"Resoriskie sÄ«koligarhi": kÄ valsts pÄrvaldÄ“ neietilpstoÅ¡a, bet ieinteresÄ“ta grupa var koncentrÄ“t apjomÄ«gu varu
Oskars Bundža, Ärsts · 28.10.2017. · Komentāri (22)Šis raksts nav gaušanÄs par personisko situÄciju. DrÄ«zÄk tas interpretÄ“jams kÄ praktiska pamÄcÄ«ba ļaužu grupÄm, kas vÄ“l tikai apsver iespÄ“ju kļūt par kÄda resora "sÄ«koligarhiem". NeizslÄ“dzu, tÄ“ma var radÄ«t ierosmi mÅ«sdienÄ«gam kinoscenÄrijam vai lugai - ar vai bez papildelementiem, bet politiska detektÄ«va ievirze prasÄ«sies pilnÄ«gi noteikti.
Lai koncentrÄ“tu varu, ļoti bÅ«tiski ļaužu grupai ir spÄ“t sevi prezentÄ“t kÄ cienÄ«jamus pilsoņus, kuriem rÅ«p nozares liktenis un kuri a priori ir neaizstÄjami; jo citÄdi taÄu viss tÅ«lÄ«t sabruks, no kÄ cietÄ«s sabiedrÄ«ba!
Ä€rstu biedrÄ«bas amatpersonas, protams, ir relatÄ«vi labÄ situÄcijÄ, jo tradicionÄli bauda plašas sabiedrÄ«bas daļas uzticÄ«bu. ŠÄdos apstÄkļos nav grÅ«ti piespiest nozares ministriju "darboties" tÄ, lai iestÄde rosinÄtu iestrÄdÄt tiesÄ«bu aktos tÄdas normas, kas pÄ“c apstiprinÄšanas Ministru kabinetÄ nodrošina biedrÄ«bai absolÅ«tu dominanci kÄdÄ jomÄ.
KonkrÄ“tajÄ situÄcijÄ tÄtad Latvijas Ä€rstu biedrÄ«bas (LÄ€B) valdei izdevies tiesÄ«bu aktu bÄzi "sakÄrtot" tÄdÄ veidÄ, ka tÄs faktiski neierobežotÄ kontrolÄ“ jau ilgstoši ir sertifikÄcija, proti, procedÅ«ra, kÄ iespÄ“jams iegÅ«t un uzturÄ“t Ärsta speciÄlista statusu.
Kopš 2013.gada 1.janvÄra, kad stÄjÄs spÄ“kÄ pašlaik aktuÄlie MK noteikumi par sertifikÄcijas kÄrtÄ«bu, LÄ€B neierobežotÄ kontrolÄ“ ir arÄ« tÄlÄkizglÄ«tÄ«bas pasÄkumu organizÄ“šana un to kvalitÄtes novÄ“rtÄ“šana. Tie bÅ«tu pat vÄ“l diskutÄ“jami jautÄjumi - ko, kÄpÄ“c, vai tiešÄm tÄ vajag?! TomÄ“r kÄrtÄ«ba, kÄda stÄjusies spÄ“kÄ kopš 2016.gada 1.jÅ«nija (MK 24.05.16.noteikumi Nr.317), jau acÄ«mredzami ir neiederÄ«ga demokrÄtiskas valsts sistÄ“mÄ.
Pamatojoties uz minÄ“tajÄm normÄm, pašlaik pat Ärstu reÄ£istrÄcija ir "sajÅ«gta" ar sertifikÄciju. Proti, speciÄlists, personiski vÄ“ršoties valsts iestÄdÄ“, VeselÄ«bas inspekcijÄ, nevar bÅ«tiski iespaidot savu reÄ£istrÄciju, jo normatÄ«vie akti paredz procedÅ«ru veikt tikai un vienÄ«gi uz sertifikÄcijas institÅ«cijas ziņojuma pamata. TÄdu kÄrtÄ«bu Ministru kabinets ir noteicis.
Tiesa gan, it kÄ darbojas arÄ« LR Satversme, kur 106.pantÄ ietvertÄ norma faktiski nosaka ikviena tiesÄ«bas saglabÄt nodarbošanos. TomÄ“r, kÄ zinÄms, praktiskajÄ dzÄ«vÄ“ Satversmes normas, interpretÄ“jot tÄs saistÄ«bÄ ar MK noteikumiem, teorÄ“tiska spriedelÄ“šana vien ir; varbÅ«t, ka tÄda pieeja no iestÄžu puses nereti ir pareiza...
TomÄ“r personas pamattiesÄ«bu ievÄ“rošanai, ja Latvija ir demokrÄtiska valsts, nevajadzÄ“tu bÅ«t atkarÄ«gai galvenokÄrt vienÄ«gi no tÄ, vai kÄda biedrÄ«ba, kas nav nekÄda iestÄde klasiskÄ izpratnÄ“, žēlÄ«gi piekritÄ«s dot savu akceptu.
