Iesaki rakstu:

Latvijas Republikas Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums. Demokrātiskās tiesiskās valstÄ«s konstitÅ«cija ir valstiskuma simbols. Latvijas Republikas Satversmes 92.pants nosaka, ka ikviens var aizstāvÄ“t savas tiesÄ«bas un likumiskās intereses taisnÄ«gā tiesā. TomÄ“r Arvila Ašeradena (VienotÄ«ba) vadÄ«tā Ekonomikas ministrija (EM) laikam ir citās domās. Tā ir izstrādājusi jaunu DzÄ«vojamo telpu Ä«res likumprojektu, kas nosaka, ka “ir iespÄ“jama saistÄ«bu bezstrÄ«dus piespiedu izpildÄ«šana”. Tas nozÄ«mÄ“, ka Ä«rniekam tiek atņemtas tiesÄ«bas aizstāvÄ“t savas intereses tiesā.

Uz jaunā Īres likuma pamata šos cilvÄ“kus kā beztiesiskus radÄ«jumus izliks uz ielas bez tiesas sprieduma. Kā izsviež uz ielas apnikušu suni vai kaÄ·Ä“nu. Ja palaimÄ“sies, varbÅ«t kādu laiku pie miskastes vÄ“l pavilks dzÄ«vÄ«bu.

EM likumprojekta mērķis

Visai savādi ir lasÄ«t EM valsts sekretāra vietnieka Edmunda Valanta skaidrojumu par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto jauno DzÄ«vojamo telpu Ä«res likumprojektu, ar kuru var iepazÄ«ties šeit.[1] Viņš stāsta, ka Likumprojekts ir izstrādāts, lai veicinātu dzÄ«vojamā fonda attÄ«stÄ«bu, ka Ä«res tirgus ir neaktÄ«vs, ka Latvijā kopumā Ä«res tirgus ir mazs, bet tā izaugsmes iespÄ“jas ir lielas, jo Eiropā Ä«res mājokļi vidÄ“ji ir virs 30% no kopÄ“jā dzÄ«vojamā fonda. Esot jārada vide, lai investoriem ir vÄ“lme ieguldÄ«t Ä«res namu bÅ«vniecÄ«bā un Ä«res tirgus attÄ«stÄ«tos uz tirgus nosacÄ«jumiem.[2]

Rodas jautājums, kāpÄ“c un kam, ja ir mazs Ä«res tirgus, vajag investorus, kas cels Ä«res namus. No kurienes radÄ«sies Ä«rnieki, kas šajos jaunieceltajos namos dzÄ«vos, ja Latvijas iedzÄ«votāju skaits samazinās?

Cik Latvijā procentuāli ir cilvÄ“ku, kas spÄ“j nopirkt jau uzceltos dzÄ«vokļus par 100-150 000 EUR? Nekādi skaitļi par iespÄ“jamo pircÄ“ju skaitu nav minÄ“ti ne Valanta skaidrojumā, ne arÄ« EM prezentācijā un anotācijā par jauno Ä«res likumprojektu.

Sludinājumu portāls ir pilns ar īres piedāvājumiem, kas liecina, ka īres tirgus pastāv. Ja nebūtu īrnieku, tad nebūtu sludinājumu.

Tāds nepārliecinošs EM pārstāvja skaidrojums par jaunā likuma pamatotÄ«bu rosina pameklÄ“t jaunā Ä«res likumprojekta cÄ“loni citur. Atrast to nav grÅ«ti. Tie ir beztermiņa Ä«res lÄ«gumi un piespiedu Ä«re denacionalizÄ“tajos namos. Jauno Ä«res likuma likumprojektu EM ir pacentusies uzrakstÄ«t namÄ«pašnieku interesÄ“s. Tā mÄ“rÄ·is ir denacionalizÄ“to namu Ä«rnieku tiesÄ«bu samazināšana, precÄ«zāk - iznÄ«cināšana. Jaunais likumprojekts Ä«rniekam atņem iespÄ“ju vÄ“rsties tiesā, jo likumprojektā tas nav paredzÄ“ts.

