Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis raksts nav gaušanās par personisko situāciju. DrÄ«zāk tas interpretÄ“jams kā praktiska pamācÄ«ba ļaužu grupām, kas vÄ“l tikai apsver iespÄ“ju kļūt par kāda resora "sÄ«koligarhiem". NeizslÄ“dzu, tÄ“ma var radÄ«t ierosmi mÅ«sdienÄ«gam kinoscenārijam vai lugai - ar vai bez papildelementiem, bet politiska detektÄ«va ievirze prasÄ«sies pilnÄ«gi noteikti.

Lai koncentrētu varu, ļoti būtiski ļaužu grupai ir spēt sevi prezentēt kā cienījamus pilsoņus, kuriem rūp nozares liktenis un kuri a priori ir neaizstājami; jo citādi taču viss tūlīt sabruks, no kā cietīs sabiedrība!

Ä€rstu biedrÄ«bas amatpersonas, protams, ir relatÄ«vi labā situācijā, jo tradicionāli bauda plašas sabiedrÄ«bas daļas uzticÄ«bu. ŠÄdos apstākļos nav grÅ«ti piespiest nozares ministriju "darboties" tā, lai iestāde rosinātu iestrādāt tiesÄ«bu aktos tādas normas, kas pÄ“c apstiprināšanas Ministru kabinetā nodrošina biedrÄ«bai absolÅ«tu dominanci kādā jomā.

KonkrÄ“tajā situācijā tātad Latvijas Ä€rstu biedrÄ«bas (LÄ€B) valdei izdevies tiesÄ«bu aktu bāzi "sakārtot" tādā veidā, ka tās faktiski neierobežotā kontrolÄ“ jau ilgstoši ir sertifikācija, proti, procedÅ«ra, kā iespÄ“jams iegÅ«t un uzturÄ“t ārsta speciālista statusu.

Kopš 2013.gada 1.janvāra, kad stājās spÄ“kā pašlaik aktuālie MK noteikumi par sertifikācijas kārtÄ«bu, LÄ€B neierobežotā kontrolÄ“ ir arÄ« tālākizglÄ«tÄ«bas pasākumu organizÄ“šana un to kvalitātes novÄ“rtÄ“šana. Tie bÅ«tu pat vÄ“l diskutÄ“jami jautājumi - ko, kāpÄ“c, vai tiešÄm tā vajag?! TomÄ“r kārtÄ«ba, kāda stājusies spÄ“kā kopš 2016.gada 1.jÅ«nija (MK 24.05.16.noteikumi Nr.317), jau acÄ«mredzami ir neiederÄ«ga demokrātiskas valsts sistÄ“mā.

Pamatojoties uz minÄ“tajām normām, pašlaik pat ārstu reÄ£istrācija ir "sajÅ«gta" ar sertifikāciju. Proti, speciālists, personiski vÄ“ršoties valsts iestādÄ“, VeselÄ«bas inspekcijā, nevar bÅ«tiski iespaidot savu reÄ£istrāciju, jo normatÄ«vie akti paredz procedÅ«ru veikt tikai un vienÄ«gi uz sertifikācijas institÅ«cijas ziņojuma pamata. Tādu kārtÄ«bu Ministru kabinets ir noteicis.

Tiesa gan, it kā darbojas arÄ« LR Satversme, kur 106.pantā ietvertā norma faktiski nosaka ikviena tiesÄ«bas saglabāt nodarbošanos. TomÄ“r, kā zināms, praktiskajā dzÄ«vÄ“ Satversmes normas, interpretÄ“jot tās saistÄ«bā ar MK noteikumiem, teorÄ“tiska spriedelÄ“šana vien ir; varbÅ«t, ka tāda pieeja no iestāžu puses nereti ir pareiza...

TomÄ“r personas pamattiesÄ«bu ievÄ“rošanai, ja Latvija ir demokrātiska valsts, nevajadzÄ“tu bÅ«t atkarÄ«gai galvenokārt vienÄ«gi no tā, vai kāda biedrÄ«ba, kas nav nekāda iestāde klasiskā izpratnÄ“, žēlÄ«gi piekritÄ«s dot savu akceptu.

