Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai arÄ« dÅ«mi pÄ“c lielā nelegālā atkritumu poligona ugunsgrÄ“ka JÅ«rmalā ir burtiskā ziņā tikai nesen nosÄ“dušies un dažādas institÅ«cijas joprojām drudžaini mÄ“Ä£ina atrast kādus vainÄ«gos, kuri “nepamanÄ«ja un nenokontrolÄ“ja”, valsts jau pašlaik ir sākusi maksāt vismaz 700 000 EUR rÄ“Ä·inu par kāda (visdrÄ«zāk savu vai pašvaldÄ«bas?) neizdarÄ«bu. Diemžēl šÄ« ir tikai problÄ“mas redzamā daļa, jo atkritumu apsaimniekošanas problemātika no dažādiem rakursiem regulāri parādās sabiedrÄ«bas dienas kārtÄ«bā.

Ne tikai JÅ«rmalas gadÄ«jums, bet arÄ« citi pÄ“dÄ“jā laika notikumi liecina – kaut kas atkritumu apsaimniekošanas sistÄ“mā nav kārtÄ«bā, arÄ« dažādu valsts institÅ«ciju un pašvaldÄ«bu lÄ“mumi, rÄ«cÄ«ba ļoti bieži šajā jomā ir, labākajā gadÄ«jumā, nesaprotami. Ir skaidrs, mÅ«sdienās atkritumu bizness ir ienesÄ«ga niša un, ņemot vÄ“rā globālās populācijas pieauguma tendences, tāds tas bÅ«s arÄ« turpmāk, tomÄ“r vairāki gadÄ«jumi Latvijā izbrÄ«na un liek uzdot jautājumu, vai atbildÄ«gās valsts un pašvaldÄ«bas amatpersonas tiešÄm mÄ“rÄ·tiecÄ«gi cenšas šos apstākļus izmantot savā labā, vienlaikus pasliktinot situāciju atkritumu apsaimniekošanā.

Lai labāk ilustrētu situācijas absurdumu, ir vērts veikt nelielu atskatu uz neseniem notikumiem un lēmumiem, kas mulsina daudzus.

Mārupe

ŠÄ« gada februārÄ« Mārupes novada dome izsludināja iepirkumu par atkritumu apsaimniekošanu turÄ«gajā un, domājams, itin sakārtotajā Mārupes novadā. Konkursā pieteicās vairāki pretendenti, bet par uzvarÄ“tāju tika atzÄ«ts uzņēmums “Ragn-Sells”. Viss jau it kā bÅ«tu kārtÄ«bā – iepirkums publisks, ikviens var piedalÄ«ties, noteikumi nolikumā visiem it kā rakstÄ«ti vienādi, taču, protams, kas raksturÄ«gi Latvijai, pašvaldÄ«bas atbildÄ«gā iepirkumu komisija nevarÄ“ja iztikt bez interpretācijām.

Proti, iepirkumu komisija iepirkumā uzvarÄ“jušÄ uzņēmuma piedāvājumu nez kāpÄ“c nav vÄ“rtÄ“jusi atbilstoši iepirkuma tehniskajā specifikācijā norādÄ«tājam. PiemÄ“ram, kaut arÄ« nolikumā prasÄ«ts, lai pašvaldÄ«bas dzÄ«vokļiem tiek piegādāti 3330 BIO atkritumu konteineri, “Ragn-Sells” piedāvājis tikai 3000. Neskatoties uz to, uzņēmums saņēmis maksimālo punktu skaitu šajā vÄ“rtÄ“juma kritÄ“rijā. Tāpat uzņēmums piedāvājis savāktos BIO atkritumus nodot tādā biogāzes stacijā, kurai nav attiecÄ«gās kategorijas atkritumu pieņemšanas atļaujas.

Fakts, ka uzvarÄ“tājs minÄ“tos atkritumus plāno pārvadāt ar neatbilstošu – atvÄ“rta tipa – transportlÄ«dzekli, protams, relatÄ«vi ir sÄ«kums (likums prasa slÄ“gta tipa furgonu). Ja kāda daļa atkritumu pa ceļam izbirs, nekāda lielā bÄ“da nenotiks, jo gan JÅ«rmalas sadegusÄ« izgāztuve, gan riepu kalni RÄ«gā apliecina, ka atbildÄ«gās iestādes atkritumu atrašanos dažādās tai nepiemÄ“rotās vietās neuzskata par pārāk lielu problÄ“mu, un kādēļ gan lai tā uzskatÄ«tu mazākas pašvaldÄ«bas?