Likumprojekts Ä«pašniekam - izÄ«rÄ“tājam piešÄ·ir neierobežotas tiesÄ«bas terorizÄ“t Ä«rnieku ar jaunu lÄ«gumu, jauniem nosacÄ«jumiem un jauniem maksājumiem. Īrniekam likums neparedz pamattiesÄ«bu - tiesÄ«bas turpināt Ä«res attiecÄ«bas un aizstāvÄ“t savas tiesÄ«bas, apstrÄ«dÄ“t Ä«res lÄ«guma nosacÄ«jumus. Visi lÄ«gumi jāpārslÄ“dz un visu, kas saistÄ«ts ar lÄ«guma noteikumiem, likums piešÄ·ir tikai vienai pusei - izÄ«rÄ“tājiem (Ä«pašniekiem).

Tāda spēle vienos vārtos, kur vienas komandas vārtsargs laukumā nemaz netiek ielaists.

Īrnieku ģimenes locekļi jaunajā likumprojektā vispār netiek uzskatīti par cilvēkiem un tiesību subjektiem. Ja atbildīgais īrnieks kaut kāda iemesla dēļ ģimeni pamet (un mēdz taču gadīties, ka vīrs vai sieva atrod laimi citur), tad ģimenes locekļiem nekādas tiesības nav paredzētas - viņi īres tiesības neiegūst un arī nemanto.

EM likumprojekts paredz, ka “Ä«rnieka Ä£imenes locekļi patstāvÄ«gas tiesÄ«bas uz dzÄ«vojamās telpas lietošanu neiegÅ«st”.[3] Kaut gan Civillikuma 1229.pants nosaka, ka „dzÄ«vokļa tiesÄ«ba, kas piešÄ·irta vairākām personām kopÄ«gi, paliek spÄ“kā pilnā apmÄ“rā tik ilgi, kamÄ“r ir dzÄ«vs kaut viens šÄs tiesÄ«bas izlietotājs.”

Likumprojekts ir izslÄ“dzis no aprites arÄ« strÄ«du risināšanas iestādi “Īres valdes”, ko var vÄ“rtÄ“t, kā uzbrukumu demokrātiskiem principiem, kas pastāv esošajā likumā.

Neiedziļināšos vÄ“l vienā likumprojektā iestrādātajā absurdā, ka Ä«res lÄ«gumu drÄ«kstÄ“s slÄ“gt tikai uz 10 gadiem, kas ierobežo gan namÄ«pašnieku, gan Ä«rnieku tiesÄ«bas.

Tāpat likumprojekta 16.pants paredz, ka  Ä«rniekam bÅ«s pienākums segt “nekustamā Ä«pašuma nodokļa maksājumus, maksājumus par dzÄ«vojamās mājas apdrošināšanu u.c.”.

Kas ir šis neizzināmais u.c.?

ParedzÄ“ts, ka Ä«rniekiem bÅ«s jāsedz visi mājas kapitālie remonti pÄ“c mājas Ä«pašnieka sastādÄ«tās izdevumu tāmes, ko iekļaus Ä«res maksās. GadÄ«jumā, ja bÅ«s strÄ«ds par plānotajiem pārvaldÄ«šanas izdevumiem, izÄ«rÄ“tājam bÅ«s tikai jāpierāda, ka lÄ“mums veikt dzÄ«vojamās mājas pārvaldÄ«šanas darbÄ«bas tiks realizÄ“ts – jāsastāda darbu tāme un jāuzrāda, ka  viņam ir vai bÅ«s naudas lÄ«dzekļi[4], darbu pamatotÄ«ba netiek prasÄ«ta.

Tikpat labi Ä«rniekiem uzreiz var uzlikt par pienākumu celt namÄ«pašniekam otru māju.

