Iesaki rakstu:

VÄ“l Vairāk Saules restorānu Ä«pašnieks Endijs BÄ“rziņš publiski zvÄ“r pie saviem draugiem un stāsta, ka nekāda krāpšanās ar kases aparātiem no viņu puses neesot notikusi. TÅ«kstošiem cilvÄ“ku dalās ar viņa ierakstiem sociālajos tÄ«klos un sola viņu un viņa restorānus atbalstÄ«t! Es nolÄ“mu pirms secinājumu izdarÄ«šanas izmantot publiski pieejamos faktus.

Darbinieku skaits – vidÄ“jā alga

2017. gadā Endija BÄ“rziņa uzņēmumā SIA VÄ“l vairāk saules strādāja 161 cilvÄ“ks. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par 2017.gadu uzņēmums veica 307 930 eiro apmÄ“rā. Tātad par vienu darbinieku vidÄ“ji ir veiktas iemaksas 1913 eiro gadā, jeb 159 eiro mÄ“nesÄ«. Lai sarÄ“Ä·inātu Vairāk Saules restorānos esošo vidÄ“jo algu, izmantojam vienkāršu matemātisku darbÄ«bu: 159 : 0,3409 (VSAOI) = 468 eiro mÄ“neša alga (pirms nodokļu nomaksas).

Ja uzņēmumā strādātu tikai pensijas vecumā nodarbinātie, atšÄ·irÄ«go nodokļu likmju dēļ vidÄ“jā alga bÅ«tu par aptuveni 66 eiro lielāka, bet domāju, ka šÄdi cilvÄ“ki tiek nodarbināta tikai neliela daļa un tie bÅ«tiski neietekmÄ“ gala aprÄ“Ä·inu. VSAOI likmei nav piemÄ“rojams neapliekamais minimums, tāpÄ“c, aprÄ“Ä·inā iekļaut nodarbināto skaitu, pÄ“c tās iemaksām var visnotaļ precÄ«zi spriest par vidÄ“jo algu uzņēmumā.

PÄ“c Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vidÄ“jā alga Ä“dināšanas sektorā Latvijā 2017. gadā bija 634 eiro, iepretim 926 eiro vidÄ“ji valstÄ«. No tā var izdarÄ«t secinājumu, ka Endijs BÄ“rziņš saviem darbiniekiem maksā ievÄ“rojami mazāk nekā vidÄ“ji valstÄ« un nozarÄ“. Ja pat parādÄ«tos arguments, ka viņi, piemÄ“ram, uz pusslodzi nodarbina studentus, tas tik un tā neizturÄ“tu kritiku. Domāju, ka šie darba samaksas rādÄ«tāji skaidri iezÄ«mÄ“ noteiktu tendenci.

Pievērsīsimies apgrozījumam

Publiski ir izskanÄ“jis, ka Vairāk Saules restorānu tÄ«kla apgrozÄ«jums 2017. gadā bija 4,7 miljoni eiro. Secinu, ka vidÄ“ji viens viņa darbinieks uzņēmumam apgrozÄ«jis aptuveni 29 192 eiro gadā jeb 2433 eiro mÄ“nesÄ«.

PaanalizÄ“sim citus Ä“dināšanas sektorā strādājošos uzņēmumus.

LIDO apgrozÄ«jums 2017.gadā bija 58 miljoni eiro, paši raksta, ka darbinieku skaits ir vismaz 1100. Drošs paliek nedrošs, aprÄ“Ä·ina veikšanai pieņemam, ka uzņēmumā strādā 1150 cilvÄ“ki. Sanāk, ka vidÄ“ji viens LIDO darbinieks uzņēmumam ienes aptuveni 50 500 eiro – teju divas reizes vairāk nekā Endija BÄ“rziņa restorānos. Sociālās iemaksas veiktas aptuveni 3500 eiro apmÄ“rā par darbinieku gadā – teju divas reizes vairāk.

Premier Restaurants Latvia (strādā ar zÄ«molu Mcdonalds): ApgrozÄ«jums 2017.gadā - 36 120 000 eiro, darbinieku skaits 691. Viens darbinieks ienesis vidÄ“ji aptuveni 52 000 eiro. Sociālās iemaksas veiktas aptuveni 2650 eiro apmÄ“rā par darbinieku par gadu – teju par 50% vairāk. TomÄ“r Makdonalds ir plaši zināms kā darbavieta studentiem, kas strādā uz pusslodzi, tādēļ faktiskā mÄ“neša alga tajos varÄ“tu bÅ«t vÄ“l lielāka.

Šos divus uzņēmumus esmu norādÄ«jis tikai tāpÄ“c, ka esmu pārliecināts, ka tie maksā visus nodokļus. Ja šÄdi paanalizÄ“ arÄ« citus lielākos uzņēmumus Latvijā – Rimi, Maxima, arÄ« to apgrozÄ«jums pret vienu nodarbināto ir vairākas reizes augstāks nekā uzņēmumā VÄ“l Vairāk Saules.

Starp citu, ir vÄ“l citi lieli Ä“dināšanas uzņēmumi, kuru dati ir lÄ«dzÄ«gi kā SIA VÄ“l vairāk saules, un tas, manuprāt, izskaidrojams tikai ar vienu – nozarei ir lielas problÄ“mas ar visu ieņēmumu uzrādÄ«šanu. Skaidri redzams, ka vienai daļai nozarÄ“ strādājošo lielo (!) uzņēmumu apgrozÄ«jums pret darbinieku skaitu un algu veikto sociālo iemaksu apmÄ“ri ir izteikti zem valstÄ« un nozarÄ“ vidÄ“jā, piedevām pastāv krasas atšÄ·irÄ«bas starp pašÄ nozarÄ“ strādājošajiem uzņēmumiem.