KopumÄ veidojas asociÄcija ar pašlaik populÄro, tÄ saucamo "RÄ«dzenes" oligarhu lietu. Aizraujoties ar to, sabiedrÄ«bai, žurnÄlistiem un politiÄ·iem nepamanÄ«tas paliek "MazÄs RÄ«dzenes", kas neviena netraucÄ“ti turpina darboties. NepÄrprotami viena tÄda "resorisku sÄ«koligarhu" filiÄle varÄ“tu bÅ«t Skolas ielÄ 3, Latvijas Ä€rstu biedrÄ«bas biroja adresÄ“.
Raksta autors sagaida pamatotus iebildumus, jo procesus taÄu it kÄ pÄrauga valsts, proti, VeselÄ«bas ministrija. Pieredze pÄ“dÄ“jÄ gada, proti, "sertifikÄcijas epopejas" laikÄ liecina, ka pÄrraudzÄ«ba faktiski nenotiek, jo gluži vienkÄrši ierÄ“dņiem un, šÄ·iet, arÄ« ministrei ir bail no LÄ€B valdes. Bija tÄds ministrs G. BelÄ“viÄs, kurš 2016.gada aprÄ«lÄ« atļÄvÄs nopublicÄ“t ministrijas mÄjaslapÄ P.Apiņa kompetenci apšaubošu preses relÄ«zi. PÄ“c mÄ“neša ministra amata vieta kļuva vakanta... PersonÄ«bas kults; labÄk nekaitinÄt!
LietderÄ«gi rakstÄ šÄ·iet pieminÄ“t Valsts kancelejas 29.06.17. sniegtu skaidrojumu.
Valsts kanceleja norÄda, ka konsultÄ“jusies ar Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroju un Valsts ieņēmumu dienestu. Abas kompetentÄs institÅ«cijas esot atzinušas, ka saskaÅ†Ä ar spÄ“kÄ esošajiem normatÄ«vajiem aktiem Latvijas Ä€rstu biedrÄ«bas SertifikÄcijas padomes priekšsÄ“dÄ“tÄjam un ikvienam padomes loceklim (faktiski laikam gan - arÄ« profesionÄlo asociÄciju sertifikÄcijas komisiju priekšsÄ“dÄ“tÄjiem un locekļiem, kuri pilnvaroti veikt noteiktas kontroles funkcijas attiecÄ«bÄ uz resertificÄ“jamajÄm ÄrstniecÄ«bas personÄm) kopš 2013.gada 1.janvÄra, kad stÄjÄs spÄ“kÄ esošÄ kÄrtÄ«ba un sertifikÄciju sÄka traktÄ“t kÄ deleģētu valsts pÄrvaldes funkciju, bija jÄbÅ«t noteiktam valsts amatpersonas statusam.
TÄtad VeselÄ«bas ministrijas valsts sekretÄra kompetencÄ“ bÅ«tu gan izdot attiecÄ«gos valsts amatpersonu sarakstus, gan nodrošinÄt interešu konflikta problemÄtikas risinÄšanu (droši vien, arÄ« ieviest efektÄ«vu kontroli, lai lekcijas, par ko piešÄ·ir punktus resertifikÄcijai, SertifikÄcijas padomes un sertifikÄcijas komisiju locekļi lasÄ«tu tikai sabiedriskÄ kÄrtÄ, nesaņemot samaksu).
TomÄ“r Äetrarpus gadu laikÄ neviens no trim šai periodÄ strÄdÄjušajiem VM valsts sekretÄriem nav nopietni pievÄ“rsis uzmanÄ«bu LÄ€B SertifikÄcijas padomes darbÄ«bas un tÄs locekļu tiesiskÄ statusa acÄ«mredzamajai neatbilstÄ«bai likumiem un vispÄrÄ“jiem tiesÄ«bu principiem. VarbÅ«t ministrijas valsts sekretÄram pašam trÅ«kst pÄrliecÄ«bas, kÄds Ä«sti veidojas padomes locekļu statuss; vai tas ir tik precÄ«zi definÄ“jams, lai ļautu vispÄr veikt valsts pÄrvaldes uzdevumu?
Cik var spriest, ņemot vÄ“rÄ VID, VeselÄ«bas ministrijas un LÄ€B oficiÄlajÄs mÄjaslapÄs internetÄ publicÄ“to informÄciju, tad pagaidÄm valsts amatpersonu statuss padomes locekļiem nav noteikts; tomÄ“r VID nav arÄ« ierosinÄjusi administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma lietu par nolaidÄ«bu attiecÄ«bÄ uz VeselÄ«bas ministrijas valsts sekretÄru vai informÄ“jusi veselÄ«bas ministri par iespÄ“jamo šÄdu ierÄ“dņa disciplinÄrpÄrkÄpumu.