Likumprojekta Anotācijas II nodaļas sadaļā Cita informācija ir teikts, ka  RÄ«gas pašvaldÄ«bā 2017.gada 1.jÅ«nijā palÄ«dzÄ«bas saņemšanai dzÄ«vokļa jautājumu risināšanai reÄ£istrÄ“ti 1525 denacionalizÄ“to māju Ä«rnieki. PÄ“c savas bÅ«tÄ«bas tā ir neprecÄ«za un nekorekta informācija, jo tie ir tikai reÄ£istrÄ“tie Ä«rnieki, kuru ienākumi atbilst maznodrošināto statusam. Nav tikuši veikti nekādi pÄ“tÄ«jumi, lai noskaidrotu patieso denacionalizÄ“to māju Ä«rnieku skaitu, kuru dzÄ«vi negatÄ«vi izmainÄ«s jaunais likumprojekts.

Vispirms ir jāizveido denacionalizÄ“to māju Ä«rnieku reÄ£istrs. Tikai tad esošo situāciju varÄ“s novÄ“rtÄ“t adekvāti.

EM ministrijas mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders neslÄ“pj jaunā likumprojekta mÄ“rÄ·us – tas atvieglos strÄ«dus situāciju risināšanu starp namsaimnieku un Ä«rnieku, jo šobrÄ«d, lai izliktu cilvÄ“ku no dzÄ«vokļa, ir vajadzÄ«gi gadi. Tā paša iemesla dēļ tiks likvidÄ“ti beztermiņa Ä«res lÄ«gumi.

Īpaši nekorekta un ciniska ir Mārtiņa Audera atbilde uz jautājumu – ko darÄ«t tiem Latvijas iedzÄ«votājiem, kuru ienākumi pārsniedz pašvaldÄ«bas noteikto latiņu, kas noteikta, lai saņemtu  palÄ«dzÄ«bu dzÄ«vokļa jautājuma risināšanai: „Viņiem bÅ«s pašiem par sevi jāparÅ«pÄ“jas. Protams, var atcerÄ“ties, ka denacionalizācijas procesā, šo cilvÄ“ku intereses tika ierobežotas, valsts ir parādā šiem cilvÄ“kiem... Bet vÄ“sturiskā taisnÄ«guma atjaunošana nav Īres likuma jautājums.” [5]  Tieši otrādi, atzÄ«stot, ka valsts ir parādā šiem cilvÄ“kiem, likumdevÄ“jam bÅ«tu jāizstrādā atbilstošs likumprojekts, lai atjaunotu šo taisnÄ«gumu. Citādi, sekojot Mārtiņa Audera loÄ£ikai, var nonākt pie domas, ka arÄ« Denacionalizācijas likums nemaz nebija jāpieņem, jo arÄ« tā bija vÄ“sturiskā taisnÄ«guma atjaunošana.

M.Audera skaidrojumi apliecina, ka EM likumprojekts ir izstrādāts ar konkrÄ“tu mÄ“rÄ·i – atbrÄ«voties no denacionalizÄ“to namu Ä«rniekiem, atbildÄ«bas par situāciju, kas ir radusies MK bezdardarbÄ«bas dēļ, un likumprojekts darbosies tikai vienas Latvijas iedzÄ«votāju daļas – namÄ«pašnieku interesÄ“s.

