„Bardaks†Latvijas atkritumu apsaimniekoÅ¡anÄ turpinÄs
Pietiek lasÄ«tÄjs · 04.07.2017. · Komentāri (16)Lai arÄ« dÅ«mi pÄ“c lielÄ nelegÄlÄ atkritumu poligona ugunsgrÄ“ka JÅ«rmalÄ ir burtiskÄ ziÅ†Ä tikai nesen nosÄ“dušies un dažÄdas institÅ«cijas joprojÄm drudžaini mÄ“Ä£ina atrast kÄdus vainÄ«gos, kuri “nepamanÄ«ja un nenokontrolÄ“ja”, valsts jau pašlaik ir sÄkusi maksÄt vismaz 700 000 EUR rÄ“Ä·inu par kÄda (visdrÄ«zÄk savu vai pašvaldÄ«bas?) neizdarÄ«bu. Diemžēl šÄ« ir tikai problÄ“mas redzamÄ daļa, jo atkritumu apsaimniekošanas problemÄtika no dažÄdiem rakursiem regulÄri parÄdÄs sabiedrÄ«bas dienas kÄrtÄ«bÄ.
Ne tikai JÅ«rmalas gadÄ«jums, bet arÄ« citi pÄ“dÄ“jÄ laika notikumi liecina – kaut kas atkritumu apsaimniekošanas sistÄ“mÄ nav kÄrtÄ«bÄ, arÄ« dažÄdu valsts institÅ«ciju un pašvaldÄ«bu lÄ“mumi, rÄ«cÄ«ba ļoti bieži šajÄ jomÄ ir, labÄkajÄ gadÄ«jumÄ, nesaprotami. Ir skaidrs, mÅ«sdienÄs atkritumu bizness ir ienesÄ«ga niša un, ņemot vÄ“rÄ globÄlÄs populÄcijas pieauguma tendences, tÄds tas bÅ«s arÄ« turpmÄk, tomÄ“r vairÄki gadÄ«jumi LatvijÄ izbrÄ«na un liek uzdot jautÄjumu, vai atbildÄ«gÄs valsts un pašvaldÄ«bas amatpersonas tiešÄm mÄ“rÄ·tiecÄ«gi cenšas šos apstÄkļus izmantot savÄ labÄ, vienlaikus pasliktinot situÄciju atkritumu apsaimniekošanÄ.
Lai labÄk ilustrÄ“tu situÄcijas absurdumu, ir vÄ“rts veikt nelielu atskatu uz neseniem notikumiem un lÄ“mumiem, kas mulsina daudzus.
MÄrupe
ŠÄ« gada februÄrÄ« MÄrupes novada dome izsludinÄja iepirkumu par atkritumu apsaimniekošanu turÄ«gajÄ un, domÄjams, itin sakÄrtotajÄ MÄrupes novadÄ. KonkursÄ pieteicÄs vairÄki pretendenti, bet par uzvarÄ“tÄju tika atzÄ«ts uzņēmums “Ragn-Sells”. Viss jau it kÄ bÅ«tu kÄrtÄ«bÄ – iepirkums publisks, ikviens var piedalÄ«ties, noteikumi nolikumÄ visiem it kÄ rakstÄ«ti vienÄdi, taÄu, protams, kas raksturÄ«gi Latvijai, pašvaldÄ«bas atbildÄ«gÄ iepirkumu komisija nevarÄ“ja iztikt bez interpretÄcijÄm.
Proti, iepirkumu komisija iepirkumÄ uzvarÄ“jušÄ uzņēmuma piedÄvÄjumu nez kÄpÄ“c nav vÄ“rtÄ“jusi atbilstoši iepirkuma tehniskajÄ specifikÄcijÄ norÄdÄ«tÄjam. PiemÄ“ram, kaut arÄ« nolikumÄ prasÄ«ts, lai pašvaldÄ«bas dzÄ«vokļiem tiek piegÄdÄti 3330 BIO atkritumu konteineri, “Ragn-Sells” piedÄvÄjis tikai 3000. Neskatoties uz to, uzņēmums saņēmis maksimÄlo punktu skaitu šajÄ vÄ“rtÄ“juma kritÄ“rijÄ. TÄpat uzņēmums piedÄvÄjis savÄktos BIO atkritumus nodot tÄdÄ biogÄzes stacijÄ, kurai nav attiecÄ«gÄs kategorijas atkritumu pieņemšanas atļaujas.
Fakts, ka uzvarÄ“tÄjs minÄ“tos atkritumus plÄno pÄrvadÄt ar neatbilstošu – atvÄ“rta tipa – transportlÄ«dzekli, protams, relatÄ«vi ir sÄ«kums (likums prasa slÄ“gta tipa furgonu). Ja kÄda daļa atkritumu pa ceļam izbirs, nekÄda lielÄ bÄ“da nenotiks, jo gan JÅ«rmalas sadegusÄ« izgÄztuve, gan riepu kalni RÄ«gÄ apliecina, ka atbildÄ«gÄs iestÄdes atkritumu atrašanos dažÄdÄs tai nepiemÄ“rotÄs vietÄs neuzskata par pÄrÄk lielu problÄ“mu, un kÄdēļ gan lai tÄ uzskatÄ«tu mazÄkas pašvaldÄ«bas?
