Iesaki rakstu:

“Kur ziloņi kaujas, tur cieš zāle” - šis afrikāņu sakāmvārds trāpÄ«gi raksturo situāciju, kurā valsts ieceltā “arestÄ“tās mantas glabātāja” RÅ«dolfa Meroni dēļ nonācis viens no kādreizÄ“jiem A/S Ventspils Nafta mazajiem akcionāriem, kurš savulaik privatizÄ“jis dažas akcijas par sertifikātiem. Tagad peļņas vietā viņam sanākušas tikai nepatikšanas un zaudÄ“jumi.

Viens no iepriekšÄ“jo gadu izplatÄ«tākajiem sabiedriskās domas momentiem - arestÄ“tās mantas izsaimniekotāja RÅ«dolfa Meroni darbÄ«bas attiecoties tikai uz dažiem Ventspils miljonāriem un varbÅ«t vÄ“l viņiem piederoši uzņēmumu darbiniekiem, kamÄ“r uz parastajiem Latvijas iedzÄ«votājiem tas nekādi neatsaucoties.

Taču pÄ“dÄ“jās nedēļās Pietiek publicÄ“tie ekonomikas dati parāda, ka prokuratÅ«ras ieceltā Ventspils uzņēmumu “izsaimnieka” darbÄ«bu rezultātā par daudziem miljoniem gadā kritušies mantas arestiem pakļauto uzņēmumu maksātie nodokļi valsts un pašvaldÄ«bas budžetā, tikuši atlaisti darbinieku simti, bet atlikušie vispirms iebaidÄ«ti, piedraudot viņiem ar nākamo atlaišanas vilni, pÄ“c kā viņiem samazinātas algas. Vislielākie zaudÄ“jumi vÄ“rojami tādās kompānijās kā A/S Kālija Parks, A/S Ventspils TirdzniecÄ«bas Osta, A/S Ventbunkers.

Taču tas nav vienÄ«gais veids, kā R. Meroni darbÄ«bu rezultātā cieš parastie iedzÄ«votāji. PÄ“c tam, kad šo Pietiek publicÄ“to datu detalizÄ“ta analÄ«ze izskanÄ“ja vÄ“l arÄ« radio PIK FM Ä“terā, ar savu stāstu pie žurnālistiem vÄ“rsās Jurijs Z. - parasts pensionārs, kurš savulaik sertifikātu atlikumu bija ieguldÄ«jis A/S Ventspils Nafta akcijās, bet tagad R. Meroni afÄ“ru dēļ iedzÄ«vojies tikai nepatikšanās.

Rietumukrainā savulaik dzimušais Jurijs Z., kurš tāpÄ“c 1991. gada 24. augustā automātiski kļuvis par Ukrainas pilsoni, nodzÄ«vojis Latvijā 46 gadus un pirms kāda laika devies pensijā. Deviņdesmitajos gados viņš par sertifikātiem privatizÄ“jis dzÄ«vokli Pārdaugavā, savukārt ar dažiem pāri palikušajiem sertifikātiem pieteicies privatizÄ“t dažas Ventspils Naftas akcijas, cik nu sanācis. Viņa mÄ“rÄ·is nekad nav bijis gÅ«t ātru peļņu, bet gan turÄ“t akcijas ilgtermiņā, ko viņš arÄ« darÄ«jis.

Tā tas noticis lÄ«dz 2015. gada nogalei, kad R. Meroni kontrolÄ“ esošÄs akciju sabiedrÄ«bas Ventbunkers meitasuzņēmums A/S Latvijas Naftas TranzÄ«ts pÄ“kšÅ†i izdomāja atbrÄ«voties no sev piederošajām A/S Ventspils Nafta (VN) akcijām, katru akciju pārdodot par 1,77 eiro, kamÄ“r faktiskā cena vÄ“lāk bija 4,56 eiro par katru VN akciju.

Šis aizdomÄ«gais darÄ«jums, par kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisijā vÄ“lāk tika ierosināta pārbaude, nozÄ«mÄ“ja: VN lielākais akcionārs, Kipras ofšors Euromin Holdings vispirms izteica akciju obligāto atpirkumu, pÄ“c tam - arÄ« galÄ«go atpirkumu.