Likumprojekts tiek radÄ«ts, izdabājot dažu desmitu personu vai firmu interesÄ“m. Tas nav nedz politiski, nedz ekonomiski pieņemams risinājums. Jo - ar šÄdu likumu grib “izliet Å«deni kopā ar bÄ“rnu”.[6]

Beztermiņa īres līgumi un piespiedu īre denacionalizētajos namos

No kurienes radās šie denacionalizÄ“to namu Ä«rnieki? LÄ«dzÄ«gi kā vienā amerikāņu filmā pamodās jaunais cilvÄ“ks no rÄ«ta un opā!, vairs nav puika, bet ir meitene. Tā arÄ« 1990. gadu sākumā daļa Latvijas iedzÄ«votāju kādu rÄ«tu pamodās ar zÄ«mogu – denacionalizÄ“to namu Ä«rnieki, kuriem nebija tiesÄ«bu par valsts izsniegtajiem sertifikātiem iegÅ«t Ä«pašumā dzÄ«vokli. PārÄ“jie varÄ“ja, bet šie nelaimÄ«gie Ä£imeņu tÅ«kstoši palika bez iespÄ“jas par velti (sertifikātiem) iegÅ«t dzÄ«vokli privātÄ«pašumā. Vai šie cilvÄ“ki bija noziegušies likuma un sabiedrÄ«bas priekšÄ, ka palika bez privātÄ«pašuma? Ka bija un ir spiesti maksāt nama Ä«pašniekam nama faktiskajam stāvoklim neatbilstoši augstu Ä«res maksu.

Toreiz Latvijas Republikas Ministru Padomei (valdÄ«bai) tika uzdots lÄ«dz 1991. gada 1.decembrim izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai Padomei likumprojektu «Par kompensācijām»  denacionalizÄ“to māju Ä«rniekiem,  kurā tika paredzÄ“ts:

izstrādāt un noteikt atvieglotus noteikumus denacionalizÄ“to un likumÄ«gajiem Ä«pašniekiem atdoto namu Ä«rnieku kreditÄ“šanai;

apgādāšanai ar zemes gabaliem celt individuālo dzÄ«vojamo māju;

citu lÄ«dzvÄ“rtÄ«gu dzÄ«vojamo telpu ierādÄ«šanu;

Tas nozÄ«mÄ“, ka denacionalizÄ“jamo māju Ä«rniekiem, ievÄ“rojot lÄ«dztiesÄ«bas principus salÄ«dzinājumā ar citiem Ä«rniekiem, kaut uz vÄ“lāku laiku, tika paredzÄ“tas tiesÄ«bas saņemt kompensāciju naudā vai citu lÄ«dzvÄ“rtÄ«gu dzÄ«vokli. LikumdevÄ“js neparedzÄ“ja cilvÄ“kus dalÄ«t šÄ·irās, atzina viņu tiesÄ«bas.

ArÄ« likuma «Par namÄ«pašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā»  15. panta 1.d. 2.punktā namu Ä«rniekiem tika paredzÄ“tas sociālās garantijas, kas noteica tiesÄ«bas pirmām  kārtām saņemt brÄ«vo, neizÄ«rÄ“to dzÄ«vokli izsoles kārtÄ«bā. Šis noteikums arÄ« tika ignorÄ“ts.[7]

Lai kaut daļēji risinātu problÄ“mas saistÄ«bā ar denacionalizÄ“to māju Ä«pašnieku patvaļu pret šo namu Ä«rniekiem, Īres likumā tika iestrādātas tiesÄ«bu normas, kas aizsargāja denacionalizÄ“to namu Ä«rniekus, kā atsevišÄ·u kategoriju.

Kad Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis 2006.gadā bija reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas un pašvaldÄ«bu lietu ministrs, viņš tikās ar denacionalizÄ“to namu Ä«rnieku delegāciju, lai pārrunātu esošos palÄ«dzÄ«bas instrumentus un uzklausÄ«tu to idejas par papildu instrumentu nepieciešamÄ«bu denacionalizÄ“to namu Ä«rnieku problÄ“mu risināšanai.[8]

