bas lietā Ä£imene ir metusies veikt darbÄ«bas, kas liek domāt par mÄ“Ä£inājumiem paglābt Mārupes Ä«pašumu no iespÄ“jamas zaudÄ“šanas.

ŠÄ gada 26. jÅ«lijā Laulāto mantisko attiecÄ«bu reÄ£istrā ir oficiāli reÄ£istrÄ“ta 1971. gadā dzimušÄ Bondara un viņa 1972. gadā dzimušÄs sievas „Vienošanās par mantas sadali”, ar kuru turpmāk tikai un vienÄ«gi sievas Ä«pašumā skaitās vienÄ«gā patiesi vÄ“rtÄ«gā Bondaru Ä£imenes manta – aprakstÄ«tais nekustamais Ä«pašums Ieviņas MārupÄ“.

Kā mantas sadales vienošanās datums gan minÄ“ts datums pirms 11 gadiem - 2006. gada 12. jÅ«nijs, taču šis laulÄ«bu lÄ«gums ir reÄ£istrÄ“ts jau pÄ“c tiesas sprieduma. Joprojām atklāts ir jautājums, vai vienošanās tiešÄm ir noslÄ“gta pirms 11 gadiem vai arÄ« ar šÄda datuma norādÄ«šanu Bondars mÄ“Ä£ina realizÄ“t diezgan primitÄ«vu blÄ“dÄ«bu – primitÄ«vu tāpÄ“c, ka tai faktiski nav cerÄ«bu uz izdošanos.

Pirmās instances tiesas spriedumam stājoties spÄ“kā, no septiņiem bijušajiem valdes locekļiem, tostarp arÄ« politiÄ·a Bondara, par labu bankas likvidatoram solidāri jāpiedzen 15 miljoni eiro – tātad pa aptuveni 2,14 miljoniem eiro „no galviņas”. Piedziņa var attiekties ne tikai uz viņu personiskajiem Ä«pašumiem un uzkrājumiem, bet arÄ« uz Ä£imeņu Ä«pašumiem, ja tie nav Ä«paši nostiprināti kā konkrÄ“ta laulātā Ä«pašums.

Lai gan Bondaru laulātais pāris vienošanos par mantas sadali it kā esot noslÄ“dzis pirms 11 gadiem, tas oficiāli nav ticis reÄ£istrÄ“ts. TikmÄ“r Civillikums skaidri nosaka: „Lai laulÄ«bas lÄ«gumiem piešÄ·irtu saistošu spÄ“ku pret trešajām personām, tie ierakstāmi laulāto mantisko attiecÄ«bu reÄ£istrā un par nekustamo mantu — arÄ« zemes grāmatās.”

Savukārt Laulāto mantisko attiecÄ«bu reÄ£istrs rāda jau pieminÄ“to šÄ gada 26. jÅ«liju, savukārt zemesgrāmatā redzams, ka tajā laulÄ«bu lÄ«gums ir iesniegts tikai dažas dienas agrāk – šÄ gada 21. jÅ«lijā. (Pats Bondars nevÄ“lÄ“jās sniegt nekādus komentārus sakarā ar zemesgrāmatā iesniegto lÄ«gumu.)

Tas savukārt nozÄ«mÄ“ – ja Bondari šÄ·irtos, pilnÄ«gi pietiktu ar viņu starpā noslÄ“gtu vienošanos, kas nekur nav reÄ£istrÄ“ta. Toties gadÄ«jumā, ja ir darÄ«šana ar trešajām personām, tad tām šÄda pirms 11 gadiem it kā noslÄ“gta vienošanās nav saistoša – un piedziņa gadÄ«jumā, ja šÄds spriedums arÄ« stāsies spÄ“kā, neizbÄ“gami tiks vÄ“rsta arÄ« uz „Mārupes miera ostu” un „Ä·irbju sarunvietu”.

Interesanti, ka nevienam medijam Bondars nav atklāti skaidrojis šo situāciju un savas darbÄ«bas. „KāpÄ“c tagad ir reÄ£istrÄ“ts? Zināt, ja es jums tagad stāstÄ«šu visus veidus, kā es aizstāvÄ“šos, tas maniem politiskajiem oponentiem, kas to visu iesākuši, bÅ«s ļoti izdevÄ«gi,” – tādu atbildi viņš sniedzis, piemÄ“ram, sabiedriskajam radio.

Pietiek labprāt publicÄ“s politiÄ·a Bondara skaidrojumus par šiem darÄ«jumiem, ja tādi tiks saņemti.

Novērtē šo rakstu:

0
0