TÄdÄ“jÄdi var secinÄt, ka, VID ieskatÄ acÄ«mredzot LÄ€B SertifikÄcijas padomÄ“ ievÄ“lÄ“tÄs personas šobrÄ«d neveic valsts amatpersonÄm tipiskas darbÄ«bas; viņu statuss tÄtad pagaidÄm nav atbilstošs un juridiski sakÄrtots, lai deleģētas valsts pÄrvaldes funkcijas ietvaros izdotu administratÄ«vos aktus.
JÄatgÄdina, ka iepriekš ilgstoši nebija spÄ“kÄ esošu MK noteikumu, lai reglamentÄ“tu sertifikÄcijas kÄrtÄ«bu. ProcedÅ«ru veica likumÄ noteiktÄ institÅ«cija, proti, LÄ€B, turklÄt bÅ«dama autonoma publisko tiesÄ«bu subjekta statusÄ. SertifikÄcija kÄ valsts pÄrvaldes uzdevums, ko veic LÄ€B struktÅ«rvienÄ«ba, proti, sertifikÄcijas padome, bet pÄrrauga VeselÄ«bas ministrija, definÄ“ta tikai no 2013.gada 1.janvÄra. Gan agrÄk, gan pašlaik par sertifikÄciju LÄ€B iekasÄ“ no Ärstiem samaksu.
Latvijas Ä€rstu biedrÄ«bas prezidents P.Apinis, kÄ zinÄms, kÄdreiz bijis augsta lÄ«meņa profesionÄls politiÄ·is, darbojies gan lÄ“mÄ“ja, gan izpildvarÄ; protams, viņam labi izprotama gan normatÄ«vo aktu juridiskÄ spÄ“ka hierarhija un MK noteikumu pakÄrtotÄ«ba likumiem, gan citas nianses. Tas varÄ“tu bÅ«t viņa nopelns, ja, piedaloties MK noteikumu Nr.943 izstrÄdÄ“ (LÄ€B prezidents taÄu tur piedalÄ«jÄs, vai ne?!), izdevies radÄ«t situÄciju, ka LÄ€B par procedÅ«ru nekÄdi faktiski neatbild, bet var netraucÄ“ti turpinÄt iekasÄ“t no Ärstiem naudu.
InterpretÄ“jot MK noteikumus saskaÅ†Ä ar Valsts pÄrvaldes iekÄrtas likumu, pašlaik par procedÅ«ru galarezultÄtÄ atbild nevis "labuma guvÄ“js", LÄ€B, bet nozares ministrija. TomÄ“r ziņas par sertificÄ“tajÄm ÄrstniecÄ«bas personÄm valsts reÄ£istram arÄ« sniedz biedrÄ«ba (saskaÅ†Ä jau ar citiem MK noteikumiem), apejot ministriju. SavukÄrt VeselÄ«bas inspekcija, kas uztur reÄ£istru, nav pilnvarota LÄ€B jebkÄdas darbÄ«bas ne pÄrraudzÄ«t, ne apšaubÄ«t. Pašam Apiņa kungam izdevies izvairÄ«ties no šaubÄ«gu dokumentu parakstÄ«šanas, veiksmÄ«gi piesaistot padomes vadÄ«tÄja amatam profesoru G.Latkovski.
RezumÄ“jums; vÄ“rtÄ“jot saskaÅ†Ä ar vispÄrÄ“jiem tiesÄ«bu principiem un likumiem, SertifikÄcijas padomes priekšsēža parakstÄ«tie sertifikÄti jau kopš 01.01.13. bÅ«tu atzÄ«stami par dokumentiem, kas saistoši tikai to parakstÄ«tÄjam. SavukÄrt SertifikÄcijas padome var darboties divos variantos, proti, patvarÄ«gi vai tiesiski; ja tiesiski, tad padomes locekļi ir valsts amatpersonas. Nav sarežģītu dilemmu, vai ne?
TÄtad jau Äetrarpus gadus, kopš spÄ“kÄ esošais regulÄ“jums MK noteikumos Nr.943, LÄ€B ar nozares ministrijas nepÄrprotamu atbalstu (lai gan darbošanÄs apmÄ“ri drÄ«zÄk kÄ "sÄ«koligarhiem", tomÄ“r organizÄ“tÄs noziedzÄ«bas manierÄ“!) Ä«steno apzinÄtu krÄpšanu, iekasÄ“jot no kolÄ“Ä£iem naudu par sertifikÄcijas procedÅ«ru un sertifikÄta izsniegšanu; tiesiski biedrÄ«bai nekÄdi to nav iespÄ“jams veikt.