MārupÄ“, protams, pārÄ“jie pretendenti ir iesnieguši sÅ«dzÄ«bas Iepirkumu uzraudzÄ«bas birojam, un novadam ir iespÄ“jas vÄ“l kļūdas labot. Taču Mārupes pašvaldÄ«bas gadÄ«jums nebÅ«t nav vienÄ«gais, kurš vÄ“rtÄ“jams kā neviennozÄ«mÄ«gs, – šajā ziņā centÄ«gi bijuši arÄ« kurzemnieki.

Saldus un Brocēni

Pavisam nesen masu medijos plaši izskanÄ“ja jautājums par problÄ“mu ar atkritumu apsaimniekošanu SaldÅ« un BrocÄ“nos. Proti, neievÄ“rojot Atkritumu apsaimniekošanas likumu un Satversmes tiesas spriedumu, trÄ«sarpus gadu laikā šÄ«s pašvaldÄ«bas joprojām nebija izsludinājušas publiskos iepirkumus atkritumu apsaimniekošanas jomā. Turklāt abas minÄ“tās pašvaldÄ«bas publiski atzina, ka ir ieinteresÄ“tas turpināt darbu ar esošo pakalpojumu sniedzÄ“ju, – diezgan Ä«patnÄ“jas atziņas no pašvaldÄ«bu amatpersonām valstÄ«, kurā bÅ«tu jāvalda likuma varai.

Papildus tam Saldus novada domes izpilddirektors norādÄ«jis, ka pašvaldÄ«ba apsver domu veidot pašvaldÄ«bas uzņēmumu atkritumu apsaimniekošanai, vienlaikus paužot viedokli, ka pakalpojums tā rezultātā varÄ“tu bÅ«t dārgāks. Protams, ne vienmÄ“r cenas pieaugums pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir vÄ“rtÄ“jams negatÄ«vi, jo nereti tas rezultÄ“jas kvalitātes, efektivitātes un klientu apmierinātÄ«bas uzlabojumos. Taču Latvijā strādājošo pašvaldÄ«bu iesaistÄ«šanās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas sektoros, kur jau eksistÄ“ konkurence, parasti ne ar ko labu nebeidzas („Aqua Riga”, pasažieru pārvadājumi). ŠobrÄ«d nav nekādu indikāciju, ka šis gadÄ«jums bÅ«s citādāks.

Inčukalna gudrons, un kas par to ir atbildīgs?

Ja nesenais ugunsgrÄ“ks JÅ«rmalā pÄ“dÄ“jā laikā droši vien ir visvairāk apspriestais un nenoliedzami arÄ« fiziski vislabāk redzamais gadÄ«jums, tad savukārt Inčukalna gudrona dÄ«Ä·u attÄ«rÄ«šana bÅ«s rekordiste problÄ“mas risinājuma ilglaicÄ«bas un dažādu strÄ«du daudzuma ziņā. Interesanti, ka arÄ« šajā gadÄ«jumā tie bijuši saistÄ«ti ar dažādu tehnisko prasÄ«bu interpretāciju.

RezumÄ“jot: visi augstāk minÄ“tie piemÄ“ri ir “nepārtraukti mirgojošas sarkanas izsaukuma zÄ«mes”, kuras nesaprotamu iemeslu dēļ tiek vairāk vai mazāk ignorÄ“tas faktiski visos varas lÄ«meņos. Parasti iemesli tam ir divÄ“jādi – kādam tas ir izdevÄ«gi vai lÄ“mumu pieņēmÄ“ji vienkārši ir nekompetenti. VarbÅ«t abas lietas kopā.

Bet tikmÄ“r Valsts vides dienesta vadÄ«tāja, komentÄ“jot, vai pÄ“c ugunsgrÄ“ka gaiss JÅ«rmalā ir piesārņots, atzinusi, ka JÅ«rmalā gaisa kvalitātes monitoringa staciju nav (pārbauda RÄ«gā), bet “gaisa piesārņojums bÅ«tiski JÅ«rmalā palielinājies nav… inspektori pārbaudÄ«ja situāciju uz vietas”. Cerams, ka inspektoriem ir ļoti laba oža.

Novērtē šo rakstu:

0
0