Iesaki rakstu:

Trešdien 25.aprÄ«lÄ« Saeimas PieprasÄ«jumu komisijas sÄ“dÄ“ tiks skatÄ«ts Ministru prezidentam Mārim Kučinskim adresÄ“ts deputātu pieprasÄ«jums “Par Latvijas Republikas valdÄ«bas rÄ«cÄ«bas atbilstÄ«bu Latvijas tautas interesÄ“m, Ä«stenojot subsidÄ“tās elektroenerÄ£ijas atbalsta sistÄ“mu”.

Premjerministrs ir izvÄ“lÄ“jies izmantot savas tiesÄ«bas uz šo pieprasÄ«jumu neatbildÄ“t, bet ir deleģējis sniegt atbildi ekonomikas ministram Arvildam Ašeradenam, kurš arÄ« uz pirmo šÄ« pieprasÄ«juma izskatÄ«šanas sÄ“di neieradās.

Saskaņā ar Eiropas SavienÄ«bas (ES) tiesÄ«bu normām ES dalÄ«bvalstij, pirms Ä«stenot valsts atbalstu, tas ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK). Atbalsts, kas ir ticis Ä«stenots bez/pirms saskaņošanas, ir nelikumÄ«gs.

Latvija 2007.gadā atvÄ“ra elektroenerÄ£ijas tirgu. Tajā tika Ä«stenots atbalsts vietÄ“jiem elektroenerÄ£ijas ražotājiem. Taču tikai 2015.gadā tika uzsākta šÄ« atbalsta saskaņošana ar EK. Saskaņots ar EK tas tika tikai 2017.gadā.

Savā lēmumā SA.43140 (2015/NN) EK norāda, ka obligātā iepirkuma komponente (OIK) ir valsts atbalsts un tas ir ticis ieviests, pārkāpjot ES tiesību normas. Tādejādi OIK desmit gadus, no 2007. līdz 2017. gadam ir bijusi nelikumīga.

EK lÄ“mumā ir norādÄ«ts, ka Latvija ir atteikusies no savām tiesÄ«bām saņemt šo lÄ“mumu latviešu valodā.

ES tiesÄ«bu normas skaidri nosaka, ka atbalsta saskaņošana nepadara nelikumÄ«gi sniegto atbalstu, un no tā izrietošÄs sekas par likumÄ«gām. Tas ir pašas dalÄ«bvalsts ziņā novÄ“rst šÄ« nelikumÄ«gi Ä«stenotā atbalsta radÄ«tās sekas Latvijas tirgÅ« - atgÅ«t šo nelikumÄ«gi izmaksāto atbalstu.

Savukārt Ekonomikas ministrija (EM) visus šos gadus ir maldinājusi sabiedrÄ«bu, piesaucot tiesiskās paļāvÄ«bas principu tieši pretÄ“ji - lai aizstāvÄ“tu OIK saņēmÄ“ju, nevis maksātāju intereses, lai saglabātu Latvijas patÄ“rÄ“tājiem uzlikto OIK maksājumu slogu.

AttiecÄ«bā uz nelikumÄ«gi sniegtā atbalsta radÄ«tajām sekām Eiropas kopÄ“jā tirgus darbÄ«bas kontekstā, kas ir EK kompetencÄ“ un tiek izvÄ“rtÄ“ts, saskaņojot atbalstu, EK savā lÄ“mumā piekrÄ«t, ka Latvijas piedāvātie kompensācijas mehānismi – veikt investÄ«cijas kopÄ“jā elektroenerÄ£ijas tirgus stiprināšanā vairāku simtu miljonu apmÄ“rā, ir pietiekoši, lai kompensÄ“tu nelikumÄ«gā atbalsta diskriminācijas sekas citām Eiropas kopÄ“jā tirgus dalÄ«bvalstÄ«m - Lietuvai un Igaunijai, tāpÄ“c EK necels pretenzijas pret Latviju.

Taču šis fakts nenovÄ“rš tās tiesiskās sekas, kas ir radÄ«tas Latvijas patÄ“rÄ“tājiem saistÄ«bā ar nelikumÄ«gi sniegto atbalstu, un bÅ«tu novÄ“ršamas saskaņā ar Latvija nacionālās likumdošanas prasÄ«bām.

EM joprojām nav spÄ“jusi pamatot savas rÄ«cÄ«bas tiesiskumu un atbilstÄ«bu sabiedrÄ«bas interesÄ“m, vien atsaucoties uz pašas sagatavoto preses relÄ«zi. Tā ir uzaicināta sniegt savus paskaidrojumus Saeimas PieprasÄ«jumu komisijas sÄ“dÄ“ 25.aprÄ«lÄ« 9.00.

Šis ir pÄ“dÄ“jais no 15 pieprasÄ«jumiem OIK sakarā, kurš ir ticis sagatavots pusgada laikā, man kā deputātam Ä«stenojot parlamentāro pārraudzÄ«bu pār EM darbÄ«bām un pieņemtajiem lÄ“mumiem saistÄ«bā ar OIK.

SaistÄ«bā ar savā izmeklÄ“šanā atklātajiem faktiem es 19.martā vÄ“rsos ar iesniegumu Latvijas Ä¢enerālprokuratÅ«rā un Satversmes aizsardzÄ«bas birojā, lÅ«dzot tos izvÄ“rtÄ“t. ŠÄ« gada 20. aprÄ«lÄ« Ä£enerālprokurors Ä’riks Kalnmeiers iesniedza Satversmes tiesai pieteikumu par obligātā iepirkuma komponentes regulÄ“juma neatbilstÄ«bu Satversmei.