Kopumā veidojas asociācija ar pašlaik populāro, tā saucamo "RÄ«dzenes" oligarhu lietu. Aizraujoties ar to, sabiedrÄ«bai, žurnālistiem un politiÄ·iem nepamanÄ«tas paliek "Mazās RÄ«dzenes", kas neviena netraucÄ“ti turpina darboties. Nepārprotami viena tāda "resorisku sÄ«koligarhu" filiāle varÄ“tu bÅ«t Skolas ielā 3, Latvijas Ä€rstu biedrÄ«bas biroja adresÄ“.

Raksta autors sagaida pamatotus iebildumus, jo procesus taču it kā pārauga valsts, proti, VeselÄ«bas ministrija. Pieredze pÄ“dÄ“jā gada, proti, "sertifikācijas epopejas" laikā liecina, ka pārraudzÄ«ba faktiski nenotiek, jo gluži vienkārši ierÄ“dņiem un, šÄ·iet, arÄ« ministrei ir bail no LÄ€B valdes. Bija tāds ministrs G. BelÄ“vičs, kurš 2016.gada aprÄ«lÄ« atļāvās nopublicÄ“t ministrijas mājaslapā P.Apiņa kompetenci apšaubošu preses relÄ«zi. PÄ“c mÄ“neša ministra amata vieta kļuva vakanta... PersonÄ«bas kults; labāk nekaitināt!

LietderÄ«gi rakstā šÄ·iet pieminÄ“t Valsts kancelejas 29.06.17. sniegtu skaidrojumu.

Valsts kanceleja norāda, ka konsultÄ“jusies ar Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroju un Valsts ieņēmumu dienestu. Abas kompetentās institÅ«cijas esot atzinušas, ka saskaņā ar spÄ“kā esošajiem normatÄ«vajiem aktiem Latvijas Ä€rstu biedrÄ«bas Sertifikācijas padomes priekšsÄ“dÄ“tājam un ikvienam padomes loceklim (faktiski laikam gan - arÄ« profesionālo asociāciju sertifikācijas komisiju priekšsÄ“dÄ“tājiem un locekļiem, kuri pilnvaroti veikt noteiktas kontroles funkcijas attiecÄ«bā uz resertificÄ“jamajām ārstniecÄ«bas personām) kopš 2013.gada 1.janvāra, kad stājās spÄ“kā esošÄ kārtÄ«ba un sertifikāciju sāka traktÄ“t kā deleģētu valsts pārvaldes funkciju, bija jābÅ«t noteiktam valsts amatpersonas statusam.

Tātad VeselÄ«bas ministrijas valsts sekretāra kompetencÄ“ bÅ«tu gan izdot attiecÄ«gos valsts amatpersonu sarakstus, gan nodrošināt interešu konflikta problemātikas risināšanu (droši vien, arÄ« ieviest efektÄ«vu kontroli, lai lekcijas, par ko piešÄ·ir punktus resertifikācijai, Sertifikācijas padomes un sertifikācijas komisiju locekļi lasÄ«tu tikai sabiedriskā kārtā, nesaņemot samaksu).

TomÄ“r četrarpus gadu laikā neviens no trim šai periodā strādājušajiem VM valsts sekretāriem nav nopietni pievÄ“rsis uzmanÄ«bu LÄ€B Sertifikācijas padomes darbÄ«bas un tās locekļu tiesiskā statusa acÄ«mredzamajai neatbilstÄ«bai likumiem un vispārÄ“jiem tiesÄ«bu principiem. VarbÅ«t ministrijas valsts sekretāram pašam trÅ«kst pārliecÄ«bas, kāds Ä«sti veidojas padomes locekļu statuss; vai tas ir tik precÄ«zi definÄ“jams, lai ļautu vispār veikt valsts pārvaldes uzdevumu?

Cik var spriest, ņemot vÄ“rā VID, VeselÄ«bas ministrijas un LÄ€B oficiālajās mājaslapās internetā publicÄ“to informāciju, tad pagaidām valsts amatpersonu statuss padomes locekļiem nav noteikts; tomÄ“r VID nav arÄ« ierosinājusi administratÄ«vā pārkāpuma lietu par nolaidÄ«bu attiecÄ«bā uz VeselÄ«bas ministrijas valsts sekretāru vai informÄ“jusi veselÄ«bas ministri par iespÄ“jamo šÄdu ierÄ“dņa disciplinārpārkāpumu.

