Iesaki rakstu:

Zaļo un zemnieku savienÄ«ba (ZZS) arÄ« nākamās valdÄ«bas kodolu vÄ“lÄ“tos veidot ar Nacionālo apvienÄ«bu (NA) – tā pÄ“rnā gada nogalÄ“ izteicās vairāki ZZS vadošie politiÄ·i. Jāsaka – nav brÄ«nums, jo, laužot tādu tandÄ“mu, izjuktu kārtÄ“jā valsts apzagšanas shÄ“ma un nezin vÄ“l ar ko tas var beigties. Runa šoreiz ir par sistemātisku krāpnieku un nodokļu parādnieku piesegšanu koÄ£enerācijas staciju un attiecÄ«gi obligātās iepirkumu komponentes (OIK) jomā.

Nabaga “Saskaņas” deputāts Ivars Zariņš, kurš cÄ«tÄ«gi pÅ«las “rakt” zem “VienotÄ«bas” ekonomikas ministra Arvila Ašeradena, kura vaina šajā gadÄ«jumā ir visai nosacÄ«ta… Citur vajag skatÄ«ties, Zariņa kungs! Lai gan arÄ« koalÄ«cijā…

Viss sākās 2005.gada vidÅ«, kad Saeima pieņēma ElektroenerÄ£ijas tirgus likumu, no kura izriet, ka valstÄ«m ir jāveicina elektroenerÄ£ijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem. Sākās: sākumā mazie HES, vÄ“lāk vÄ“ja parki, visbeidzot – koÄ£enerācijas stacijas.

SistÄ“ma nav sarežģīta – valsts no privātiem uzņēmumiem iepÄ“rk atjaunojamo energoresursu enerÄ£iju par dubultu tarifu, subsidÄ“jot privāto biznesu, bet maksā par to visi Latvijas iedzÄ«votāji, kuriem rÄ“Ä·inos ik mÄ“nesi ietvertā obligātā iepirkuma komponente veido ap 30% no rÄ“Ä·ina summas. Turklāt rÄ«cÄ«bas attaisnošanai veikli tiek piesaukta enerģētiskā neatkarÄ«ba – un nekas, ka lielā daļā gadÄ«jumu vienkārši tiek dedzināta no Krievijas iepirktā dabasgāze. Starp citu, no 563 Ekonomikas ministrijas datubāzÄ“ iekļautajiem uzņēmumiem koÄ£enerācijā dabasgāzi izmanto vai izmantoja 86 jeb 15%.

Tajā laikā un pat vÄ“l no agrāka laika par Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijas (VARAM) vadÄ«tāju bija tagadÄ“jais Valsts prezidents Raimonds VÄ“jonis, kurš visus deviņus savas ministrÄ“šanas gadus (2002.-2011.) pārstāvÄ“ja ZZS. Gadu pÄ“c tam, kad VÄ“jonis bija sācis darbu VARAM, viņa komandai pievienojās Jurijs Spiridonovs, kurš lÄ«dzās VÄ“jonim arÄ« nostrādāja deviņus gadus un uzkalpojās lÄ«dz VARAM valsts sekretāra vietniekam (2003.-2012.).

Kā liecina VARAM nolikums, tad ministrijas uzdevumos ietilpst izstrādāt politiku vides aizsardzÄ«bas jomās, tajā skaitā vides kvalitātes uzlabošanā, dabas resursu saglabāšanā un ilgtspÄ“jÄ«gā izmantošanā, klimata politikā, vides investÄ«cijās un citās saistÄ«tās jomās, kas skar arÄ« atjaunojamās enerÄ£ijas izmantošanu.

Šodien gan VARAM kÅ«rÄ“ Nacionālā apvienÄ«ba ar Kasparu Gerhardu priekšgalā, kas varÄ“tu likties maznozÄ«mÄ«gs fakts, tomÄ“r tā nav, jo, pirmkārt, tieši Gerhards no 2007. lÄ«dz 2009.gadam bija ekonomikas ministrs un tieši viņš bija tas, kura laikā izstrādāti un pieņemti Ministru kabineta noteikumi (Nr.503 un Nr.221), uz kuru pamata Ekonomikas ministrija dala atļaujas elektroenerÄ£ijas ražošanai obligātā iepirkuma ietvaros un koÄ£enerācijā.