GalÄ«gais atpirkums nozÄ«mÄ“: brÄ«dÄ«, kad biržā kotÄ“tas kompānijas lielākajam akcionāram pieder jau 95% akciju, visiem atlikušajiem mazajiem akcionāriem akcijas tiek atņemtas piespiedu kārtā par FKTK noteiktu cenu, nejautājot, vai paši akcionāri to maz vÄ“las.

Ventspils Naftai pÄ“c privatizācijas visu etapu pabeigšanas 2006. gada oktobrÄ« šÄdu mazo akcionāru, kam katram piederÄ“ja no dažām akcijām lÄ«dz dažiem simtiem akciju, bija ap 24 tÅ«kstošiem. To vidÅ« bija ne tikai tie, kas akcijas bija privatizÄ“juši par sertifikātiem, bet arÄ« kompānijas bijušie un esošie darbinieki, kam pienācās akcijas par to darbu, ko viņi bija ieguldÄ«juši mūža garumā.

GalÄ«gā atpirkuma procedÅ«ras noslÄ“gumā visiem mazajiem akcionāriem piederošÄs akcijas tiek noņemtas no viņu vÄ“rtspapÄ«ru kontiem, un vietā tiek ieskaitÄ«ta nauda. Savukārt tiem akcionāriem, kuru akcijas glabājas nevis vÄ“rtspapÄ«ru kontos kredÄ«tiestādÄ“s, bet brokeru sabiedrÄ«bās, SākotnÄ“jā reÄ£istrā vai Centrālajā depozitārijā, nauda jāsaņem caur Centrālo depozitāriju, kam to tur ieskaita pircÄ“js.

Šeit arÄ« sākušÄs Jurija Z. problÄ“mas. Naudu no Centrālā depozitārija nevar izņemt skaidrā, to var tikai pārskaitÄ«t. “Man kā Ukrainas pilsonim, kurš bieži brauc uz dzimteni, konts ir Ukrainas Privatbankā, nevis tās Latvijas meitasbankā, taču man piedāvāja naudu pārskaitÄ«t tikai uz tādu kontu, kas atvÄ“rts kādā Latvijas kredÄ«tiestādÄ“.”

Vispirms Jurijs Z. griezies Luminor bankā, vÄ“loties atvÄ“rt jaunu kontu. Viņam pateikuši: Ukrainas pilsonim dokumentu pārbaude vien izmaksāšot 150 eiro, pie kam bez garantijas, ka šÄ«s pārbaudes rezultātā kontu tiešÄm izdošoties atvÄ“rt - sekas cīņai ar nerezidentu naudas mazgātuvÄ“m.

Jurijs pamatojis: “Es neesmu nerezidents - ārzemnieks, es jau 46 gadus esmu Latvijas rezidents, man te pieder nekustamais Ä«pašums (dzÄ«voklis), ir deklarÄ“tā adrese jau desmitiem gadu garumā, ir darba stāžs, protu valsts valodu.” TomÄ“r Luminor klerki tos nav uzskatÄ«juši par pietiekamiem argumentiem un joprojām prasÄ«juši 150 eiro.

Tad Jurijs Z. noskaities un apstaigājis vÄ“l vairākas bankas, lÄ«dz Meridian Trade Bank atzinuši viņu par Latvijas rezidentu un atvÄ“ruši kontu par nieka 5 eiro komisijas maksu, taču visas šÄ«s laika tÄ“rÄ“šanas un skraidÄ«šanas vidÅ« viņš kaut kur pazaudÄ“jis savu pasi ar dzeltenzilo “trijzobi” uz vāka.

Tā kā atrast to nav izdevies, nācies iet uz vÄ“stniecÄ«bu pÄ“c jaunas pases, savukārt par jaunā parauga biometriskās pases izdošanu pašlaik jāmaksā valsts nodeva 810 hrivnu apmÄ“rā (pÄ“c pašreizÄ“jā svārstÄ«gā EUR/UAH kursa - starp 25 un 30 eiro).

Kad nu nelaimÄ«gais Ukrainas pilsonis beidzot ticis pie svaigas pases un jauna konta, izrādÄ«jies, ka viss viņa guvums no VN akciju piespiedu pārdošanas ir nieka 51 eiro.

Uz jautājumu, vai viņš zina, kas ir RÅ«dolfs Meroni un kā viņa darbÄ«bu rezultātā visiem mazajiem akcionāriem nācās piespiedu kārtā atdot savas akcijas Euromin Holdingam, Jurijs Z. rausta plecus - šÄdu uzvārdu viņš dzirdot pirmo reizi.