BiedrÄ«bas sastÄvÄ nav arÄ« izveidota institÅ«cija, kas varÄ“tu izlemt piešÄ·irt noteiktu "tÄlÄkizglÄ«tÄ«bas punktu" daudzumu Ärstiem par kvalifikÄcijas celšanas ietvaros organizÄ“tu lekciju apmeklÄ“šanu. Lekcijas nereti lasa paši padomÄ“ vai komisijÄs ievÄ“lÄ“tie, jo, saprotams, valstÄ« autoritatÄ«vu profesionÄļu skaits dažÄs nozarÄ“s ir ļoti ierobežots.
Tai pat laikÄ valstÄ« ir VeselÄ«bas ministrija, kÄ pienÄkumos ietilptu jebkuram, arÄ« medicÄ«nas prominencÄ“m, paskaidrot, ka valsts pÄrvaldÄ“ amatpersona nevar vienlaicÄ«gi novadÄ«t kolÄ“Ä£iem, saņemot samaksu, konferenci, bet vÄ“lÄk šos pašus kolÄ“Ä£us sertificÄ“t; jo Ä«paši, situÄcijÄ, ja Ärsti, lai saglabÄtu speciÄlista statusu un nodarbošanos, ir spiesti šÄ«s lekcijas apmeklÄ“t, bet pasÄkumu aktualitÄti un zinÄtnisko kvalitÄti vÄ“rtÄ“... tikai paši sertificÄ“tÄji.
DomÄjams, demokrÄtiskÄ valstÄ« vienÄ«gi tiesas kompetencÄ“ bÅ«tu vÄ“rtÄ“t, vai ÄrstniecÄ«bas personu sertifikÄcija ir sabiedrÄ«bai tik bÅ«tisks pasÄkums, tik liela vÄ“rtÄ«ba pati par sevi, lai, ignorÄ“jot vispÄrÄ“jos tiesÄ«bu principus un AdministratÄ«vÄ procesa likuma normas, varÄ“tu notikt prettiesiskÄ procedÅ«rÄ; faktiski, tamlÄ«dzÄ«gu problemÄtiku vajadzÄ“tu risinÄt vismaz AugstÄkÄs tiesas SenÄta AdministratÄ«vo lietu departamenta lÄ«menÄ«.
Protams, LÄ€B birojÄ un tamlÄ«dzÄ«gos "MazÄs RÄ«dzenes" tipa veidojumos, kÄdi droši vien darbojas vÄ“l daudzÄs nozarÄ“s, netiek Ä«stenotas klasiskas valsts nozagšanas shÄ“mas. Peļņu ar sertifikÄcijas vai tai nepieciešamo, nereti vien "atguļamÄ" lÄ«menÄ« sagatavoto lekciju apmaksu nodrošina priekš LÄ€B nevis sabiedrÄ«ba kopumÄ, bet ÄrstniecÄ«bas personas, viņu darbdevÄ“ji (ÄrstniecÄ«bas iestÄdes), dažÄdi fondi, citi atbalstÄ«tÄji.
TÄpÄ“c prettiesiskÄ darbÄ«ba notiek klaji, atsaucoties uz ierastu praksi, abstraktÄm kÄdÄm sabiedrÄ«bas interesÄ“m un manipulÄ“jot ar Ärstu psiholoÄ£isko nespÄ“ju iebilst pret sertifikÄcijas turpinÄšanu. JÄ, vÄ“l relatÄ«vi nesenÄ pagÄtnÄ“ nesakÄrtoto profesionÄlo standartu dēļ tÄ bija tiešÄm svarÄ«ga procedÅ«ra! TaÄu vÄ“sturiskÄ nozÄ«mÄ«ba nerada pamatu apšaubÄ«t tÄs absurdumu pašreizÄ“jajÄ tiesiskajÄ, sociÄlajÄ un profesionÄlÄs darbÄ«bas parametrus raksturojošajÄ situÄcijÄ, kas dinamiski arvien mainÄs.
TomÄ“r - kas traucÄ“ kompetentÄm valsts pÄrvaldes iestÄdÄ“m, tiesÄ«bsargÄjošÄm institÅ«cijÄm, politiÄ·iem patrenÄ“ties, novÄ“ršot "resorisku sÄ«koligarhu" acÄ«mredzami prettiesiskas, neslÄ“ptas darbÄ«bas? Ceļot šÄdi kvalifikÄciju, pÄ“c tam ar labÄku izpratni varÄ“tu pievÄ“rsties "svarÄ«go" oligarhu lietÄm! Ja vien tie oligarhi tiešÄm nepÄrprotami šÄ·iet slikti, lai kÄds viņus visÄ nopietnÄ«bÄ gribÄ“tu apzinÄt un iegrožot...