TādÄ“jādi var secināt, ka, VID ieskatā acÄ«mredzot LÄ€B Sertifikācijas padomÄ“ ievÄ“lÄ“tās personas šobrÄ«d neveic valsts amatpersonām tipiskas darbÄ«bas; viņu statuss tātad pagaidām nav atbilstošs un juridiski sakārtots, lai deleģētas valsts pārvaldes funkcijas ietvaros izdotu administratÄ«vos aktus.

Jāatgādina, ka iepriekš ilgstoši nebija spÄ“kā esošu MK noteikumu, lai reglamentÄ“tu sertifikācijas kārtÄ«bu. ProcedÅ«ru veica likumā noteiktā institÅ«cija, proti, LÄ€B, turklāt bÅ«dama autonoma publisko tiesÄ«bu subjekta statusā. Sertifikācija kā valsts pārvaldes uzdevums, ko veic LÄ€B struktÅ«rvienÄ«ba, proti, sertifikācijas padome, bet pārrauga VeselÄ«bas ministrija, definÄ“ta tikai no 2013.gada 1.janvāra. Gan agrāk, gan pašlaik par sertifikāciju LÄ€B iekasÄ“ no ārstiem samaksu.

Latvijas Ārstu biedrības prezidents P.Apinis, kā zināms, kādreiz bijis augsta līmeņa profesionāls politiķis, darbojies gan lēmēja, gan izpildvarā; protams, viņam labi izprotama gan normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhija un MK noteikumu pakārtotība likumiem, gan citas nianses. Tas varētu būt viņa nopelns, ja, piedaloties MK noteikumu Nr.943 izstrādē (LĀB prezidents taču tur piedalījās, vai ne?!), izdevies radīt situāciju, ka LĀB par procedūru nekādi faktiski neatbild, bet var netraucēti turpināt iekasēt no ārstiem naudu.

InterpretÄ“jot MK noteikumus saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, pašlaik par procedÅ«ru galarezultātā atbild nevis "labuma guvÄ“js", LÄ€B, bet nozares ministrija. TomÄ“r ziņas par sertificÄ“tajām ārstniecÄ«bas personām valsts reÄ£istram arÄ« sniedz biedrÄ«ba (saskaņā jau ar citiem MK noteikumiem), apejot ministriju. Savukārt VeselÄ«bas inspekcija, kas uztur reÄ£istru, nav pilnvarota LÄ€B jebkādas darbÄ«bas ne pārraudzÄ«t, ne apšaubÄ«t. Pašam Apiņa kungam izdevies izvairÄ«ties no šaubÄ«gu dokumentu parakstÄ«šanas, veiksmÄ«gi piesaistot padomes vadÄ«tāja amatam profesoru G.Latkovski.

RezumÄ“jums; vÄ“rtÄ“jot saskaņā ar vispārÄ“jiem tiesÄ«bu principiem un likumiem, Sertifikācijas padomes priekšsēža parakstÄ«tie sertifikāti jau kopš 01.01.13. bÅ«tu atzÄ«stami par dokumentiem, kas saistoši tikai to parakstÄ«tājam. Savukārt Sertifikācijas padome var darboties divos variantos, proti, patvarÄ«gi vai tiesiski; ja tiesiski, tad padomes locekļi ir valsts amatpersonas. Nav sarežģītu dilemmu, vai ne?

Tātad jau četrarpus gadus, kopš spÄ“kā esošais regulÄ“jums MK noteikumos Nr.943, LÄ€B ar nozares ministrijas nepārprotamu atbalstu (lai gan darbošanās apmÄ“ri drÄ«zāk kā "sÄ«koligarhiem", tomÄ“r organizÄ“tās noziedzÄ«bas manierÄ“!) Ä«steno apzinātu krāpšanu, iekasÄ“jot no kolÄ“Ä£iem naudu par sertifikācijas procedÅ«ru un sertifikāta izsniegšanu; tiesiski biedrÄ«bai nekādi to nav iespÄ“jams veikt.