Tie ir tie nepilnīgie noteikumi, kuri ļauj būt nosacīti legālām tādām shēmām, kādas mēs pērnā gada beigām redzējām TV sižetā. Starp citu, notikumi Nr.221, uz kuriem faktiski būs balstīts viss, ko tālāk varēs izlasīt, ir pieņemti divas dienas, pirms Gerhards atstāja ekonomikas ministra amatu.

Pirmās atļaujas ražot elektroenerÄ£iju koÄ£enerācijā sāka dalÄ«t 2009.gadā, ar ko veiksmÄ«gi tika galā Artis Kampars no “VienotÄ«bas”, trÄ«s gadu laikā izdalot 224 atļaujas, bet pÄ“c viņa atnāca Daniels Pavļuts, kurš izrādÄ«jās vÄ“l ražīgāks, jo viņš viena gada laikā spÄ“ja izdalÄ«t 339 atļaujas, no kurām trešo daļu (pÄ“dÄ“jās 112) izsniedza jau pÄ“c tam, kad valdÄ«ba pieņēma lÄ“mumu atļauju izsniegšanu apturÄ“t.

ÄŒaklais Pavļuts gan toreiz intervijās apgalvoja, ka ir izbrÄ«nÄ«ts par to, ka valdÄ«bas lÄ“mums ticis ignorÄ“ts, un sāka meklÄ“t vainÄ«go ierÄ“dni. Nav zināms, vai atrada, tomÄ“r izskatās, ka tieši palÄ«dzÄ“t vainÄ«go meklÄ“šanā uz Ekonomikas ministriju atnāca jau minÄ“tais Jurijs Spiridonovs, kurš no Nacionālās apvienÄ«bas kontrolÄ“tās VARAM bija atnācis uz Ekonomikas ministriju strādāt augstajā valsts sekretāra vietnieka amatā.

VÄ“l pÄ“c gada Spiridonovam ministrijā par priekšnieci pievienojās ZZS uzlecošÄ zvaigzne, Saeimas deputāte un lielmeistare Dana Reizniece – Ozola, kura darbu Ekonomikas ministrijā sāka 2014.gada 5.novembrÄ«. TikmÄ“r VARAM, Ä«slaicÄ«gi zaudÄ“jot pārvaldÄ«bu (no 2011.gada beigām lÄ«dz 2013.gada beigām VARAM vadÄ«ja veiksmÄ«gi vidusskolu absolvÄ“jušais Zatlera partijas biedrs Edmunds SprÅ«džs), atgriezās Nacionālā apvienÄ«ba. Un lÄ«dz ar Danas Reiznieces – Ozolas stāšanos amatā 5.novembrÄ« tieši tajā pašÄ laikā par VARAM priekšnieku atkal kļuva Kaspars Gerhards.

Uz to brÄ«di jau bija pagājuši pieci gadi kopš pirmo atļauju izsniegšanas, stacijām jau bija jāstrādā uz pilnu jaudu, un, kā paredzÄ“ja Eiropas DirektÄ«va, – 2014.gadā Latvijā elektroenerÄ£ijas patÄ“riņam, kas iegÅ«ta no atjaunojamiem energoresursiem, bija jābÅ«t 51,09% no kopÄ“jā patÄ“riņa apjoma. Bet nekā – Latvija ne tikai nesasniedza minÄ“to rādÄ«tāju, bet no visām 563 atļaujām 351 jeb 62% jau bija atcelti!