Par zaudējumiem un maksātnespējām

ŠÄ« nodaļas daļa nav konkrÄ“ti par uzņēmumu VÄ“l vairāk saules, jo man par to šajā jomā nav nekādas informācijas, tomÄ“r ar šo iesaku aizdomāties katram, kurš ir sadarbÄ«bas partneris uzņēmumiem – nodokļu nemaksātājiem.

Katra lieta maksā tik, cik tā maksā. PiemÄ“ram, ja uzņēmums reāli pārdod 5 porcijas ar Ä“dienu, bet apgrozÄ«jumā uzrāda tikai pārdotu vienu – neizbÄ“gami formāli tāds uzņēmums strādā ar zaudÄ“jumiem, jo, lai sataisÄ«tu atlikušÄs 4 Ä“diena porcijas, ir jāiepÄ“rk izejvielas, jāalgo darbinieki, kas viss veido izmaksas.

Tā slÄ“pjas āķis maksātnespÄ“jas gadÄ«jumā. Lai uzņēmums, kas neuzrāda visu apgrozÄ«jumu, turpinātu ikdienas operācijas, tam tik un tā ir nepieciešama nauda. Ko tad viņi dara? Viņi nodokļos nesamaksāto naudu fiktÄ«vi paši sev aizdod, izmantojot ofšoru shÄ“mas. TomÄ“r reizÄ“m arÄ« šÄdus uzņēmumus piemeklÄ“ maksātnespÄ“ja, un tad tiem “parādās” šÄds mistiskais kreditors, kuram uzņēmums likumsakarÄ«gi ir “parādā” daudz lielākas summas nekā visiem pārÄ“jiem kreditoriem kopā ņemot, tādÄ“jādi iegÅ«stot balsu pārsvaru kreditoru sapulcÄ“s.

Tālāk notiekošais ir skaidrs: fiktÄ«vais kreditors saņem izteikto vairākumu vai pat visu. Tā kā reālie kreditori tādos gadÄ«jumos nesaņem neko, viņi nereti arÄ« šÄ« iemesla dēļ kļūst maksātnespÄ“jÄ«gi, un, tiem izbeidzot savu darbÄ«bu, ofšorizÄ“tais kreditors atbrÄ«vojas no parādiem, – jo, kad vairs nav parādnieka, nav arÄ« parāda. LÄ«dzÄ«gi bija LIDO maksātnespÄ“jas gadÄ«jumā – parādÄ«jās ofšoros reÄ£istrÄ“ts liels kreditors. Es ar šo nevÄ“los apgalvot, ka LIDO izmantoja kādas prettiesiskas shÄ“mas, bet liela kreditora parādÄ«šanās fakts pagātnÄ“ tam pastāv.

Viedoklis noslēgumā

Par Vairāk Saules restorānu nodokļu maksāšanas godprātÄ«bu lai lemj tiesa, bet ar šo rakstu vÄ“lÄ“jos uzskatāmi parādÄ«t šÄ« uzņēmuma vidÄ“jās algas un apgrozÄ«juma tendences, kas nav raksturÄ«gas ne uzņēmuma pārstāvÄ“tajai nozarei, ne Latvijas ekonomikai.

Manuprāt, uzņēmuma pārstāvis klaji melo un gan VID, gan sabiedrību uzskata par durakiem, kuri nespēj iedziļināties publiski pieejamā informācijā un no aritmētiskiem aprēķiniem izdarīt secinājumus.

Uzskatu, ka liela daļa nodokļu nemaksātāju ir afÄ“risti un nevis uz celÄ«šiem nospiesti nabaga uzņēmÄ“ji. Tas bÅ«tu beidzot jāsaprot. Ekonomisko noziegumu kaitnieciskums ir vispār par maz novÄ“rtÄ“ts. Mums ir vajadzÄ«gi labi ceļi, pieaugošas pensijas mÅ«su vecākiem un cilvÄ“kiem ar invaliditāti, pieejama veselÄ«bas aprÅ«pe un drošÄ«ba, ka valsts spÄ“s parÅ«pÄ“ties par mums grÅ«tā brÄ«dÄ«. Ja zogam mÄ“s paši, mums nav nekādas tiesÄ«bas pārmest valstij, ka tā nerÄ«kojas kā labs saimnieks.

AtbildÄ«ba par šo valsti ir jāuzņemas katram individuāli un nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā arÄ« kolektÄ«vi, nevis jāignorÄ“ tās likumi un pÄ“c tam, kad viltÄ«gi ÄakarÄ“tās oficiālās institÅ«cijas sāk darÄ«t savu darbu, publiski vaimanāt par it kā veiktajām represijām. Ja sabiedrÄ«ba no šÄ«s valsts novÄ“rsÄ«sies, bet nodokļu nemaksāšana ir viens no tādiem veidiem, nebrÄ«nieties, ka arÄ« valsts dzÄ«vos savrupi no sabiedrÄ«bas.

Tajās masveidā aprietajās valsts iestādÄ“s, ministrijās strādā tā pati sabiedrÄ«ba, ko paši diendienā pārstāvam. Šeit jau sen vairs nav PSRS, kas apmaiņā pret ideoloÄ£isku lojalitāti visus nodrošināja ar kotleti pusdienās un pajumti hrušÄovkā - šÄ« ir mÅ«su pašu veidota valsts, un tikai mÄ“s paši varam labot tās kļūdas, ko nereti savos attaisnojumos piemin nodokļu nemaksātāji, bet ne finanšu afÄ“risms, ne melošana nebÅ«s pareizie lÄ«dzekļi!