Likuma „Par palÄ«dzÄ«bu dzÄ«vokļa jautājumu risināšanā”  26.1. pants nosaka, ka pašvaldÄ«ba var piešÄ·irt vienreizÄ“ju dzÄ«vojamās telpas atbrÄ«vošanas pabalstu personām,  kuras atbrÄ«vo dzÄ«vojamo telpu, kura atrodas denacionalizÄ“tā vai likumÄ«gajam Ä«pašniekam atdotā mājā un kuru tās ir lietojušas lÄ«dz Ä«pašuma tiesÄ«bu atjaunošanai.[9] RÄ«gas dome ir gatava segt pusi pabalsta summas, kā tika noteikts 2006.gadā, bet tikai maznodrošinātajiem,[10] bet valdÄ«ba nepiekrÄ«t maksāt savu daļu. [11] Vai tie denacionalizÄ“to namu Ä«rnieki, kas saņem mazliet vairāk, tāpÄ“c var par sertifikātiem privatizÄ“t dzÄ«vokli? 

SaistÄ«bā ar denacionalizÄ“to namu Ä«rnieku problÄ“mām un tiesisko regulÄ“jumu Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Mārtiņš Rāzna ir norādÄ«jis - ir bijuši Augstākās tiesas spriedumi, ka Ä«res tiesÄ«bas iespÄ“jams konstatÄ“t ne tikai ar rakstveida lÄ«gumu, bet arÄ« faktisku dzÄ«vesvietas attiecÄ«bu pastāvÄ“šanu – maksājumu veikšanu un konkrÄ“ta dzÄ«vokļa izmantošanu; lÄ«dz ar to Ä«rnieka tiesÄ«bas ir aizsargājamas arÄ« tad, ja personai nav rakstveida Ä«res lÄ«guma.[12]

Visus šos gadus likumdevÄ“ji ir zinājuši, ka ir tāda Ä«rnieku kategorija kā denacionalizÄ“to namu Ä«rnieki un ir jābÅ«t attiecÄ«gam tiesiskajam regulÄ“jumam. Ka cilvÄ“kus nevar izmest uz ielas, ja viņi godÄ«gi pilda Ä«rnieka pienākumus.

Toties jaunajā EM Īres likuma likumprojektā denacionalizÄ“to namu Ä«rnieki kā kategorija nemaz nav ietverti. PašvaldÄ«bai un valstij piederošo dzÄ«vojamo telpu dzÄ«vokļi un to Ä«rnieki ir, bet denacionalizÄ“to namu Ä«rnieki - nav. Bet reāli viņi ir.

Uz kurieni Ä«rniekiem pavÄ“lÄ“siet deportÄ“ties  šoreiz?

Risinājums

MÄ“s dzÄ«vojam pÄ“c principa – viss maksā tik, cik maksā. Neviens par velti neko nedod ne veikalā, ne bankā, arÄ« komunālie ir jāmaksā, ja tie netiek maksāti savlaicÄ«gi,  tiek piemÄ“rotas soda sankcijas. BÅ«tu loÄ£iski, ja šo principu ievÄ“rotu valsts  likumdevÄ“jvara un izpildvara. BÅ«tu laiks saņemties „iznākt no skapja” un izmaksāt visiem, ne tikai maznodrošinātajiem, denacionalizÄ“to namu Ä«rniekiem, kas šobrÄ«d dzÄ«vo denacionalizÄ“tajos namos,  kompensāciju, kas vismaz daļēji segtu jauna mājokļa (lÄ«dzvÄ“rtÄ«ga tam, kura privatizācija par sertifikātiem) tika aizturÄ“ta vai nozagta, lai viņi varÄ“tu iegādāties dzÄ«vokli, kā tas tika paredzÄ“ts ar denacionalizācijas uzsākšanu. Senāk latvieši teica  – parāds nav brālis.

Uzskatu, ka EM likumprojekts ir mēģinājums klusām un nemanot izvairīties no atbildības par situāciju ar piespiedu īri denacionalizētajos namos, kas būtu jārisina, kā tas tika paredzēts 1991. gadā.