PapÄ“tot šo elektrÄ«bas ražotāju reÄ£istru, redzams, ka atļauju atcelšana un nodokļu uzņēmumu nodokļu parādi nav bijis šÄ·Ä“rslis, lai pamÄ“Ä£inātu vÄ“lreiz – uzņēmumos nereti figurÄ“ vienas un tās pašas amatpersonas. VÄ“lāk (datu bāze atjaunota pÄ“rnā gada vidÅ«) atcelta vÄ“l 51 atļauja, un, cik reāli atļauju ir šodien, Ä«sti nav zināms. Izskatās, ka aptuveni simt.

Netiekot skaidrÄ«bā ar šo ministriju un situāciju ar koÄ£enerācijas stacijām, Dana Reizniece – Ozola emigrÄ“ja uz labāku vietu – Finanšu ministriju. Un emigrÄ“ja nevis viena, bet kopā ar jau pieminÄ“to Juriju Spiridonovu, kurš kļuva par finanšu ministres padomnieku.

Interesanti bÅ«tu uzzināt, kādus tieši padomus viņš sniedz ministrei, taču no malas ir redzams, ka pa abiem viņi labi tiek galā ar caurkritušo koÄ£enerācijas staciju uzņēmumu, kuri pie viena ir lieli nodokļu parādnieki, piesegšanu.

Galu galā, piemÄ“ram, uzkrāt nodokļu parādu virs tÅ«kstoša eiro ir visai sarežģīti, jo standarta situācijā Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāk izdarÄ«t spiedienu jau pie 300 eiro parāda. Taču no 402 uzņēmumiem, kuriem atļaujas jau ir anulÄ“tas, 56 uzņēmumiem tas ir izdevies. Un šie uzņēmumi, kuriem valsts un caur OIK solÄ«ja un deva atbalstu, nodokļu parādos valstij palika parādā vairāk nekā 2 miljonus eiro.

Vai nodokļu parādu, t.i., valstij nesamaksāto naudu var uzskatÄ«t par peļņu? Uzskatu, ka jā. Un nekas – pavisam nesen VID taču rosināja neatgÅ«stamos parādus vienkārši norakstÄ«t. Turklāt šajā rakstā nav iekļautas summas, kas varÄ“tu bÅ«t reāli izmaksātas šiem uzņēmumiem par nesaražotu enerÄ£iju – tā diemžēl nav publiska informācija.

Īpašu labvÄ“lÄ«bu no Reiznieces-Ozolas pakļautÄ«bā esošÄ VID bauda kāds Mārtiņš Atvars, kura vadÄ«tie divi uzņēmumi (“RosÄ«ba ZSM” un “Auto Alianse” - neskatoties uz nosaukumiem, tiem bija atļaujas ražot elektroenerÄ£iju koÄ£enerācijā) vien valstij ir parādā 861 tÅ«kstoti eiro – teju tikpat daudz, cik pārÄ“jie 54 koÄ£enerācijas staciju Ä«pašnieki kopā.

Šoreiz uzmanÄ«bas centrā gan bÅ«s septiņi uzņēmumi, kuru pārkāpumus mums visiem atklāja TV raidÄ«jums: «E Seda», «E Strenči», «Elektro RÄ«dzene», M Parks», «Tektus», «Briedis bÅ«ve» un pats galvenais — bÄ“dÄ«gi slavenā uzņēmÄ“ja Māra Martinsona Ä£imenei piederošais «RÄ«gas EnerÄ£ija».

PapÄ“tot nedaudz dziļāk, atklājas, ka jau minÄ“tie uzņēmumi varÄ“tu bÅ«t ne tikai savstarpÄ“ji saistÄ«ti, bet to skaits patiesÄ«bā varÄ“tu ir vismaz 26 (skat.shÄ“mu). Šiem uzņēmumiem kopumā bija izsniegtas 47 atļaujas – tas nozÄ«mÄ“, ka bija jābÅ«t uzbÅ«vÄ“tām 47 koÄ£enerācijas stacijām. Taču saskaņā ar EM datubāzÄ“ redzamajām atzÄ«mÄ“m “ražošanu uzsāka” tikai septiņas.