BiedrÄ«bas sastāvā nav arÄ« izveidota institÅ«cija, kas varÄ“tu izlemt piešÄ·irt noteiktu "tālākizglÄ«tÄ«bas punktu" daudzumu ārstiem par kvalifikācijas celšanas ietvaros organizÄ“tu lekciju apmeklÄ“šanu. Lekcijas nereti lasa paši padomÄ“ vai komisijās ievÄ“lÄ“tie, jo, saprotams, valstÄ« autoritatÄ«vu profesionāļu skaits dažās nozarÄ“s ir ļoti ierobežots.

Tai pat laikā valstÄ« ir VeselÄ«bas ministrija, kā pienākumos ietilptu jebkuram, arÄ« medicÄ«nas prominencÄ“m, paskaidrot, ka valsts pārvaldÄ“ amatpersona nevar vienlaicÄ«gi novadÄ«t kolÄ“Ä£iem, saņemot samaksu, konferenci, bet vÄ“lāk šos pašus kolÄ“Ä£us sertificÄ“t; jo Ä«paši, situācijā, ja ārsti, lai saglabātu speciālista statusu un nodarbošanos, ir spiesti šÄ«s lekcijas apmeklÄ“t, bet pasākumu aktualitāti un zinātnisko kvalitāti vÄ“rtÄ“... tikai paši sertificÄ“tāji.

Domājams, demokrātiskā valstī vienīgi tiesas kompetencē būtu vērtēt, vai ārstniecības personu sertifikācija ir sabiedrībai tik būtisks pasākums, tik liela vērtība pati par sevi, lai, ignorējot vispārējos tiesību principus un Administratīvā procesa likuma normas, varētu notikt prettiesiskā procedūrā; faktiski, tamlīdzīgu problemātiku vajadzētu risināt vismaz Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta līmenī.

Protams, LÄ€B birojā un tamlÄ«dzÄ«gos "Mazās RÄ«dzenes" tipa veidojumos, kādi droši vien darbojas vÄ“l daudzās nozarÄ“s, netiek Ä«stenotas klasiskas valsts nozagšanas shÄ“mas. Peļņu ar sertifikācijas vai tai nepieciešamo, nereti vien "atguļamā" lÄ«menÄ« sagatavoto lekciju apmaksu nodrošina priekš LÄ€B nevis sabiedrÄ«ba kopumā, bet ārstniecÄ«bas personas, viņu darbdevÄ“ji (ārstniecÄ«bas iestādes), dažādi fondi, citi atbalstÄ«tāji.

TāpÄ“c prettiesiskā darbÄ«ba notiek klaji, atsaucoties uz ierastu praksi, abstraktām kādām sabiedrÄ«bas interesÄ“m un manipulÄ“jot ar ārstu psiholoÄ£isko nespÄ“ju iebilst pret sertifikācijas turpināšanu. Jā, vÄ“l relatÄ«vi nesenā pagātnÄ“ nesakārtoto profesionālo standartu dēļ tā bija tiešÄm svarÄ«ga procedÅ«ra! Taču vÄ“sturiskā nozÄ«mÄ«ba nerada pamatu apšaubÄ«t tās absurdumu pašreizÄ“jajā tiesiskajā, sociālajā un profesionālās darbÄ«bas parametrus raksturojošajā situācijā, kas dinamiski arvien mainās.

TomÄ“r - kas traucÄ“ kompetentām valsts pārvaldes iestādÄ“m, tiesÄ«bsargājošÄm institÅ«cijām, politiÄ·iem patrenÄ“ties, novÄ“ršot "resorisku sÄ«koligarhu" acÄ«mredzami prettiesiskas, neslÄ“ptas darbÄ«bas? Ceļot šÄdi kvalifikāciju, pÄ“c tam ar labāku izpratni varÄ“tu pievÄ“rsties "svarÄ«go" oligarhu lietām! Ja vien tie oligarhi tiešÄm nepārprotami šÄ·iet slikti, lai kāds viņus visā nopietnÄ«bā gribÄ“tu apzināt un iegrožot...

Novērtē šo rakstu:

0
0