Tā kā “piespiedu Ä«res attiecÄ«bas” ir radušÄs tādēļ, ka lÄ«dz pat šim brÄ«dim likumdevÄ“js nav izstrādājis un lÄ«dz 2005. gada 1. jÅ«lijam nav ieviesta valsts un pašvaldÄ«bu atbalsta programma un kompensācijas mehānismi Ä«rniekiem, kuri Ä«rÄ“ja dzÄ«vojamās telpas denacionalizÄ“tā vai likumÄ«gajam Ä«pašniekam atdotā dzÄ«vojamā mājā, kā tas bija noteikts ar denacionalizācijas uzsākšanu,

lūdzu:

beidzot izstrādāt likumprojektu “Par kompensācijām denacionalizÄ“tajos namos” un ieviest kompensāciju mehānismu visiem denacionalizÄ“to vai likumÄ«gajam Ä«pašniekam atdoto dzÄ«vojamo māju Ä«rniekiem, kas šobrÄ«d dzÄ«vo denacionalizÄ“tajos namos;

apzināt  un izveidot denacionalizÄ“to māju Ä«rnieku reÄ£istru;

atstāt EM izstrādāto Īres likuma likumprojektu bez virzības.

Īrnieki nav vis nonākuši neparedzÄ“tā stāvoklÄ«, bet gan novesti tajā sistÄ“miskas valsts un pašvaldÄ«bu nolaidÄ«gas darbÄ«bas vai pat atsevišÄ·u, daudzu amatpersonu noziedzÄ«gas rÄ«cÄ«bas rezultātā.[13]

EM izstrādātais Īres likuma likumprojekts ir antikonstitucionāls, tas ir sociāli bÄ«stams un sabiedrÄ«bu degradÄ“jošs, kas radÄ«s jaunu ekonomisko bÄ“gļu vilni, ir virzÄ«ts uz dzÄ«vu cilvÄ“ku mÄ“rÄ·tiecÄ«gu iznÄ«cināšanu savā valstÄ«. Tas nevar tikt pieņemts.

Vai EM, izstrādājot likumprojektu, ir padomājusi par to, ka Latvijā nav tādu klimatisko apstākļu, ka tÅ«kstošiem cilvÄ“ku varÄ“tu dzÄ«vot zem klajas debess?

---

[1] https://em.gov.lv/lv/par_ministriju/sabiedribas_lidzdaliba/diskusiju_dokumenti/majoklu_politika/

[2] http://apollo.tvnet.lv/zinas/majoklu-irniekus-un-iziretajus-gaida-butiskas-parmainas/797720

[3] https://em.gov.lv/lv/par_ministriju/sabiedribas_lidzdaliba/diskusiju_dokumenti/majoklu_politika/

[4] http://www.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/287998-ko-paredz-jaunais-dzivojamo-telpu-ires-likumprojekts/?show=coment#komentari

[5] http://www.vmeste.lv/likumi/zakon-o-najme-gotovy-k-perevorotu.html

[6] http://nra.lv/latvija/190841-klementijs-rancans-ekonomikas-ministrija-gatavo-irnieku-tiesibu-apversumu.htm

[7] http://m.lvportals.lv/visi/preses-relizes?id=136035?show=coment

[8] http://www.db.lv/citas-zinas/raplm-ar-denacionalizeto-namu-irniekiem-vienojas-par-talako-ricibu-150988

[9] https://likumi.lv/doc.php?id=56812

[10] http://www.db.lv/citas-zinas/raplm-ar-denacionalizeto-namu-irniekiem-vienojas-par-talako-ricibu-150988

[11] https://www.riga.lv/lv/news/denacionalizeto-maju-dzivoklu-irnieku-parcelsanas-pabalstiem-nepieciesami-11-miljoni-eiro?8759

[12] http://m.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/267718-denacionalizeto-namu-irnieku-problemas-un-tiesiskais-regulejums-i/

[13] http://nra.lv/latvija/190841-klementijs-rancans-ekonomikas-ministrija-gatavo-irnieku-tiesibu-apversumu.htm