Fakts, ka attiecÄ«gajā ailÄ«tÄ“ ir ielikts Ä·eksÄ«tis, ka ir uzsākta ražošana, gan nenozÄ«mÄ“, ka tā patiešÄm uzsākta – daļa no šÄ«m 7 stacijām kā mÄ“s jau zinām, tur nemaz nav, tā vietā uzlikts konteiners.

Visus šos uzņēmumus vieno valdes locekļi — septiņi cilvÄ“ki, kuri kopš 2012. gada (visiem 26 uzņēmumiem atļaujas izsniegtas 2012.gadā) rotÄ“juši pa visu šo uzņēmumu valdÄ“m, daloties “pieredzÄ“ un zināšanās”. Rodas sajÅ«ta, ka Latvijā ir vien septiņi cilvÄ“ki, kuri kaut ko saprot no koÄ£enerācijas... bet varbÅ«t Latvijā vienkārši ir septiņi cilvÄ“ki, kuri zina, kā apmānÄ«t valsti...

Palūkosimies uz dažiem no viņiem.

Valdis Šaplaks ir valdes loceklis Martinsona uzņēmumā «RÄ«gas EnerÄ£ija», kurš it kā ražo enerÄ£iju stacijā, kura nav nodota ekspluatācijā. Taču Šaplaks ir arÄ« valdÄ“ šÄ·ietami nesaistÄ«tā uzņēmumā «BIK Elektro», kuram bija jāuzbÅ«vÄ“ divas koÄ£enerācijas stacijas, taču tas nav izdarÄ«ts un licences anulÄ“tas.

Uzņēmumu reÄ£istrs nerāda, bet mÅ«sdienu internets atceras visu — Šaplaks vÄ“l 2014.gadā DobelÄ“ iedzÄ«votājus informÄ“ja par uzņēmuma «Dobeles EKO» koÄ£enerācijas stacijas ieceri, kur uzstājās kā «Dobeles EKO» pārstāvis, lai gan nav bijis uzņēmuma valdÄ“. Toties valdÄ“ toreiz bija cits šÄ« saraksta figurants — Aigars Šubrovskis, par kuru var teikt — kur tik viņš nav bijis.

Savukārt, piemÄ“ram, Šaplaka pārstāvÄ“tais «BIK Elektro» 2013.gadā bija iekÅ«lies Ä·ezā — TV ziņoja, ka IeslodzÄ«juma vietu pārvalde bija iznomājusi zemi diviem uzņēmumiem, kuru valdÄ“ arÄ« bija Šubrovskis, uz kuriem šie uzņēmumi varÄ“s bÅ«vÄ“t koÄ£enerācijas stacijas. Ar nodomu protokoliem faktiski bija apsolÄ«ts vÄ“lāk no šiem uzņēmÄ“jiem iepirkt siltumu.

Toreiz Nacionālo apvienÄ«bu pārstāvošais ministrs Jānis Bordāns izlikās neko nesaprotam un pat atstādināja IeslodzÄ«jumu vietas pārvaldes priekšnieku Visvaldi PuÄ·Ä«ti. Var jau bÅ«t, ka Bordāns tik tiešÄm nezināja, ka Šaplakam ir ietekmÄ«gi paziņas — galu galā Māra Martinsona sieva strādā augstā amatā Tieslietu ministrijā, bet Šaplaks — valdÄ“ pie viņas vÄ«ra, bet «Ä£imenes draugi» bÅ«tu jāciena.

Aigars Šubrovskis. AcÄ«mredzot nav gluži svešs Valdim Šaplakam. Bet Šubrovskis ir Ä«sts rekordists — viņš šobrÄ«d ir valdÄ“ trÄ«s uzņēmumos, kuriem ir licences, bet pirms tam bijis valdÄ“ vÄ“l desmit no 26 uzņēmumiem — tā teikt, dalÄ«jies pieredzÄ“. Un daļu no tiem šobrÄ«d ar putām uz lÅ«pām aizstāv VARAM, bet par to nedaudz tālāk. Aigars Šubrovskis gan nav bijis «RÄ«gas enerÄ£ijas» valdÄ“, taču vienlaicÄ«gi ar Rolandu Rorbahu bija uzņēmuma «BIK Elektro 2» valdÄ“, kas neizslÄ“dz šo uzņēmumu savstarpÄ“jo saikni.