MÄrupÄ“, protams, pÄrÄ“jie pretendenti ir iesnieguši sÅ«dzÄ«bas Iepirkumu uzraudzÄ«bas birojam, un novadam ir iespÄ“jas vÄ“l kļūdas labot. TaÄu MÄrupes pašvaldÄ«bas gadÄ«jums nebÅ«t nav vienÄ«gais, kurš vÄ“rtÄ“jams kÄ neviennozÄ«mÄ«gs, – šajÄ ziÅ†Ä centÄ«gi bijuši arÄ« kurzemnieki.
Saldus un Brocēni
Pavisam nesen masu medijos plaši izskanÄ“ja jautÄjums par problÄ“mu ar atkritumu apsaimniekošanu SaldÅ« un BrocÄ“nos. Proti, neievÄ“rojot Atkritumu apsaimniekošanas likumu un Satversmes tiesas spriedumu, trÄ«sarpus gadu laikÄ šÄ«s pašvaldÄ«bas joprojÄm nebija izsludinÄjušas publiskos iepirkumus atkritumu apsaimniekošanas jomÄ. TurklÄt abas minÄ“tÄs pašvaldÄ«bas publiski atzina, ka ir ieinteresÄ“tas turpinÄt darbu ar esošo pakalpojumu sniedzÄ“ju, – diezgan Ä«patnÄ“jas atziņas no pašvaldÄ«bu amatpersonÄm valstÄ«, kurÄ bÅ«tu jÄvalda likuma varai.
Papildus tam Saldus novada domes izpilddirektors norÄdÄ«jis, ka pašvaldÄ«ba apsver domu veidot pašvaldÄ«bas uzņēmumu atkritumu apsaimniekošanai, vienlaikus paužot viedokli, ka pakalpojums tÄ rezultÄtÄ varÄ“tu bÅ«t dÄrgÄks. Protams, ne vienmÄ“r cenas pieaugums pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir vÄ“rtÄ“jams negatÄ«vi, jo nereti tas rezultÄ“jas kvalitÄtes, efektivitÄtes un klientu apmierinÄtÄ«bas uzlabojumos. TaÄu LatvijÄ strÄdÄjošo pašvaldÄ«bu iesaistÄ«šanÄs uzņēmÄ“jdarbÄ«bas sektoros, kur jau eksistÄ“ konkurence, parasti ne ar ko labu nebeidzas („Aqua Riga”, pasažieru pÄrvadÄjumi). ŠobrÄ«d nav nekÄdu indikÄciju, ka šis gadÄ«jums bÅ«s citÄdÄks.
InÄukalna gudrons, un kas par to ir atbildÄ«gs?
Ja nesenais ugunsgrÄ“ks JÅ«rmalÄ pÄ“dÄ“jÄ laikÄ droši vien ir visvairÄk apspriestais un nenoliedzami arÄ« fiziski vislabÄk redzamais gadÄ«jums, tad savukÄrt InÄukalna gudrona dÄ«Ä·u attÄ«rÄ«šana bÅ«s rekordiste problÄ“mas risinÄjuma ilglaicÄ«bas un dažÄdu strÄ«du daudzuma ziņÄ. Interesanti, ka arÄ« šajÄ gadÄ«jumÄ tie bijuši saistÄ«ti ar dažÄdu tehnisko prasÄ«bu interpretÄciju.
RezumÄ“jot: visi augstÄk minÄ“tie piemÄ“ri ir “nepÄrtraukti mirgojošas sarkanas izsaukuma zÄ«mes”, kuras nesaprotamu iemeslu dēļ tiek vairÄk vai mazÄk ignorÄ“tas faktiski visos varas lÄ«meņos. Parasti iemesli tam ir divÄ“jÄdi – kÄdam tas ir izdevÄ«gi vai lÄ“mumu pieņēmÄ“ji vienkÄrši ir nekompetenti. VarbÅ«t abas lietas kopÄ.
Bet tikmÄ“r Valsts vides dienesta vadÄ«tÄja, komentÄ“jot, vai pÄ“c ugunsgrÄ“ka gaiss JÅ«rmalÄ ir piesÄrņots, atzinusi, ka JÅ«rmalÄ gaisa kvalitÄtes monitoringa staciju nav (pÄrbauda RÄ«gÄ), bet “gaisa piesÄrņojums bÅ«tiski JÅ«rmalÄ palielinÄjies nav… inspektori pÄrbaudÄ«ja situÄciju uz vietas”. Cerams, ka inspektoriem ir ļoti laba oža.