Rolands Rorbahs ir vÄ“l viens top-menedžeris, kurš arÄ«dzan bijis vairāku uzņēmumu valdÄ“, un patiesÄ«bā nav bijis «RÄ«gas EnerÄ£ija» vadÄ«bā, taču, jauns bÅ«dams, neliedz sev sociālo tÄ«klu prieku. Tā karjeras iespÄ“ju tÄ«klā LinkedIn viņš neslÄ“pj, ka trÄ«s gadus ir nostrādājis par projektu vadÄ«tāju Martinsona uzņēmumā.

Jānis PaeglÄ«tis ir unikāls kadrs. Viņa pÄ“das nepamanÄ«t nav iespÄ“jams. Sāksim ar to, ka PaeglÄ«tis ir uzdzÄ«ves cienÄ«tājs — pirms gadiem desmit viņš bija viens no naktskluba Coyote Fly dibinātājiem. TomÄ“r naktsklubs laikam izrādÄ«jās nepietiekami ienesÄ«gs, ka bija jāiet arÄ« atjaunojamo energoresursu jomā. PaeglÄ«tis arÄ« strādāja Martinsona «RÄ«gas enerÄ£ijā». Taču viņš ir pabijis arÄ« «Madonas EKO» kopā ar Aigaru Šubrovski un Andi Dābolu. Tāpat viņš bija arÄ« «Dobeles EKO» ar Valdi Šaplaku un Aigaru Šubrovski. Un vÄ“l šur tur.

Taču PaeglÄ«ša talants čakarÄ“t valsti nav tikai koÄ£enerācijas stacijās — viņš ir un ir bijis vÄ“l citos ar koÄ£enerāciju nesaistÄ«tos uzņēmumos, un visur, kur viņš pabijis, ir palikuši nodokļu parādi. Tā, piemÄ“ram, astoņi PaeglÄ«ša pārstāvÄ“tie uzņēmumi valstij ir parādā 177 110 eiro («Venture Capital», «BG Eksports», «AVC Baltics», «TÅ«risma infrastrktÅ«ras attÄ«stÄ«bas fonds», «AP Company», «Leopard SDC», «Dabas atjaunošanas projekts»). PaeglÄ«tis un jau iepriekš minÄ“tais Šubrovskis iepriekš bijuši valdÄ“ kādā citā uzņēmumā, kurš joprojām strādā bez problÄ“mām, un tas ir «Eko NRG». ŠobrÄ«d gan «Eko NRG» valdÄ“ ir cits figurants — Dmitrijs Artjušins.

Dmitrijs Artjušins plašÄk pazÄ«stams ne jau ar minÄ“to «Eko NRG», bet ar uzņēmumu «KSER», kuram tagad mainÄ«ts nosaukums. Par «KSER» attiecÄ«bām ar JÅ«rmalas domi pÄ“rn kriminālprocesu uzsāka Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs. PrecÄ«zāk — vÄ“l 2016.gadā «KSER» piedāvāja JÅ«rmalas pilsÄ“tai Kauguros piegādāt siltumu no vÄ“l neuzceltas šÄ·eldas koÄ£enerācijas stacijas, kas atņemtu darbu pašas pilsÄ“tas tikko uzbÅ«vÄ“tajai koÄ£enerācijas stacijai. Un, lai gan toreizÄ“jais mÄ“rs Gatis Truksnis no ZZS teica, ka viņš neuzstāj, «JÅ«rmalas siltums» tomÄ“r bija parakstÄ«jis tādu nodomu protokolu. Laikrakstā «JÅ«rmalas ziņas» tā laika «JÅ«rmalas siltuma» vadÄ«tājs Zigurds Starks teica, ka Gatis Truksnis viņu četras reizes aicinājis parakstÄ«t lÄ«gumu ar «KSER». Starks gan uzskatÄ«ja, ka nav pareizi uzbÅ«vÄ“t pašiem staciju, ņemot 7 miljonu eiro kredÄ«tu, bet beigās pirkt siltumu no KSER, un darbu JÅ«rmalas siltumā pameta.

Citiem figurantiem, kuri aplÅ«kojami shÄ“mā, acÄ«mredzot bija mazāka loma visā procesā, taču viņi ir vienojošie elementi. PiemÄ“ram, Armands ZemÄ«tis ir sešu uzņēmumu valdÄ“, bija vÄ“l divos. Viens no viņa pārstāvÄ“tajiem uzņēmumiem - «Eco Latvis». Bijušais cits šÄ« uzņēmuma valdes loceklis ir Dmitrijs Kurbanovs, kurš ir arÄ« cita uzņēmuma — «Zaļās zemes enerÄ£ija» - valdÄ“. «Zaļās zemes enerÄ£ija» valstij nodokļos ir parādā 263,7 tÅ«kstošus eiro. Tādu vÄ“l ir vesela virkne.

Vai tas, ka vieni un tie paši cilvÄ“ki rotÄ“jot ir un bija pārstāvÄ“juši Martinsona uzņēmumus, nozÄ«mÄ“, ka tie visi pieder Martinsonam? Gan jā, gan nÄ“. Īpašniekus var noslÄ“pt, noslÄ“gt lÄ«gumus ar citiem cilvÄ“kiem un izmantot vÄ“l virkni citu shÄ“mu, bet valdes locekļu atbildÄ«ba — paliek. Tieši valdes locekļi ir tie, kas paraksta dokumentus neatkarÄ«gi no tā, vai Ä«pašnieks viņiem tā licis vai paši izdomājuši. Un galu galā, ja šie uzņēmumi nebÅ«tu savstarpÄ“ji saistÄ«ti, vai tiešÄm 26 uzņēmumiem bÅ«tu jāalgo tieši šie septiņi, mistisku skandālu un nodokļu parādu apvÄ«tie septiņi personāži? Droši vien no nepilniem diviem miljoniem Latvijas iedzÄ«votāju varÄ“tu atrast arÄ« citus septiņus.

Nav zināms, vai pÄ“c TV sižeta vÄ“l kādam ir atņemta licence, taču ir pamats domāt, ka nav un nebÅ«s. PÄ“rnā gada 4.decembrÄ« portālā «Ziemeļlatvija» bija publicÄ“ts raksts ar nosaukumu «Zaļās enerÄ£ijas skandālā iesaistÄ«ties uzņēmumi Strenču novadam sola lÄ“tāku apkuri». Rakstā tiek aizstāvÄ“ti uzņēmumi «E Strenči» un «E Seda», bet reÄ£iona iedzÄ«votāji tiek biedÄ“ti ar nezināmu nākotni un dārgu siltumu. Raksta beigās melns uz balta rakstÄ«ts: «Raksts sagatavots ar Valsts reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ras finansiālu atbalstu par valsts budžeta lÄ«dzekļiem».

Valsts par budžeta lÄ«dzekļiem aizstāv uzņēmumus, kuri neuzbÅ«vÄ“ja koÄ£enerācijas stacijas. Un minÄ“tā aÄ£entÅ«ra ir VARAM un Nacionālās apvienÄ«bas pakļautÄ«bā. Savukārt pašu aÄ£entÅ«ru vada Aigars UndzÄ“ns. Kas ir UndzÄ“ns? UndzÄ“ns ir bijis amatpersona VID un bija spiests «aizrotÄ“t» pÄ“c skandāla ar pārkāpumiem VID. Un šo rotāciju, nevis atlaišanu, atbalstÄ«ja finanšu ministrie Danas Reiznieces-Ozolas personā. Nav brÄ«nums, ka arÄ« privātie uzņēmÄ“ji ir iemācÄ«jušies rotÄ“t savus pakalpiņus — no lielmeistares ir, ko pamācÄ«ties.